Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00


Maratona stāsts

Jeb kauja, kas izmainīja cilvēces vēsturi.

Notikumu vēsturiskais fons

Divas pirmās dekādes piektajā gadsimtā pirms Kristus iezīmēja ievērojamu pagrieziena punktu pasaules vēsturē. Tie bija persiešu un grieķu karu gadi. Ietekmīgā Persiešu impērija 546. gadā pirms Kristus dzimšanas izpletās no Āzijas uz Ēģipti līdz vietai, kur tagad atrodas Turcija. Milzīgā impērija uzbūvēja pirmo Suecas kanālu, kas savienoja Vidusjūru ar Sarkano jūru.

Savukārt Grieķija tolaik sastāvēja no izkaisītām un neatkarīgām pilsētvalstīm, sauktām par poleis. Šīs agrīnās pilsētvalstis izauklēja demokrātijas idejas, kas dzīvas arī mūsdienās. Atēnas laika gaitā kļuva par vislielāko un bagātāko pilsētvalsti. Cita pilsētvalsts – Sparta – nebija tik demokrātiska. Tā paturēja savus karaļus un saglabāja konservatīvu, strikti pārvaldītu sabiedrību, kas balstījās uz militāro apmācību un kara mākslu.

Persiešu/grieķu karš

Persiešu impērija gadu gaitā izpletās līdz Vidusjūrai. Šajā laikā tika iekarotas dažas grieķu apmetnes. Viena no šīm apmetnēm bija Ionija. Pēc daudziem gadiem viņi mēģināja pretoties persiešiem, bet persiešu spēcīgā armija sacelšanos nekavējoties apspieda. Ap 490. gadu pirms Kristus dzimšanas persiešu armija bija gatava paplašināt savu teritoriju un devās uz Eiropu. Maratonas līdzenumos, netālu no Atēnām, viņi izcēla krastā milzīgu armiju un gatavojās uzbrukumam.

Feidipīda loma

Atēniešiem, kuri skaita ziņā nebija daudz, bija ārkārtīgi nepieciešama Spartas militārā palīdzība, lai atvairītu uzbrukumu. Laika nebija daudz, tādēļ atēniešu ģenerāļi sūtīja Feidipīdu, kas bija profesionāls skrējējs, uz Spartu, lai lūgtu palīdzību. 140 jūdžu garā distance bija ļoti kalnaina un grūta, bet Feidipīds to noskrēja 36 stundās. Sparta piekrita palīdzēt, bet paziņoja, ka saskaņā ar reliģijas nosacījumiem nedosies uz kaujas lauku, līdz iestāsies pilnmēness. Tas nozīmēja, ka atēnieši bija atstāti vieni cīņā ar persiešu armiju. Feidipīds skrēja atpakaļ uz Atēnām (tās pašas 140 jūdzes!), lai paziņotu nepatīkamo ziņu. Tad nelielā atēniešu armija ar visu Feidipīdu devās uz Maratonas līdzenumu, lai sagatavotos kaujai.

Maratonas kauja

Atēniešu armijas kareivju skaits bija mazākumā. Uz katriem četriem persiešu kareivjiem bija tikai viens atēniešu kareivis, bet viņi veica pārsteidzošu uzbrukuma triecienu, kas tajā laikā izskatījās pašnāvniecisks. Dienas beigās kaujas laukā gulēja 6400 miruši persiešu ķermeņi, bet atēnieši bija zaudējuši tikai 192 kareivjus. Izdzīvojušie persieši bēga uz jūru un devās dienvidu virzienā uz Atēnām, kur cerēja uzbrukt pilsētai pirms grieķu armija savāks savus spēkus tur.

Atkal tika saukts Feidipīds, kuram uzdeva skriet uz Atēnām (26 jūdžu attālumā), lai aiznestu ziņu par uzvaru un brīdinātu par persiešu kuģiem, kas tuvojās. Par spīti nogurumam pēc nesenā skrējiena uz un no Spartas, kā arī pēc smagās bruņās pavadītās kaujas, Feidipīds bija gatavs izaicinājumam. Pārspēdams cilvēka izturības robežas, viņš sasniedza Atēnas aptuveni pēc trim stundām; īsi pēc ziņas nodošanas viņš spēku izsīkumā nomira.

Sparta un citas grieķu pilsētvalstis galu galā ieradās palīgā Atēnām, un viņiem visiem izdevās novērst persiešu mēģinājumu iekarot Grieķiju.

Olimpisko maratonu skrējienu sākums

Grieķu uzvara iezīmēja vienu no izšķirošākajiem notikumiem pasaules vēsturē, jo tā neļāva Austrumu spēkiem iekarot to pasaules daļu, kas tagad ir Eiropa. Uzvara deva grieķiem neticami lielu pārliecību par sevi, savu valdību un kultūru.

Nākamajos divos gadsimtos grieķu kultūra izpletās visā tolaik zināmajā pasaulē. Tas deva iespēju rasties Eiropai un tā rezultātā civilizācijai bija izdevība attīstīt savu ekonomisko dzīvi. Tādas modernās eiropiešu tradīcijās balstītas nācijas kā amerikāņi un kanādieši arī var sekot savai izaugsmei caur nepārtrauktu rietumu vēsturisko notikumu ķēdi, kas aizsākas ar Maratonas uzvaru.

Pēc daudziem gadsimtiem modernās Olimpiskās spēles ieviesa maratona skrējienu (40 000 metru jeb 24.85 jūdzes). Uzvarētājs bija Spiridons Lūiss, vairāku garo militāro gājienu veterāns un grieķu pasta darbinieks no Marusi ciemata. Viņa laiks 40 kilometru distancē bija 2 stundas, 58 minūtes un 50 sekundas. Vidējais ātrums – 7:11 minūtes uz jūdzi.

1908. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā maratona distance tika pagarināta līdz 26 jūdzēm, lai tiktu pieveikti tie 385 jardi no Vindsoras pils līdz pilsētas stadionam, kas ļāva skrējienam beigties karaļa Edvarda VII karaliskās ložas priekšā. Pēc 16 gadiem, ārkārtīgi karstas diskusijas rezultātā, 1924. gada Parīzes olimpiādē 26.2. jūdžu distance tika apstiprināta kā oficiālā maratona distance.

No Paul Ostapuk no http://www.lakepowell.net/marathon.html

Ruta777 tulkojums.

22 komentāri rakstam Maratona stāsts

  • Valters Valters

    Tad redz kāds tas stāsts. Iepriekš dzirdētā versija bija krietni īsāka un stipri vienkāršota. Paldies Ruta777 par tulkojumu. :)

  • Stereotips stereotips

    ir arī šāds uz T-krekliem sadrukāts viedoklis “Why couldn’t Pheidippides die at 20 miles?”

  • Ainīc Ainīc

    Paldies komandas biedrei par tulkojumu! ;)
    Jā, ungārs ir traks, jācer, ka šim izdosies iecerētais un finišēs 27.07. kā plānots, bet nu viņa veikums nebūs ne tuvu salīdzināms ar to, ko izdarīja beļģietis Stefaans Engels, kurš 2011 gadā uzstādīja rekordu – 365 (!!!) noskrieti maratoni 365 dienās. http://www.dailymail.co.uk/news/article-1354219/Man-runs-365-marathons-year-Belgian-Stefaan-Engels-breaks-record.html

  • Un kā tad Pole to Pole run by Pat Farmer – 23347 km nepilna gada laikā? Viņam, liekas, sanāca teju divi maratoni dienā..

  • Hmm, bet man liekas, ka tajā 1908. gadā jau arī pagarināja distanci līdz šī brīža 26.2 jūdzēm, nevis līdz 26 jūdzēm, ne? Tieši tā jau laikam arī radās tās papildus 0.2 jūdzes – pieliekot klāt posmu līdz stadionam (385 jardi ir aptuveni 0.2 jūdzes).

  • Lielkuilis

    Oreman, pagarināt ta pagarināja pirmo reizi Londonas spēlēs, bet līdz jau minētajām 1924. gada spēlēm notika visādas kustības turpu šurpu, līdz beidzot vienojās.

  • Bet ko tur tālē lūkoties, ja tepat mūsu Georgs Jermolajevs 1996. gadā noskrēja 2700 jūdzes 40 dienās un 11 stundās. 2700 jūdzes, ja nealojos, ir vairāk kā 100 maratoni (sic!).

    http://3100.srichinmoyraces.org/3100_06/about3100

  • Virs 300 jūdzēm noskriet un vēl pa vidam kariņu uzspēlēt..

    Paldies Rutai!

  • Hermanis27 Hermanis27

    OreMan. Cik es lasīju, tie daži simti metri klāt radās, jo Londonas spēlēs starts tika dots pie karaliskās pils. Pēdējā brīdī attapās, ka no karaļnama logiem starta vieta nav redzama. Tamdēļ, lai karaliskā ģimene pa logiem varētu startu vērot, starta vieta tika pabīdīta par tiem pāris simts metriem atpakaļ.

  • Vai esat jau apskatījuši Rīgas kausu rezultātus?

    Re: http://rigaskausi.lv/03062012-rezultati

  • klara-lido klara-lido

    Nez vai es to nosapņoju vai nē, bet man šķiet, ka lasīju, ka mūsdienās pārmērīts tas attālums, kuru veica Feidipīds, un izrādās tur bijuši 35km :)

  • Varam jau paši ar savu maršruta mērītāju pārmērīt. Vai mākam noteikt vietu, kur noritēja Maratonas kauja? Nu, līdz Atēnām. Jā, tur būs problēma, bet tikai ar to vēsturisko punktu fiksēšanu. Bet vai tad kartē kādi zinātāji tos punktus nebūs salikuši jau? Jāpameklējas, vai ne?

  • dot dot

    no http://en.wikipedia.org/wiki/Marathon,_Greece
    “There are two roads out of the battlefield of Marathon towards Athens, one more mountainous towards the north whose distance is about 34.5 km (21.4 mi), and another flatter but longer towards the south with a distance of 40.8 km (25.4 mi). It has been successfully argued that the ancient runner took the more difficult northern road because at the time of the battle there were still Persian soldiers in the south of the plain.”

  • Ruta777 Ruta777

    Nu, ja var ticēt wikipēdijai, tad Stereotipa pieminētā, uz T-krekliem sadrukātā vēlme: “Why couldn’t Pheidippides die at 20 miles?” ir tuvāk patiesībai nekā mūsdienu maratons :-)

  • dot dot

    Tam t-krekla uzrakstam kajas aug no viena citāta:
    “Why couldn’t Pheidippides have died here?” Frank Shorter’s comment to Kenny Moore at the 16-mile mark in one of Shorter’s first marathons. (Will-Weber’s “Marathon” chapter.)

  • Stereotips stereotips

    dot, no anatomijas ir zināms, ka vairumā gadījumu kājas aug tikai no vienas vietas. 20 jūdzes jokā tiek minētas, jo pirmājā maratonā “siena” ir ap 32. km, ne visiem, protams.

  • Lūgums 26. septembri ielikt kalendārā http://www.spartathlon.gr/en
    15. janvārī sāksies pieteikšanās pasākumam, kurā Latvija nav bijusi pārstāvēta kopš 1997. gada

  • Andulis

    Tā jau domāju.. arī šis datums “ar gudru ziņu” ietrāpījies pilnmēness laikā :D

  • Man rādās 5% redzamība jeb tumša nakts plānojas
    http://www.calendar-12.com/moon_calendar/2014/september

  • Andulis

    Nē, es par pieteikšanās sākumu :) http://www.calendar-12.com/moon_calendar/2014/january Septembrī gan skrējēji netiks apžilbināti.

  • Latvija ir 17 gadus gaidījusi pilnmēnesi

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.