Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00

Mēneša skrējējs. Aivars

Aivars_Titulbilde
Pagājušā mēneša kronētais skrējējs ir stabila kluba pamatvērtība, bijis klāt no pašiem pirmssākumiem. Viņš ir biedrs ar kārtas numuru 4. Skrien savam priekam, prātīgi un neatlaidīgi, pat, ja prātīgums nozīmē 152 noskrietus kilometrus sacensībās. Mēs viņu varam saukt par maratonu kolekcionāru, bet pats viņš saka, ka skrien tur, kur ir laba kompānija; un ne reti tā labā kompānija tiek atrasta tempa turētāju bariņā. Vienmēr galantais un ieturētais Aivars Veiss jūsu uzmanībai


Aivars
  • Aivars Aivars
  • sāka skriet - 19/02/2008
  • noskrieti - 29316 km, laiks - 2529:17:50 h
  • labākais maratons - 3:34:32 (Frankfurtes maratons - 30/10/2011)
  • 2017. gadā noskrieti 3084.3 km
  • vidēji šogad 61.7 km/nedēļā
  • pēdējās 7 dienās noskriets 28.7 km ar vidējo ātrumu 00:00 min/km (visi skrējieni)
  • pēdējais vakar ar 3.5 km
Renča skaitlis šogad - 21 (RS 22 vajag 1x vismaz 22km) RS90 - 15 (RS90 16 vajag 4x vismaz 16km)
Facebook Sportlat Nosūtīt vēstuli

Esi VSK Noskrien biedrs Nr. 4. Kā atradi Sigņa blogu? Kāds bija pats skrējēju virtuālās kopienas sākums?

Kā atradu Sigņa blogu, vairs neatceros. Blogs bija par ēšanu mājās, grāmatu lasīšanu un arī skriešanu. Pirmās lappuses augšmalā varēja iepazīties ar Sigņa apņemšanos 1000 dienu laikā sagatavoties un noskriet maratonu. Tas man šķita saistoši, jo tad jau bija pagājuši divi, trīs gadi, kopš sāku regulāri skriet, un biju jau kādu “pusīti” sacensībās pieveicis. Doma par to, ka es kādreiz varētu skriet maratonu, nebija ienākusi prātā. Sigņa blogā tad arī pamazām sākām dalīties ar savām iecerēm, iekrāto pieredzi un atrastajām gudrībām. Tagad vairs precīzi neatceros, kad pirmo reizi tikāmies klātienē un skatījām viens otru vaigā, kad pirmo reizi tapa turpmāk katrās sacensībās par tradīciju kļuvusī kopbilde. Atmiņā aizķēries 2008.gada Kuldīgas pusmaratons, kad ar Mošķi un Signi pārmijām dažus vārdus par kluba veidošanu. Kaut ko vēlāk klātienē pārspriedām arī rudenī Ozolniekos. Taču kā komanda VSK Noskrien, iespējams, pirmo reizi startēja vēl nedaudz vēlāk Mežaparkā. Tur es nepiedalījos, bet biju klāt un pārstāvēju VSK Noskrien 2009.gada pavasarī Mežaparka pusmaratonā un pēc tam arī skrējienā Cēsīs. Pirmās kopbildes, ja nemaldos, tapa pirms 2009.gada Rīgas maratona pie Strēlnieku pieminekļa. Pats pierakstus neveicu, atmiņas ir pabalējušas, un tāpēc man būtu interesanti zināt, ko citi tā laika kluba biedri no mūsu kopienas pirmssākumiem atceras – kad tad īsti mums būtu jāsvin 10 gadu jubileja?

Ozolnieki 2010.gada 3.aprīlī

Ozolnieki 2010.gada 3.aprīlī

Tu kā pieredzējis augstākā līmeņa vadītājs droši vien vari viskompetentāk atbildēt, kas ir pamatā tam, ka VSK Noskrien ir izdevies kļūt par to, kas tas ir šodien.

Noliekot malā vispārējo sociālo tīklu fenomenu un to globālo uzvaras gājienu visā pasaulē, visās dzīves jomās, fokusējoties tikai VSK Noskrien attīstību, var konstatēt, ka panākumu pamatā ir gan veiksmīgi izvēlēta stratēģija, gan tās līderis. Organizācija ir ļoti atvērta, ar lielu iekšējo demokrātiju. Reģistrācija – vienkārša, biedru pienākumi – minimāli, piedāvājums un iespējas – neierobežotas, atkarīgas no katra paša vēlmēm. Aizgājām pa pareizo ceļu, neprasot obligāti pārstāvēt tikai VSK Noskrien. Pieļāvām iespēju vienlaicīgi būt arī citās organizācijās un apvienībās. Atceros, ka dažus gadus pēc dibināšanas joprojām noritēja diskusija par to, vai VSK Noskrien būtu oficiāli jāreģistrē vai nē.

Tika meklēta un arī atrasta sadarbība ar citām, radniecīgām, organizācijām un apvienībām. Piemēram, tika panākta savstarpēji izdevīga un papildinoša vienošanās ar LSC, ka tā savā portālā “skriesim.lv” fokusēsies uz rezultātiem un datu bāzēm, bet mēs, savukārt, popularizēsim un piedalīsimies LSC organizētajās sacensībās un to seriālos. Rezultātā ieguva visi. Turklāt daudzi LSC biedri kļuva arī par VSK Noskrien biedriem.

Esi sportojis visu mūžu? Kad skriešana kļuva par prioritāti?

Neesmu sportojis visu mūžu, aptuveni tikai pusi – līdz aptuveni astoņpadsmit deviņpadsmit gadu vecumam un pēdējos vienpadsmit gadus. Jaunībā pamata sporta veids bija basketbols, kurā nedaudz pietrūka, lai kļūtu par profesionālu spēlētāju profesionālā komandā. Pirmās sporta klases rezultātus atbilstoši to laiku klasifikācijai sasniedzu vēl arī vieglatlētikā – 100 metru sprintā un tāllēkšanā, peldēšanā, distanču slēpošanā un … 64 lauciņu, tā saucamajā krievu, dambretē. Taču tajā dzīves posmā, kas sākās ar studiju uzsākšanu, studiju laiku, darba gadus, kas kopumā izvērtās gandrīz trīsdesmit gadu garumā, bija, lai gan ik pa laikam regulāras, taču tajā pat laikā tikai spontānas aktivitātes, piemēram, tādas kā lēkšana pāri Jāņu nakts ugunskuram, peldēšana uz pretējo krastu pēc ūdensrozēm utml., kuras pat, izturoties ar vislielāko cieņu un pietāti pret šo aktivitāšu iedvesmas avotiem un rīcības motivāciju, tomēr nevar tikt uzskatītas par sportošanu. Nosacīts izņēmums šajā aptuveni 30 gadu garajā dzīves posmā varētu būt vien dažas sezonas pēc spēka otrajā Latvijas basketbola līgā un pāris Tartu 60 kilometru slēpošanas maratoni.

Skriešana šobrīd man ir sportisko aktivitāšu prioritāte. Pirmo vietu tā nemainīgi ir ieņēmusi jau gadus vienpadsmit un kopš tā laika citas aktivitātes to ir tikai papildinājušas. Tomēr nevaru apsolīt, ka tā tas paliks vienmēr.

Tavs pirmais maratons?

Ar platu smaidu un aizkustinājumu pārlasīju savus 2008./2009.gadu mijā tapušos komentārus Sigņa blogā ievietotajam rakstam “16 nedēļas” par gatavošanos 2009.gada 17.maija Rīgas maratonam. Tad vēl nesapratu, taču pamazām sāku apjaust, ka pats maratons ir tikai rezultāts – apliecinājums darbam, ko esi paveicis ceļā uz to. Iespējams, tāpēc arī nebija “nekad vairs” sajūtas pēc finiša, jo man patika, es lepojos ar to, ko darīju. Neraugoties uz to, ka līdzīgi kā pirmajā maratonā arī citos, turpmākajos, bijušas spilgtas emocijas – saviļņojums, pacilātība, lidojums, lepnums un citi pozitīvi iespaidi, tomēr pirmais maratons, atšķirībā no turpmākajiem, vienmēr paliks īpašs un neaizmirstams. 

Tevi droši var ierindot maratonu tūristu kategorijā. Frankfurte, Prāga, Barselona, Brisele, Berlīne, Stokholma, Sidneja utt. Vari izvēlēties vienu vai dažus maratonus, kurus ieteiktu citiem?

Nevaru izvēlēties un izcelt ieteikšanai citiem kādu maratonu. Tie ir tik dažādi un tajā pašā laikā vienādi. Ir “ātrākas” un “lēnākas” trases, dažādi gadalaiki un laika apstākļi, lielākas un mazākas, senākas un pavisam jaunas pilsētas, pasaules slavu ieguvuši arhitekti un pieminekļi, unikāli dabas parki un objekti utt.utjp. Katram skrējējam ir savi mērķi un maratonu izvēles kritēriji. Man svarīgākais ir līdzbraucēji – ģimene, draugi, paziņas, ar kuriem ir iespēja kopā labi pavadīt laiku un cita starpā noskriet maratonu. Tāpēc visi maratoni labi, ja kompānija un noskaņojums labs! 

Stokholmas jubilejas maratons 2012

Stokholmas jubilejas maratons 2012

Kurās pasaules pilsētās pašam gribētos vēl uzskriet?

Ņemot vērā atbildi uz iepriekšējo jautājumu un to, ka šajā nedēļas nogalē, apciemojot savu jaunāko dēlu, esmu Somijā noskrējis jau otro maratonu, tad man gribētos uzskriet arī Apvienotajos Arābu Emirātos, kur mīt mans vecākais dēls.

Vai esi skaitījis cik maratonus un kur esi noskrējis? 

Sacensībās esmu noskrējis 31 maratonu un 10 ultramaratonus.

Maratoni 12 valstīs:
Austrālija, ASV, Spānija, Beļģija, Čehija, Polija, Zviedrija – 1;
Somija, Lietuva – 2;
Vācija – 3;
Igaunija – 8;
Latvija – 9.

Ultramaratoni 3 valstīs:
Igaunija – 7;
Latvija – 2;
Lietuva -1.

Vai uzskati sevi par maratonu kolekcionāru? 

Par maratonu kolekcionāru sevi neuzskatu. Kolekcionāriem ir kaut kādi kolekcionēšanas mērķi, izvēles/krāšanas principi. Viņi, kolekcionāri, izvēlas kaut ko speciāli tikai tāpēc, lai savāktu pilnu komplektu no kaut kā. Vai noteiktu skaitu. Es tādā veidā neko neplānoju, bet skrienu tur un tad, kad iepatīkas, kur ir draugi, radi, laba kompānija. Vai arī otrs variants – ja esmu kaut kur aizbraucis un tai laikā tuvumā ir kāds maratons. Man nav arī mērķa sasniegt kādu noteiktu skaitu maratonu ne gadā, ne trijos, piecos desmit vai visas dzīves laikā.

Bieži brauc uz Igaunijas maratoniem un citām skriešanas sacensībām. Ar ko Igaunija izpelnījusies Tavu uzmanību?

Igaunijā ir plašs maratonu piedāvājums. To, patiešām, ir daudz – praktiski katrā nedēļas nogalē, un tie ir ļoti labi organizēti. Ne mazāk svarīgi, ka uz tiem parasti dodas arī mūsu skrējēji. Līdz ar to ir garantēta laba draugu un domubiedru kompānija visai nedēļas nogalei. Kā mēdz teikt – ballīte garantēta!

Un vēl organizatori, personības, kuri paši ir ļoti pieredzējuši maratonisti – Joels Tints ar saviem lācīšu Vendras maratoniem un Mispo Disco, Ivars Tups Hannjā pie Munameģa, Vennikas ģimene Laulasmaa! Bez šiem, jau mums ierastajiem maratoniem, ir vēl tik daudz tā saucamo mazo maratonu, kas izceļas ar savu ģimeniskumu, sirsnību un īpašo attieksmi pret katru dalībnieku praktiski visās Igaunijas malās. Tur vēl daudzus gadus būs ko braukt un atklāt ko jaunu un aizraujošu!

Tu un TT. Pirmā pieredze? Kas ir tas, kas tik ļoti ievelk palīdzēšanā citiem?

Tempa turēšanu iemēģināju 2012.gada Biķernieku pusmaratonā ar Krišjāni uz 2 stundām, kādu mēnesi vēlāk Rīgas maratonā ar Didzi un Aivaru703 turēju tempu uz 4 stundām. Pusmaratons vēl tā – nekas, taču maratons man nepatika, ļoti nepatika. Tas bija no sērijas “nekad vairs…”. Kāpēc? Jutos ierobežots – nedrīkstēju skriet tā, kā biju pieradis, kā gribējās, pēc noskaņojuma – brīžiem ātrāk, brīžiem lēnāk. Pēc dažiem gadiem vēlme pamēģināt atkal atgriezās. Pamēģināju vēlreiz, un man tas process iepatikās un patīk joprojām. Kāpēc? Iespējams, ka atbilde ir daudz vienkāršāka nekā to varētu sagaidīt – manuprāt, tas ir pateicoties manām lieliskajām un apburošajām ceļa biedrēm un partnerēm tempa turēšanā Dacei, Lindai, Ingai, Gunai, Jekaterinai, Leldei, Zanei, Lāsmai… 

Debija tempa turēšanā. Rīgas maratons 2012

Debija tempa turēšanā. Rīgas maratons 2012

Kad sajuties gatavs ultrām? Spilgtākais piedzīvojums garajos gabalos?

Lai gan sacensībās esmu pievarējis kādus padsmit ultramaratonus, tā īsti gatavs tiem nejūtos arī šobrīd. Iesākumā piesardzīgi izmēģināju 50 kilometrus Pasaules kausa izcīņas posmā Daugavpilī 2012.gada vasarā. Vēlāk gadumijā sakrāju 77 kilometrus pirmajā klases ekskursijā uz igauņu pēdējās gada nakts sapni. Tikai tad biju ar mieru pamēģināt 100 kilometrus 2013.gada Baltijas kausa izcīņā Viļņā. Tā pamazām, soli pa solim, palielinot distances garumu, 2015.gada vasarā Laulasmā sasniedzu 152,4 kilometru atzīmi. Nevaru izcelt kādu vienu spilgtāko piedzīvojumu garajos gabalos. Ir bijuši gan pasakaini saulrieti jūras krastā un ziedu pļavās, milzum daudz gulbju, gan baisi negaisi un lietusgāzes. Varbūt kāds ultramaratons un spilgtākais piedzīvojums mani vēl gaida?! 

Ar ko atšķiras cilvēki, kuriem arī 100 kilometri nav nekāda robeža?

Atbildēšu nedaudz plašāk par uzdoto jautājumu. Es to redzu tā – iesākumā ir sapnis vai ideja. Nav svarīgi vai ir noskriet 5, 10, 15… kilometrus, maratonu vai ultramaratonu. Ja vēlme un motivācija ir nopietna, ja cilvēks saprot, ko pats vēlas, tad seko ilgs un pacietīgs ikdienas darbs, neraugoties uz pašsajūtu, laika apstākļiem, nelabvēļiem un citiem ārējiem faktoriem. Pacietība un neatlaidība vienkāršākajos gadījumos, kas papildināta ar nepieciešamo zināšanu un iemaņu apguvi sarežģītākajos, ir tas, kas ļauj piepildīt sapņus. Interesanti, ka šie, vieni un tie paši, pamatprincipi mērķa sasniegšanai darbojas gan skriešanā, gan biznesā, gan mākslā, gan citās dzīves jomās. Tās ir universālas lietas, ko skriešana ļoti labi atklāj. Tāpēc cilvēki, kuriem arī 100 kilometri nav nekāda robeža, līdzinās tiem, kuri ir guvuši panākumus un kaut ko sasnieguši citās dzīves jomās. Var droši apgalvot, ka panākumus guvušie salīdzinājumā ar pārējiem ir drosmīgāki sapņotāji un vairāk motivēti indivīdi. Viņu vispārējās darba spējas, neatlaidība, pacietība un mērķtiecība ir stipri virs sabiedrības vidējā līmeņa.

Kur pazuda Kungu komanda, kas prezentējās uzvalkos?

“Kungu” komanda bija kungi labākajos gados, kuri skrien. Tā tika izveidota kādam ilggadējam skriešanas seriālam Latvijā, kas vienmuļi un apnicīgi, neienesot nekādas saistošas novitātes, atkārtojās gadu no gada. Nāca citi seriāli, sacensības un koptreniņi, veidojās citas komandas, kā rezultātā interesi par šo komandu, vai precīzāk – interesi par šo sacensību seriālu, vairums tās dalībnieku pazaudēja. Tas tikai vēlreiz parāda to, cik tomēr mēs esam dažādi, cik daudzveidīgs ir skriešanas pasākumu piedāvājums, ka pat it kā vienu un to pašu skrējēju mērķa grupu nevar ilgstoši noturēt kāda viena konkrēta ar skriešanu saistīta piedāvājuma patērēšanai. 

Aizkraukle 2015.gads

Aizkraukle 2015.gads

Ko tev devis VSK Noskrien?

Īsā atbilde – daudz labu draugu un paziņu, kā arī veselību un dzīvesprieku. Garā atbilde šajā intervijas formātā neiekļaujas un tai būtu nepieciešama atsevišķa saruna. 

Kāda ideja, ko mums visiem kopīgi vēl būtu jārealizē?

Kā jau minēju iepriekš, mūsu kluba panākumu pamatā ir tā atvērtība, iekšējā demokrātija, tajā skaitā, iespējas izpausties – nākt klajā ar savām idejām un gūt atbalstu to realizācijai no līdzīgi domājošajiem. Manuprāt, nu jau mēs esam ļoti daudz un diezgan dažādi. Tāpēc es šaubos, ka būs tādas vēl nebijušas idejas, ko mums visiem kopīgi būtu jārealizē. Tas, kas der visiem, nav īsti labs nevienam. Būtu svarīgi, lai katram būtu iespēja realizēt to, kā dēļ konkrētā persona ir pievienojusies VSK Noskrien.

Es VSK Noskrien esmu pievienojies, lai labi un patīkami pavadītu savu brīvo laiku. Man patīk ik pa laikam kaut ko pasvinēt. Nākamgad būs ne tikai mūsu valsts simtā gadadiena, bet arī mūsu kopienas desmit gadu jubileja. Kā jau iepriekš minēju, nezinu, kurš tieši datums ir uzskatāms par mūsu dzimšanas dienu, taču tas noteikti ir pirms valsts jubilejas. Ideja, ko mums, iespējams, vajadzētu realizēt, ir tā kārtīgi nosvinēt mūsu jubileju!

Grūti treniņā - viegli sacensībās!

Grūti treniņā – viegli sacensībās!

Tu esi viens no tiem, kas pilnīgi droši pasē neskatās. Kad tavuprāt cilvēks kļūst vecs?

Labs jautājums! Pret laiku ir jāizturas nopietni visos vecumos, jo tas ietekmē visu un visus. To neapturēt un atpakaļ nepagriezt. Tas jāciena, ar to jāsadzīvo, jācenšas neatpalikt un iet kopsolī līdzi. Kurš atpaliek un padodas, tas, kā ir pieņemts teikt, kļūst vecs. 

Novēlējums Noskrien biedriem.

Ļauties vispārdrošākajiem sapņiem un enerģiski ar pacietību, neatlaidīgi ikdienā soli pa solim tos īstenot, lai rīt varētu ļauties vēl pārdrošākiem sapņiem!


s_menesaskrejejs

Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.

36 komentāri rakstam Mēneša skrējējs. Aivars

  • Trakais Trakais

    Šitas kādreiz arī nesmaida?

  • Kuks Kuks

    Aivar, apsveicu no visas sirds!
    “Pret laiku ir jāizturas nopietni visos vecumos…”

  • Paldies Aivar, ka esi noskrienietis.

    Droši vien VSK Noskrien dzimšanas diena ir 31/07/2008 – http://www.signis.lv/vsk-noskrien/
    No vēstures:
    *) 24/07/2008 diskusijā ar Mošķi parādījās pirmās idejas par kluba veidošanu – http://www.signis.lv/lidz-kuldigas-pusmaratonam/
    *) 10/08/2008 Kuldīgas pusmaratonā piedalījās četri jaunās komandas biedri – http://www.signis.lv/kuldigas-pusmaratons-final/

  • Inga_K Inga_K

    Lieliska intervija un kronītis sen jau pelnīts! Apsveicu, mēneša skrējēj!

  • bro bro

    Skaista intervija.
    Priekā, Aivar!!

    Lai Tev vēl daudz skaistu kilometru

  • guncha guncha

    Nenojautu, ka Tev vēl nav sen pelnītais kronītis. Apsveikumi no manis un, lai labi ripojas!!! :)

  • ai-jucis ai-jucis

    Ir bijis jauki kopā paskriet pa kādam kilomentram dažādās sacensībās!!! Pelnīts kronītis!! Apsveicu!

  • Ina Ina

    Aivar, sirsnīgi apsveicu ar kronīti! Vienmēr prieks satikt!

  • eees eees

    Apsveicu ar titulu! :)
    2012.gada Rīgas maratonā(manā pirmajā) es spītīgi turējos jums (4hTT) līdzi un biju dikti priecīga finišā, ka jūs tur bijāt. Un nemaz neizskatījās, ka Tev šis TT darbiņš nepatiktu :)

  • shahs shahs

    Nu tā – ar mierīgu sirdi var svinēt Jāņus – kronis ticis pie cienījama nēsātāja. Aivar, no sirds apsveicu ar kroni – tava spēja baudīt skriešanu, sacensības un biedru sabiedrību ir mācīšanās vērta. Noskrien. Nosvini. Izbaudi.

  • sandalman sandalman

    Patikami lasit savas paaudzes pardomas par skrieshanu. Lai veicas ari turpmak! Mana recepte gadu “samazinashanai” ir skriet kopaa ar jaunajiem. Darbojas lieliski.

  • ansiso ansiso

    Interesanti, ka biedrs Nr4 ar šobrīd reģistrētiem 27812km jau iepriekš nebija izpelnījies šo godu. Bija aizraujoši palasīt.

  • Guna Guna

    Apsveikumi, sen jau pelnīts! Vienmēr prieks satikt un paldies par kompāniju pērnajā Rīgas maratonā!

  • pikols

    Atceries, ka apsolīji man turēt tempu, 2042

  • Andulis

    Prieks, ka MS kroņus dalošā žūrija pamazām likvidē “parādus” un, pie reizes, arī uzmin manas slēptās domas šajā sakarā! :)

    Ir bijis gods gan vairākkārt izmantot Aivara laipni piedāvāto vietu “ratu pakaļā”, lai dotos uz mačiem; gan būt klāt viņa 150+ kilometru ultrā. Paldies kluba klasiķim par nemainīgi uzmundrinošo kompāniju – visur, kur Aivars parādās!

  • Andulis

    Ar tiem datumiem un kārtas numuriem ir interesanti. Sāku lasīt Šefa pieminēto http://www.signis.lv/vsk-noskrien/ – tur komentāros (06/10/2008 12:12 un tālāk) parādās, ka Aivars varētu būt reģistrējies 2008. gada 6. oktobrī, kā topošā klubiņa 19. vai 20. biedrs.

    (Uzreiz jāpiemin, ka 2008. gada numuri nav gluži vienādi ar tagadējiem! Tāpēc šis Aivara komentārs, un daži turpmākie, nav pretrunā ar viņa vēlāk iegūto #4.)

  • Klubs tikaradīts labu laiku pirms http://www.noskrien.lv iespējas reģistrēties un tāpēc tās numerācijas sākās vienā brīdī no jauna.

  • Rainers Rainers

    Apsveiciens! Smuki pateikts par to vecumu!

  • Lauma Lauma

    Tiešām šim klubiņam jau tik daudz. Tajā Kuldīgas pusītē arī es uzzināju par šo klubu.
    Ak, jā. Paldies Aivar, ka ļauj stūrēt savu karieti uz sačiem.

  • Didzis Didzis

    APSVEICU ! Daudz,daudz km ir kopīgi noskrieti.Pirmo reizi Aivaru ievēroju veicot savu 1. maratonu Valmierā 2009.gadā.Nu,tad kopīgās saskriešanās sekoja koptreniņos Ozolniekos,Salaspilī pa slaveno dambi.Neskaitāmie mači – sākot ar Mežaparku,Ozolniekiem,Cēsīm,…,tad maratoni Barselonā,Frankfurtē,Briselē,Prāgā,Varšavā,…,Laulasmāā prieciņi,100-iņš Viļņā.
    Lai arī turpmāk – VISI NOSKRIETIE KILOMETRI TIKPAT SMAIDĪGI !

  • Gatis.K Gatis.K

    Apsveicu ar kroni!!!

  • ilZZuks ilZZuks

    Mums šomēness brīnišķīgs kroņa nēsātājs! Ļoti galants, iejūtīgs, saprotošs, humora pilns! Lai izturība un nezūdošs prieks!

  • Ir bijis gods padot ūdeni Aivara garākajās ultrās ;)

    Priekā biedr Nr.4 !!

  • trololo trololo

    Apsveicu!

  • voļda voļda

    Apsveicu Aivar! Lielisks apraksts un godam pelnīts mēneša skrējēja kronīts:)

  • Ja jau visi dalās atmiņās par Lielo Pirmsākumu.. Pamanīju, ka es arī pie augšminētā Sigņa 2008. gda 31. jūlija raksta esmu komentāros kā viens no pirmajiem reaģējis. Pats oficiāli piereģistrējos klubā 2009. gada jūlijā, bet pats pirmais biedrs, ar kuru iepazinos klātienē, bija tieši Aivars! Tas notika 2009. gada 10. oktobrī, kad LSC šosejas skrējienu reģistrācijas rindā iestājos tūlīt aiz Aivara un viņš mani uzrunāja, kad dzirdēja sakām reģistratorei, ka pārstāvu VSK Noskrien. Pēc tam pirms starta Aivars mani iepazīstināja ar citiem kolēģiem. Tur vēl bija Aivars703, Ivars un Didzis. Protams, ka visi viņi, ieskaitot pašu šī mēneša skrējēju, toreiz 15 km noskrēja ātrāk par mani. Pirms starta Didzis vēl neticīgi smējās, kad teicu, ka mēģināšu 15 km noskriet, turot tempu zem 5:00 min/km. Domāja, ka skriešu ātrāk, bet noskrēju, kā plānots – 1:13:57.

    Sveicu Aivaru un lai priecīgi Jāņi!

  • Andulis

    Interesanti… turklāt, Aivars ir toreiz bijis žiglākais no visiem minētajiem noskrieniešiem! Cik saprotu, uzrādījis arī savu labāko rezultātu 15 km.

  • Maikijs Maikijs

    Priekā,Aivar!Nu gan derētu saskandināt par Tavu, gadiem krāto veikumu!Varbūt jānodibina komanda “Pērnie kastaņi”.😁

  • Elhana Elhana

    Apsveicu, Aivar! Prieks, ka savu pirmo maratonu tipināju kaut kur Tavā tuvumā :-)

  • Aivars703 Aivars703

    Apsveicu! Tagad arī Tu esi nokronēts. Tieši pateicoties Tev es esmu Aivars703, nevis vienkārši Aivars. Kaut esmu no Noskrien pirmssākumiem, man tāpat kā Pikols (arī Aivars) bija jāizdomā kāds cits segvārds. Tas gan mums netraucē bieži uzskriet kopā (slavenais trīs Aivaru skrējiens 1.janvārī n-tos gadus atpakaļ) gan arī jaunajos laikos. Ceru ka ne tikai 35.Maratonu kopā noskriesim Anglijas pludmalē, bet arī 50. un NN-to Maratonu kopāatzīmēsim.

  • Aivars Aivars

    Paldies par atzinību, apsveikumiem un laba vēlējumiem! Nenoliegšu – tas ir patīkami un es to izbaudu. :)
    Ar katru no Jums man saistās kāda kopīga epizode, notikums vai piedzīvojums. Vienojošais tiem visiem ir tas, ka tie ir bez gala jauki, sirsnīgi un patīkami – tādi, kurus es labprāt būtu ar mieru piedzīvot vēl un vēl. Tas laikam nozīmē, ka man veicas un ir laimējies sastapt pareizos cilvēkus. :) Paldies!

  • Apsveikumi ar kronīša iegūšanu ! Noteikti viens no galantākajiem VSK Noskrien kungiem ! Un specPaldies Tev, Aivar, par foto no mana pirmā maratona !

  • Aivars Aivars

    Vai tas bija Valmierā, Mia?

  • LauraX LauraX

    Bučas, Aivar! Tu esi fantastisks, paldies par foršo skrējienu Tērvetē pie Valtera (pirms 2 vasarām?), bija tik karsts, bet labā kompānijā nebija tik grūti (:

  • Aivar, prieks un lepnums Tevi pazīt! Ne vien izturīgs, bet arī elegants un pieklājīgs, vienmēr patīkams sarunu biedrs, tāds ir tas Aivars :) Daudz patīkamu un baudāmu kilometru!

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.