Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00


Septiņi maratoni

southwest_smilsuvetra

Esmu galīgi slims dažas dienas pirms maratona, un iepriekšējā nakts ir vispār šausmas. Nevarēšana aizmigt, mošanās desmitiem reižu, lai paskatītos, ka nogulēts ir dažas minūtes. Sapņos nokavēts starts, aizmirstas kedas un pat jau noskriets tas maratons. Pie sevis to visu uztveru kā maratona sastāvdaļu – nu, ka tas viss ir iemesls, kāpēc skrienu to maratonu, ka tas ir kaut kas tāds, kas spēj mani satraukt, izmest no ikdienas, un liek domāt par to. Ņujorkas maratons nebija izņēmums. Bet šoreiz par ko citu.

Noskrēju septiņus maratonus septiņās dienās. Veselu nedēļu katrā no dienām tiku galā ar maratonu. Kā svētdienas vakarā sāku, tā sestdienas pēcpusdienā biju finišējis maratonu septiņas reizes.

Kāpēc? Tas, ka kaut kur aizbraucot tur jāskrien, ir lielai daļai skrējēju pašsaprotami. Jau biju sazīmējis maratonus sestdienā un svētdienā divām sava ceļojuma nedēļas nogalēm, un tas jau man pašam šķita diezgan nebijis un pārdrošs plāns. Nekad nebiju skrējis divus maratonus pēc kārtas. Ieraugot, ka pie maratona var tikt arī darba dienās, mans pārdrošais mērķis kļuva vēl labāks. Un kāpēc gan nē. Lieliska iespēja izbraukāt dažus Amerikas štatus un nedomāt par apskates objektiem, jo galvenais apskates objekts būšu es pats, skrienot maratonu. Bet droši vien galvenā atbilde ir – tāpēc, ka stulbs.

southwest_IMG_7164

Pasākums. Visi mans septiņu dienu septiņi maratoni bija no Mainly marathons organizētās Southwest sērijas, kurā četros blakus štatos notika seši maratoni no pirmdienas līdz sestdienai. Lai man būtu apaļāks cipars, tad tam visam pievienoju vēl pirms tam svētdienā notiekošo Lasvegasas maratonu. Līdzīgi rīkojās vairāki sērijas skrējēji, jo trasē varēja redzēt vairākas Lasvegasas maratona finišētāju jakas. Nākamgad Mainly marathons jau rīkos padsmit šādus pasākumus ar domu, ka, skrienot viņu maratonos, var gada laikā noskriet visos štatos. Amerikāņu maratonu kolekcionāriem tas skaitās ļoti liels sasniegums.

Lasvegasas maratons kā jau liels pilsētas maratons – ar Expo, vairākiem starta laikiem, mūziku, uguņošanu, un viss vakarā. Un tumsa tur ir jau agri un baisa. Daudz tādu posmu nebija, bet ļoti nepatika skriet, ja neredzi, kur likt kāju.

Southwest sērijas maratoni sākās katru rītu sešos vai septiņos. Vietējais joks, ka katru rītu starts ir sešos pēc Klusā okeāna laika joslas. Jūtā un Arizonā tas bija septiņos pēc Kalnu laika joslas un Nevadā un Kalifornijā – sešos pēc Klusā okeāna laika joslas. Interesanti tam visam bija sekot līdzi un nesaputroties, jo pirms ceturtā un piektā maratona Arizonā dzīvoju viesnīcā pāri upei, kur bija jau Nevada. Pamostoties pulkstenis rāda pieci rītā, dažas kustības pa numuriņu un pulkstenis jau ir tikai četri.

No vienas starta vietas uz nākamo, visu ar nakšņošanu vajadzēja kārtot pašam, bet tas toties deva iespēju redzēt Ameriku no pavisam citādas puses. Mazās pilsētas, kanjoni, tuksneši un mākslīgie ezeri.

southwest_apkartne

Veselība. Skriet tik daudz maratonus ir nenormāli neveselīgi, jo, redz, Žolnerovičs skrien tikai vienu vai divus. Ātrums nogalina un nevis distance. Domāju, ka Valērija ātrumā es būtu beigts jau pēc ceturtdaļmaratona. Šādi viens pēc otra piecu stundu maratoni daudz neatšķiras no vairāku dienu pārgājieniem. Protams, nākamā rītā kājas ir stīvas, bet atliek tikai iziet trasē un vari atkal. Es gan aktīvi smērēju aukstinošās un sildošās smēres, kā arī pašrullējos un nevairījos no staigāšanas apkārt. Bija līdzi arī vesela čupa ar tulznu plāksteriem un pretsāpju preparātiem (ja biju izlasījis, ka must have), bet īsti nekas nemetās un tā arī baigi nesāpēja. Ja nu vienīgi otrā maratona iespaidīgais laiks.

Pirmais no maratoniem bija Lasvegasas maratons un tas notika vēlā pēcpusdienā. Savu vazelīna procedūru veicu vairākas stundas pirms starta. No visām tām gaismām un sajūsmas, to, ka nevaru vairs salikt kājas kopā, sajutu vien distances otrā pusē. Metu kautrību pie malas un prasīju medicīnas punktā. Viņi šādam pavērsienam jau bija gatavi, bet man diemžēl jau par vēlu. Otra maratona starts no pirmā finiša atradās 200km attālumā, un jau pēc 6h. No sākuma skrēju, mainīju šortus, smērēju cik vien jaudas, bet droši vien sausā gaisā vazelīns nestrādā. Līdz finišam tiku, pārvietojoties platām kājām. Otro reizi divās dienās metu kautrību pie malas un prasīju pēc paskata pieredzējušākam skrējējam padomu. Tagad es zinu, kā angliski saucas tā vieta kuru var noberzt. Viņa ieteikums bija apspīlēta apakšveļa un bērnu pūderis. Par pūderi man nebija šaubu, bet kur lai laukos ņemu sporta veikalu ar tādām speciālām apenēm. Izrādās, ka mazāks izmērs ļoti labi der apspīlējuma panākšanai. Pēc tam jau bērnu spēlītes, skrienam un pieberam pūderi. Skrienam un pieberam pūderi.

Man ir švaka imunitāte, un šāds pasākums veselībai nenāk par labu. Kad bija jāskrien, tikmēr nebija ne vainas, bet pārlidojums atpakaļ, tur viss silti un šeit viss auksti, ļāva man vēl dažas dienas atpūsties ar angīnu. Bet iespējams, tas ir tā pat kā ar dzeršanu – ja visu laiku dzer, tad pohu nav.

southwest_skrejeji

Skrējēji. Tēvs paņēma sava amerikāņu drauga dēlu līdz ezera apgaitā, un satiktie makšķernieki pēc tam prasīja, vai tas puika ir tērēts. Viņš esot visus sveicinājis. Nabaga amerikāņu skrējēji divpadsmit apļu trasē turpu atpakaļ. Well done, good going, way to go, good job, hey Signis, nice looking – un tā visu dienu. Katrs paprasīs, kā iet, no kurienes esi un kā izrunā vārdu Signis. Pret nedēļas beigām jau pats tā dari.

Neskaitot tos, kuri noskrēja vienu maratonu, jo tas notika viņa ciematā, visi pārējie bija vēl “stulbāki” nekā es. Tur tika svinēts trīssimtais maratons un trīssimtais pusmaratons. Vienam džekam bija 1800tais maratons. Bija puisis, kas atkārto savu 52 štatos 52 maratonus gada laikā ar bonusiņu šogad kopā simts. Viens bija noskrējis vairākus pirms šīs sērijas, visus sešus noskrēja ap 3h30min un pēc tam vēl Facebook redzēju, ka skrien dienu no dienas kaut kur tālāk. Viena skrēja, lai šogad pabeigtu savu 1001. maratonu. Un viņi visi izskatījās pilnīgi parasti – tievi, resni, pārsvarā veci, paskrēja, pagāja un noskrēja.

Vairāki bija Legends 100 Club biedri – tādi, kuri ir noskrējuši 100 maratonus viena kalendāra gada ietvaros. Viens džeks bija no “Club 7<4,” kuru mērķis ir noskriet visos kontinentos maratonu zem četrām stundām. Daudzi pārstāvēja Marathon maniacs. Viņiem ir vesela gradācijas sistēma. Zemākais līmenis ir Bronzas ar 2 maratoniem 16 dienās vai 3 maratoniem 90 dienās. Augstākais Titāna līmenis ir, ja vari izpildīt vienu no šiem – 52 maratonus, vai 30 maratonus 30 dažādos štatos, vai 20 maratonus 20 dažādās valstīs 365 dienās. Dubultais aģents ir tāds, kurš šos pašus nosacījumus izpilda gan maratonā, gan pusmaratonā. Es ar saviem septiņiem sasniedzu Osmija līmeni (vēl trīs virs tā ir).

southwest_IMG_7125

Rekordi. Vismaz viens skrējējs un viena skrējēja bija Ginesa rekorda turētāji. Larry Macon ir rekordists vienā gadā noskrietos maratonos (239) un Parvaneh Moayedi ir divu rekordu turētāja – rekordiste vienā gadā noskrietos maratonos (168) un dienas pēc kārtas skrieti maratoni (17). Izrādās, ka tik daudz maratonu skriešanai ir arī savas ēnas puses. Ir vismaz viena speciāla lapa, kur šos rekordus un vispār maratonu rezultātus pēta, analizē un meklē tos, kas šmaucas – marathoninvestigation.com.

Man šķita, ka Mainly marathons ar savām vairāku dienu maratonu sērijām ir kas unikāls, un tā darba dienā, darba laikā paskriet oficiālu maratonu nemaz bieži nevar, bet izrādās ir vairāki sacensību organizatori, kuri nevis uzrīko vienu maratonu, bet veselu baru. I run marathons tieši tagad rīko 20 maratonu pasākumu.

southwest_IMG_7033

Trases. Lasvegasas maratons esot vienīgais privātais pasākums, kura dēļ tiek aizvērta slavenā Strip iela, un pirms tā bija dažu dziesmu koncerts no Snoop Dogg. Interesanti, ka pirmo reizi skrēju trases konfigurācijā, kur bija nelielā platībā ievietoti 5km, kas bija šurpu turpu norobežota distance sataisīta caur trim izstāžu zāļu angāriem. Ieliec centrā DJ, palaid gaismas un pusstundu esi disko.

Visos Southwest maratonos distance bija divpadsmit vai četrpadsmit “apļi”, kur vajadzēja aizskriet līdz apgriešanās vietai un pa to pašu ceļu skriet atpakaļ. Man ļoti patīk šāda veida skrējieni – dzert, ēst un tavas mantas ir ik pēc katriem 3km. Pirmie apļi paiet pētot trasi, apkārtni un pārējie jau sacenšoties ar iepriekšējiem apļiem vai saviem iedomu konkurentiem.

Pārsvarā distance plakana, asfaltēta un pilsētas parkā. Ceturtās un piektās dienas odziņa bija smilšu vētra, kad blakus esošie smilšu lauki tika pacelti gaisā un papildus tam pūta stiprs vējš. Nekad nebiju skrējis tik sausā gaisā un viss, ko izsvīsti, ātri vien nožūst, lai arī dikti karsts nemaz nav.

southwset_pankukas

Ēšana. Pasākums bija ar savu pavāru, virtuves meitenēm un dzeršanas apgādes komandu. Katru rītu visus uz starta sagaidīja ar citādu ēdienu – pastas zupa, rīsi ar dārzeņiem, melleņu pankūkas, brauniji, karstās sviestmaizes. Siltajās dienās arī apgriešanās punktā tika izvietots galdiņš ar dzērieniem un ledu. Protams, mūsu koptreniņos galds ir bagātīgāk klāts un igauņu ultrās arī uz vietas tiek gatavots, bet visu sešu maratonu laikā neapēdu nevienu želeju un pārtiku tikai no kārtīga ēdiena, grēkojot ar želejkončām. Pēc piektās stundas varēja tikt pie trasē līdzi nesamas sasaldētas sulas, un pēdējā dienā viņiem ir tradicionālā hotdogu ēšana distancē. Un pat tiek noskaidrots, kurš tad visvairāk ir apēdis, noskrienot maratonu.

Pēcgarša? Ja es zinātu, kā viss būs un tamlīdzīgi, vai es tik un tā būtu piedalījies? Jā. Vai es vēl kādreiz uz ko tādu parakstīšos un darīšu? Varbūt. Tā ir interesanta pieredze un interesantas septiņas dienas. Gan no plānošanas, gan no pašas darīšanas viedokļa. Droši vien galvenais slēdziens radīsies pēc nākamā maratona. Tad varēšu saprast, vai šis viss mani ir padarījis stiprāku un varošāku, vai tieši otrādi, bet viennozīmīgi mana pārliecība par cilvēka spēju tikt galā ar maratonu, sevi nenomokot, ir tikai stiprinājusies. Maratons zem trim stundām ir kruta un spēcīgi, bet 77 gados tikt galā ar nu jau trīssimto maratonu pa sešām stundām arī ir iespaidīgi. Maratons paliek maratons.

southwest_IMG_7224

Un sausais atlikums.

6. novembris Ņujorkas maratons 04:08:45 16411/51388
12. novembris Valley of Fire pusmaratons 01:59:43 7/32
13. novembris Lasvegasas maratons 04:39:59 1297/2593
14. novembris Day 1. Hurricane, Utah 06:41:21 29/52
15. novembris Day 2. Mesquite, Nevada 05:36:09 11/43
16. novembris Day 3. Mesquite, Nevada 05:15:24 10/40
17. novembris Day 4. Bullhead City, Arizona 05:23:11 11/41
18. novembris Day 5. Bullhead City, Arizona 04:45:21 6/32
19. novembris Day 6. Needles, California 05:17:48 7/31

 

31 komentāri rakstam Septiņi maratoni

  • svans svans

    Apbrinojami un iedvesmojoši :)

  • Lauma Lauma

    Dulls tas Šefs, dulls.

  • maniaku slimība ir lipīga ;) paldies, Signi par ieskatu maratonu tūrē ;)

  • Aldis B Aldis B

    Malacis! Laikam jau daudz kas ir atkarīgs no galvas….
    Katrā ziņā tas iedvesmo.

  • Apdullinošs un reizē izglītojošs stāsts vienlaikus. Tiesa, dzīvajā grūti iztēloties un izskatās pēc neatsveramas pieredzes visām mūžam. Nē, tik līdz nākamajiem piedzīvojumiem ;)

  • edGars

    Skaisti!

  • ilZZuks ilZZuks

    Nu super, tu ņēmi to un izdarīji! Traki un lieliski! Priecīgus Ziemassvētkus, Signi!

  • Andulis

    Šefs ir radikalizējies ;)

    Iespējams, tāda 7 maratonu sērija 7 dienās (jeb Osmijs) varētu būt pirmo reizi veikta, starp Latvijas skrējējiem?
    Ja zināt līdzīgus, arī mazliet mazāk iespaidīgus, gadījumus pagātnē – padalieties, lūdzu.

    Vismaz šajā ziņā Signis laikam ir ar joni pārspējis leģendāro G. Akerbergu!
    Pēdējais kādreiz (2005. g. sākumā) publicēja mazliet garāku apskatu/tulkojumu latviešu valodā par “Maratona Maniakiem”. Tas joprojām izlasāms – marathon.lv/marathon/MarManiacs.rtf.

    Dienas pārsteigums – laikam 2009. gadā nejauši esmu izpildījis pieticīgās Sudraba pakāpes prasības, gan tikai 1 rādītājā un visminimālākajā apjomā :)
    Taču normāli cilvēki tālāk par Zeltu laikam nemēdz pacelties, to arī Akerbergs atzinis ;)

    Paldies Šefam arī par to, ka atsauca atmiņā vienu mazu personīgo mērķīti maratonu krāšanā. Pašlaik gan izskatās, ka to nesasniegšu. Vēl pastāv ~0,5% iespēja (ja notiek brīnums).

    P.S. Akerberga tulkojumā: “Lai kļūtu par Maniaku, rezultāti nav nozīmīgi, galvenais ir finišēt.
    Kaut ko atgādina, vai ne? :)

  • Aivars703 Aivars703

    Paldies par rakstu. Nu ir iespēja atrast motivāciju, nospraust mērķus jauniem Maratona sasniegumiem. Prieks par sevi – esmu ticis līdz Irīdija pakāpei (2 Maratoni, 2 dienās). Nākamais mans mērķis – panākt Signi – Osmija pakāpe (6 Maratoni 3 nedēļās)

  • Andulis

    Apsveicu, Aivar!
    Mjā, varbūt pārsteidzos, savu komentāru rakstot. Irīdija pakāpe TAGAD varētu būt biežāk sastopama nekā Akerberga laikos. Latviešu ņerdzīgums pieaug! :)

    Starp citu, Irīdiju varējām iegūt decembra sākuma Mispo “lācīšu maratonos”. Un varēsim arī turpmāk, jācer…
    (Varbūt tomēr slaveno balli nevajag plānot vienlaicīgi? Atvainojos par netēmu, bet, ja jau spamo, tad “par visu naudu”… :)

  • Hiēna Hiēna

    Šefs skatās, skatās uz saviem trakajiem zvēriem un pēkšņi ņem un pārspēj visu savu klubu maratondullumā :) Super!

  • Antruks Antruks

    Apsveicu! ;)

  • modris_aa

    Kurā pakāpē var ieskaitīt pagājušogad Valda Ņilova skrējienu Igaunijā – trīs maratoni 24 stundās.

  • Andulis

    Formāli sanāk piektā pakāpe no deviņām – Rutēnijs. “3 marathons within 3 days” – trīs maratoni trīs dienās.

    Faktiski, tas tomēr laikam vairāk kā diennakts skrējiens bija? Tātad viena ultra, nevis trīs maratoni? (Neapgalvoju, tikai jautāju.)

  • Pēc maratona skaitīšanas noteikumiem, ultru nevar sadalīt maratonos.

  • Andulis

    Tur tas joks, ka Valdis nav skrējis ultru (24 h), bet gan trīs atsevišķus maratonus.
    Kas gan visi satilpuši tās pašas diennakts ietvaros. noskrien.lv/kalendars/2016/ida-viru-stadiona-maratons/

    Rezultāti –
    sportiv.ee/staadionimaraton/?page_id=950
    vai
    skriesim.lv/athletes?id=14617 – distance “maratons 42,195km (stadionā)”

  • Tas skaitās kā trīs maratoni.

  • Andulis

    Re, kāds nerātnis tas rutēnija Valdis. Pašam osmija Signim jau min uz pēdām :)

  • Lielkuilis

    Valdis 24 stundu ietvaros – paralēli 24 stundu kontrollaikam.

  • trololo Rolands

    Varens piedzīvojums!

  • modris_aa

    Šogad igauņi gatavojas atkārtot šo skrējienu.Dalībnieku limits 40. Un tie ir nevis diennakts kontrollaiks, bet 3 atsevišķi maratoni.pirmais starts 16.00 un tam ir noteikts kontrollaiks 4.30, tad seko naktsmaratons, tam kontrollaiks ir garāks, un nobeigumā seko pēdējais starts 10.00 ar kontrollaiku 6 stundas

  • Zinātu laicīgi datumus, varētu būt interesants pasākums.

  • Didzis Didzis

    Tur laicīgi jāpiesakās,ja doma par dalību.

  • Aivars703 Aivars703

    Signi, Aivar, Voļda, Nikolaj, Matīs, Anduli un pārējie nenormālie Maratona Maniaki- taisam Latvijas komandu un ierādam Igauņiem viņu vietu. Protams meitenes var pieteikties bez rindas. Viņām priekšroka. Un meitenēm nav obligāti skriet tik daudz. Pietiks, ja ik pa nepilnām 3 minūtēm samīļo un apčubina ‘nopietnos večus’

  • vargans

    21.-22.07.2017, ja pareizi saprotu http://sportiv.ee/staadionimaraton/

  • modris_aa

    Tur šogad ir iekļauta ari 24 stundu distance. varbūt ka kāds no mūsu ultraskrējējiem var mēģināt labot Viktora Suborina rekordu, kas ir absolūti labākais rezultāts Latvijas diennaktniekiem.

  • Lielkuilis

    Tur esot nejauks vecas gumijas segums.

  • Andulis

    Modri, pērn (2016.) tur (Iisaku) tiešām noticis Igaunijas pirmais 24 stundu skrējiens, kā jauks papildinājums programmai. Taču… vai esi drošs, ka šogad arī tāpat būs?!?

    Cik es saprotu, tad igauņu diennaktnieks #2 notiks šoreiz divus mēnešus agrāk (20.-21. maijā). Ļoti tuvu, tomēr ne tajā pašā vietā, bet kaimiņu ciemā Mäetaguse (tā laikam varētu teikt).

    *) “Eesti teine 24 h jooks “Estonian RunFest 2017″ on plaanis pidada 20.-21.05.2017 Mäetaguse rulliraja 1 km ringil.” (no sportiv.ee/staadionimaraton/).

    **) Nesen (6. novembrī) minētajā Mäetaguse jau noticis 6 stundu skrējiens, lai iemēģinātu trasi. “Üritus on raja testvõistluseks 20.05.2017 toimuvaks Eesti 24 tunni jooksupeoks” (no facebook.com/events/864359880374709/; cik saprotu, FB ir redzams asfaltētā skrituļošanas apļa (rulliraja) fragments).

    Protams, diennakts skrējiena neesamība Iisaku stadionā maratonu maniakiem netraucēs. Varbūt pat palīdzēs? ;)

    Igauņu skrējienu un/vai valodas zinātāji – labojiet, ja tomēr kļūdos.

    P.S. Iespējams, Viktora Suborina rekorda labošanas mēģinājumam Ziemeļīrija varētu būt piemērotāka par Igauniju? (Ja nelīs spēcīgi…)
    1.-2. jūlijā notiks PČ Belfāstā, mūsu labākie laikam uz to briedīs.

  • modris_aa

    Anduli! Es atradu internetā Igaunijas garo gabalu kalendāru (tur gan nav pilnīgi visi) ,bet tur ir pievienotas atsauces un info par daudziem. Atsūti man savu telefona numuru. Tad mēs varētu kādu reizi satikties un es tev varētu sagatavot no interneta dažas nelielas sacensības ko papildināt kalendāru, jo reizēm daži maratonu krājēji uz tādām neaizbrauc tikai tāpēc ka info parādās par vēlu , vai nemaz. Arī uz Paasakuula Raba maratonu kur tagad bija aizbraukuši 7 dal. no Latvijas, es jau biju un noskrēju pusmaratonu 19.novembrī.

  • Jaudinieks Sieru_Silve_Savilks

    Maniaku lapā teikts, ka “All races need to be official events, no training runs will count!”, tā ka nevaru tepat savā pažobelē skrienot, krāt bleķa līmeņus

  • Malači

    Skaisti – ceļojums ar rozīnīti tā teikt. Nevis vienkārši staigāt kā tūristam, bet arī noskriet maratonu. Kas var būt labāks par to :) Ja godīgi arī gribētu uz ASV aizbraukt. Skatījos jau biļetes, bet vēl par dārgu un arī negribas ņemt http://sms.credits.lv lai nopirktu biļeti. Ir jau gudrinieki, kas aizbrauc uz štatiem un paliek tur ar galiem. ES un ASV nav vienota informācijas apmaiņas sistēma, bet tas nav priekš manis.

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.