Jau otro reizi mūs iepriecina ar savu stāstījumu VSK Noskrien biedrs sm72, kurš šoreiz stāta par sajūtām skrienot Valmieras maratonu, kuru viņš, izpildot uzstādīto mērķi, veica 3:56:16. Ar šo rezultātu viņš ieņēma 23. vietu savā vecuma grupā. Priecājamies par viņa sasniegumu un izpildīto mērķi noskriet maratonu ātrāk kā četras stundas. Turpinājumā lasiet sm72 pieredzi Valmieras maratonā un beigās dažas bildes no maratona.
Tā kā es biju neapmierināts ar savu pirmo maratonu – Rīgas maratonu 2008, kuru biju plānojis noskriet ātrāk par 4 stundām (gandrīz pat ar Mošķi salīgu par to), tad pēc Rīgas maratona 2008 nekavējoties meklēju un atradu maratonu, kurā es tuvākā laikā savu „kauna traipu” varēt izdzēst. Tā kā dzimtene mani nelabprāt laiž ārpus LR robežām (cerams, ka pagaidām), tad izvēle krita uz Valmieras maratonu 2008, ko tā organizatori lepni sauc par Latvijas čempionātu. Protams, par laimi, vai arī par nelaimi es nezināju, ka Valmieras maratona trase ir tik kalnaina, tādēļ gatavojos Valmieras maratonam 2008 bez īpašiem „kreņķiem” pa Zemgales līdzenumiem pēc tās pašas kilometrāžas, ko piedāvāja Rīgas maratona 2008 organizatori.
Iebraucu Valmieras maratona 2008 rītā Valmierā samērā agri, stundu pirms starta, un iesildīšanos maratonam es iesāku šaujot divus zaķus uzreiz, respektīvi, uz trenažiera, pārbaudot savu kāju piemērotību dažādiem Aisic kompānijas modeļiem. Izrādās manas pēdas nav ideālas un man ieteica izvēlēties citus apavus, nekā tos, ar kuriem es plānoju pieveikt distanci. Taču, tā kā nedrīkstot maratonu skriet ar neiejātām kedām, tad paliku vien pie savām vecajām. Tā kā līdz startam bija palikušas kādas 20 minūtes, tad gāju vien ģērbties savās iemēģinātās drēbēs un uzpildīju munīciju ar piecām ogļhidrāta želeju porcijām, vienu porciju kofeīna, vienu pretsāpju tableti un apēdu vienu enerģijas batoniņu – tīri spēkam. Ak jā, pirms starta vēl izdzēru vienu porciju vielas, kas labāk šķeļ taukus skriešanas laikā.
Tā kā maratonisti ar 17 km skrējējiem jau bija nostājušies uz starta, es ielīdu viņiem pa vidu un sāku ausīties, kad atskanēs starta šāviens. Tā kā Pikols man kompāniju iepriekšējā dienā atteica, nācās vien izvēlēties citu kolēģi – Mp3 atskaņotāju ar audiogrāmatu. Starp citu, gana laba lieta maratona laikā, jo tā Jūs vienmēr pagaidīs, ja piekusīsiet un nekad neatpaliks, jo tai no maratona ne silts ne augsts. Lai kā biju nozvērējies pārāk ātri neuzsākt distanci, atkal es sevi „apvedu ap stūri”, jo, pakļaujoties bara instinktam uzsāku distanci ar kādiem 12 km/h. Sākotnēji trase man likās diezgan veselīga – caur parciņu un pa ne visai lielām reljefa izmaiņām, taču tad es ieraudzīju „to”. Tas bija kalns ar tādu slīpumu, kurā pat kāpt ikdienas solī man nebūtu īpaša prieka. Ne velti esmu izvēlējies dzīvot Zemgales līdzenumos pie likteņupes – Lielupes. Manas aizdomas apstiprinājās, jo pēc kalna pievarēšanas parādījās sāpes labās kājas ikrā. Bet ar to Valmieras maratona 2008 organizatori nebija gana izpauduši savu nepatiku pret skrējējiem, jo piedāvāja netālu no apļa beigām vēl vienu reljefa brīnumu, kurš gan nebija tik garš, bet vēl stāvāks. Nesaprotu, kāpēc viņi sauc šo distanci par maratonu, nevis par skrējienu ar kalnā kāpšanas elementiem. Sāpes labās kājas ikrā pēc šī eksperimenta jau bija neizturamas, tādēļ nokodu ceturto daļu no pretsāpju tabletes, kuras garšas uzlabošanai un dzīves saldināšanai izdzēru vienu porciju ogļhidrātu želejas. Pirmo apli liekas biju veicis pārāk ātri, jo tas arī palika ātrākais mans aplis šajā maratonā. Nepatīkami biju pārsteigt, ka šajā maratonā dzirdināja tikai ar ūdeni, tādēļ lepojos ar sevi, ka biju paņēmis līdz ogļhidrātu želejas.
Otrajā aplī jau es atradu sev sava tempa kompāniju ar kuru jau varēja dažus vārdus pārmīt par dzīves vietu un par skriešanas prieku, taču diemžēl kompanjons skrēja tikai divus apļus un uzzinājis, ka es negatavojos finišēt pēc otrā apļa, pavadīja mani uz trešo apli ar neviltoti līdzjūtīgu skatu. Man par prieku pēc tam tas pats kompanjons mani uzmundrināja trešajā aplī, kas arī nav mazsvarīgi.
Pēc otrā apļa izlietoju vēl vienu ogļhidrātu želeja porciju un panācu vienu skrējēju, kura temps man likās pievilcīgs. Trešajā aplī sāku jau vērot skrējējus, kuriem bija aptrūkušās ogļhidrātu rezerves, jo diezgan strauji dažs labs sāka samazināt savu tempu. Trešajā aplī man garām paskrēja maratona līderis, kuru es centos uzmundrināt kā vien varēju, bet domāju, ka es nebiju oriģināls savās darbībās. Šajā aplī jau arī kalni man nekādas īpašās emocijas nespēja radīt, līdz ar to skrējiens iegāja kārtīgā rutīnā. Tādēļ ar prieku konstatēju, ka esmu bruņojies ar Mp3.
Pēc trešā apļa kārtējā ogļhidrāta želeja deva un maratona skrējiens varēja līgani turpināties, ja neskaita to, ka apļa sākumā gandrīz saminu divas kundzītes ar maziem bērniem, kurām tāds maratons īpašu ievērību nebaudīja.
Ceturtajā aplī saku just, ka pamazām temps man sāk zust, ko labi varēju kontrolēt ar savu Garminu, tādējādi centos atjaunojot tempu nepieciešamajā apmērā. Valmieras maratona trase ir interesanta ar to, ka dažās vietās par kārdinājumu ne tik godīgiem maratonistiem, kuri aizmirsuši par elektroniskajiem čipiem, trases reversa kustība saskaras, līdz ar to vari redzēt, kas tev skrien pa priekšu un kas nopakaļ. Tā skrienot uzmundrināju vienu maratonistu, kurš izrādījās „soģis”, ar kura gādību man kādu laiku jāskrien maratoni Latvijā. Viņš gan izlikās, ka nemana manu uzmundrinājumu. Vispār tā ir tāda interesanta lieta, ka skrienot maratonu, esi gatavs uzmundrināt jebkuru citu skrējēju, neņemot vērā savu personisko attieksmi pret to. Ceturtajā aplī jau nācās uzmundrināt jau daudzus „maratona soļotājus”. Pamazām man sāka apdzīt arī daži maratonisti, kuru rezultāts bija ātrāks par 3 stundām, jo ceturto apli pabeidzu ar kopējo laiku ap 3 stundām 3 minūtēm. Līdz ar to nodomāju, ka 8,5 kilometrus nu gan pa 55 minūtēm es paveikšu, ja nenomiršu.
Uzsākot piekto apli nedaudz ar nodomu pietaupīju pēdējo ogļhidrāta želeju uz nedaudz vēlāku laiku. Te izpaudās mans taupīgums kā jau žurkai pēc horoskopa gada. Bet laikam šāda izvēle bija pamatota, ja jau distanci spēju pabeigt. Piektajā aplī sāku apdzīt tos, kuri bija vēl lielāki karstgalvji maratona sākumā kā es. Bet piektā apļa vidū mani panāca puisis, kurš izskatījās diezgan svaigs. Tādēļ pajautāju, kādi šim mērķi un vienojāmies, ka mērķis mums viens – pabeigt distanci ātrāk par 4 stundām. Tādēļ arī viens otru centāmies uzmundrināt. Tā mēs viens otru uzmundrinājām, līdz ko līdz finišam bija palicis pēdējais „Golgāta ceļš”, tas ir stāvais kalns, kurā es vēl varēju uztipināt, bet kompanjons jau varēja tikai uziet tādā kā pastaigu solī. Pārņemts ar savu vēlmi ieskriet 4 stundās, es turpināju skrējienu pretī mērķim divvientulībā ar savu mērķi. Bez tam, ieraugot finiša vietu, man pat bija saglabājušās enerģijas atliekas, lai nedaudz pasprintotu. Cepuri nost maratona organizatoriem, ka pēc distances bija skrējējiem sagatavojuši banānus, cik lien iekšā, jo esmu dzirdējis, ka ātra ogļhidrātu atjaunošana organismā pēc maratona esot ļoti svarīga. Pieēdos banānus tā, ka neaizgāju uz brīvpusdienām, kuras bija sarūpētas visiem maratona veicējiem, tādēļ nevaru Jums pastāstīt par to kvalitāti. Arī mans kompanjons laimīgi atguvās no kalna un paspēja ieskriet 4 stundās. Līdz ar to šā gada mērķi esmu izpildījis, jo ieskrēju 4 stundās, tādēļ atliek man uzstādīt sev jaunus maratonmērķus nākošajam gadam.
Novēlu arī Jums sasniegt savus maratonmērķus un uzstādīt tos prātīgi, lai izjustu sasniegšanas prieku.
Līdzigie raksti:
km 
- 
Loading ...
Apsveicu sm72 ar sasniegto mērķi. Vai jau esi apdomājis nākamo?
Pieļauju domu, ka ūdeni šogad dzirdināšanā deva tāpēc, ka pēc pagājušā gada pieredzes nebija vērts ko citu dot.
Pagājušā gadā no malas redzēju, ka piedāvāja ūdeni un kaut kādu enerģijas dzērienu dzetenā krāsā – kas to zin , kas tur bija sajaukts – varbūt sula, varbūt Isostar ar ūdeni, varbūt Maxim ar ūdeni. Un ja nezinu, aks tur ir, labāk neriskē dzert, ka neparauj skrienot…:D
Katram kam ir vēlme var savu dzērienu nolikt dzirdināšanā, vai lūgt, lai kāds no malas padod, ja ir atbalstītāji.
Nu viegli nav gājis, bet Tu to izdarīji – nav viegla mums tā Valmieras trase…
Nākošais mērķis varētu būt izpildīt maratonā 3 sporta klases rezultātu:)
parasti jau normālos maratonos uzliek arī marku dzērieniem, ko lieto ikdienas skrējēji, nevis dzer nenosakāmu dziru :)
labs mērķis!
http://www.lat-athletics.lv/index.php?pid=63593
maratons /42 km 195m/
Lielmeistars (2.14:00)
Meistars (2.22:00)
Meistarkandidāts (2.28:00)
I klase (2.37:00)
II klase 3.00:00)
III klase - 3.40:00
maratons (sievietēm)
Lielmeistars 2:35.00
Meistars 2:48.00
Meistarkandidāts 3:00.00
I 3:12.00
II 3:30.00
III beigt distanci
Mošķi, ja nemaldos pusmaratonā 3 sporta klase ir 1:40, varbūt to varētu uzlikt par mērķi izpildīt šogad Ozolniekos?:)
Ai nē, kļūdījos, 3 sporta klase ir 1:23. To gan es šogad nepacelšu:)
mjā … 1:23 būtu biki par traku, vismaz uz šo brīdi noteikti – tas jau ir pat ļoti nopietns temps
Mošķis, apskatīju Tevis doto adresi – tur sievietēm stunadas kļūda;) – Lielmeistars 3:35:00 (!!), bet 2. klase 3:30:00 (!).
Tā kļūda ir arī Vieglatlētikas mājas lapā, tā nav Mošķa kļūda:)
Jā, nu tā laikam ir … ir laikam vērts uzrakstīt lai izmaina :) Interesanti, a kā tad man iznāca “pareizais laiks” :)
Signis izlaboja.
kā man patika rakstā frāze par nepatiku pret skrējējiem. man uz pavisam īso gabalu laikam nebija daudz ko žēloties, jo bija tikai viens aplītis :)
vispār baigi labā bilde sm72 – ideāla lidojuma fāze, it kā lidotu uz finišu :) Nav nekāds brīnums, ka no 4 stundām izskrēja :)
Būtu jau labi, ja tā būtu finiša taisne:) Tas liekas ir trešā apļa sākums. Vēl pat nav pusdistance:) Pirms maratona, kad testējos uz trenažiera, man teica eksperts, ka ir nelielas problēmas ar pēdas novietojumu uz zemes- par daudz uz pēdas ārējo malu novietoju pēdu. Skrējiena laikā, kad atcerējos, centos nedaudz labot pedas novietojumu:)
nezini, kur būs iespējams notestēt nākamreiz, vai ikdienā notestēt?
http://www.valmiera-marathon.com/photo/2008/Valm_marat2008_3/img_8106.html
u.c. bildes :)
Tur aizmugurē ir tēvs ar dēlu. Baigie malači. Tēvs visu laiku apmācīja dēlu, kā ko labāk darīt. Kādu brīdi turēju viņiem līdz, bet pēc tam sagatavotība pietrūka:(
Apsveicu sm72 ar mērķa saniegšanu! Paldies mošķim par klasifikācijas izskaidrošanu:)
ņem par labu, marčik :) neskopojos ar savām zināšanām un Google tantes mocīšanu :) pie kam III sporta klasi Tev ir visas iespējas iegūt :)
Es laikam savā laikā esmu izpildījis šo normatīvu, tiesa neviens papīrs nav saņemts :) …. un tas manā uztverē vairs ar neskaitās – jāpierāda no jauna, ka esmu šīs sporta klases cienīgs :)
Mošķi, varbūt esi gatavs padalīties ar programmu šādas sporta klases iegūšanai?
Kāda tur programma, skriet tik vajag un reizi nedēļā ātrumu trenēt. Man ir grāmata tāda, kur katram vēlamajam rezultātam ir treniņu ātrumi noteikti. Drusku vairāk ziemā taisis rakstu sēriju par skriešanas programmām uztaisīt.
Liels paldies Signi, tas būtu jauki.
nu ja uz konkrētu rezultātu, tad Signim ir taisnība – tiesa arī manā programmā to visu var koriģēt, vidējais ātrums, un līdz ar to arī rezultāts sanāk atbilstošs. Vismaz treniņprogramma nedrīkst būt pārāk vienmuļa un pa vienu un to pašu segumu.
Skatos par treniņiem esat sākuši runāt…
Signi, neviens Tev grāmatā nepsaniegs ideālu treniņprogrammu. Ja pasniegtu, tad nevienam nebūtu trenera.
Programmu var iedot, taču katram cilvēkam tā ir vajadzīga individuāla. Un ja negribi iedzīvoties sirds problēmās un sasniegt tā saucamo “bedri” pirms kāda sev nosprausta mērķa, tad ;atrumu trenē tikai neilgu laiku pirms sacensībām. Līdz tam ir vajadzīgi tie garlaicīgie, garie, lēnie treniņi, kas audzē sirdi lielāku, lai tu varētu to maratonu noskriet. Tad kad sirsniņa pāris mēnešus ir audzēta, tad var sākt jau mazliet ātrāk skriet. Tad jāļauj atkal pie tāda tempa sirdij pierast un tad jau var intervāla treniņus skriet ( viena treniņa laikā gan ātri, gan lēnām – pārmaiņus).
Apmēram mēnesi, pusotru pirms nospraustā mērķa (šajā gadījumā es domāju maratonu), vajag noskriet ~35km, lai saprastu, vai esi sagatavojies. Tad ir vēl laiks atjaunoties līdz maratonam un skriet ātruma treniņus.
Nu tā apmēram. Nesaku, ka tā ir vispareizāk, taču tas viss ir ko esmu iemācījusies savā sportošanas laikā universitātē ;) :)
Nevienā mirklī nedomāju ka tikai grāmata man palīdzēs un tas ir vienīgais ceļš, bet apzinos ka jūs un grāmatas ir vienīgie man pieejamie padomdevēji, jo diemžēl neviens treneris neņemsies par 25$ ar četrstundniekiem. Un ar treneri būtu jāstrādā gadiem. Tāpēc mana pieeja maratona noskriešanai būs no manām paša sajūtām un dažādām grāmatām, lai saprastu kāda fizika ir apakšā un ko kas nozīmē no dažādiem skatu punktiem. Pašreiz man ir divas skriešanas programmu grāmatas, vienā galvenais uzsvars ir likts uz noskriešanu un nekādi ātruma treniņi nav apskatīti, tikai un vienīgi kilomentrāža. Otrā uzsvars likts uz kvalitatīvu treniņu ar noteiktu ātrumu un specializāciju uz intervāliem, īsajiem un garajiem skrējieniem.
No strīdiem rodas patiesība:)
Tādēļ Signis varētu publicēt kādu grāmatas gudrību, bet Sanitux akadēmiski nokritizēt:D
Tā jau gan. Ar treni ir jāstrādā gadiem. nevar vienu reizi satikties un punkts. ok, uzzināt vienā reizē daudz gudrību, bet ar to būtu par maz.
Nu ja pats trenējies pēc sava, tad iesaku rakstīt treniņdienasgrāmatu. Tas ir apmēram kaut kas līdzīgs, ko tu publicē. – taču vajadzētu pierakstīt savas emocijas par aizvadīto treniņu ( to vari nedarīt publiski;) ). Līdz ar to, Tu priekš nākošās treniņu sezonas apmēram varēsi izanalizēt kurā treniņā ko mainīt, kādu slodzi likt utt.
Tavā gadījumā tas sauksies – jāmācās no savām kļūdām:)
Sanitux, uzrakstīsi kādu piemēru sajūtām? Manas vienmēr liekas ka ir – baigi forši gāja, otrajā aplī domāju beigt un par šīm domām noskrēju vēl vienu lieku. Ja nu vienīgi izmaiņas varētu būt ja kaut kas iesāpējās vai tā. Varbūt nemāku savas sajūtas uzrakstīt?
Nu es savā, piemēram, rakstu – 1. Šodien skrējās baigi labi. ( Ja tā ir bijis tad viss ok. Nav ko sīkumos iedziļināties.) 2. Grūti elpojās, pulss augsts/zems (neierasti citām reizēm). Lūk, jāpārdomā vakardiena, aizvakardiena – varbūt tusiņš bijis. Skaidrs pēc tusiņiem skriet nedrīkstu. 3. Šodien bija slinkums pēc skriešanas staipīties. 4. Sāp kājas, grūti skriet. Ha uzreiz skaidrs, iepriekšējās dienas slinkums ir darījis savu.
Nu apmēram tādā veidā. Tikko Tu jūties slikti, jāpiefiksē, kas ir darīts pirmstam. Iespējams darbs vainīgs, iespējams, laika apstākļi.
Nu tas ir pie gadījumiem, ja regulāri trenējās. Ja aiziet 1 vai 2 reizes nedēļā paskriet, tad vaina ir tā, ka neregulāri trenējās.
Par alhoholu – ja iedzer kādu vīna glāzi, vai kādu alus kausu, viss ok. Bet līdzko jau ir pamatīgāks tusiņš ar krietnāku iedzeršanu, tad jārēķinās, ka tavs treniņa process tiek atgriezts atpakaļ par vismaz nedēļu. Vari sākt trenēties/darīt pēdējās nedēļas treniņus vēlreiz.
Man princips darbojoties treniņā ir tieši tāpat – ja ir kādas emocijas, kas saistītas ar treniņiem, tās tiek piefiksētas, lai nākamreiz, kad ir kādas citas vai līdzīgas problēmas, es jau zinu, agrāk man tā ir bijis un tas palīdz – ne tikai izzināt sevi, bet arī vienkārši psiholoģiski daudz vieglāk ir trenēties. To es zinu pēc pieredzes – pajautājiet Pikolam, viņš to dara tāpat regulāri.
Par tiem alus kausiem man ir stāsts. Ikdienā es alkoholu nelietoju, taču esmu ievērojis, ka iepriekšējā dienā iedzerot vienu alus kausu, nākošā dienā labi skrienas:)
Šodien atsāku skriet. Noskrēju 10 km., taču sāku just sāpes labās kājas apakšstilbā, kurš traucēja arī maratona laikā. Vai ir Jums padomā kādas rehabilitācijas metodes?
sm72, tas tiesa. Tikai jāzin mērs. Kāds spēka trīscīņas dalībnieks pirms pasaule čempa reiz izdzēra 50g, kļuva par čempionu. Nākamā gadā izdzēra 100g un dabūja baranku!!!
Arī es pirms orientēšanās sprinta reiz izdzēru 0,5l sidru, vienkārši lidoju pēc tam, tikai galva nestrādāja :D
Kas tavam apkšstilbam?? Sāp priekšā – kur lielkauls (no ceļa uz pēdu), vai muskulis??
Cik es saprotu, ja priekšā tad tā ir kaulu plēve un ne pārāk tuvas attiecības ar asfaltu, bet gudrāki cilvēki gan jau precīzāk zinās. Man doma ir tāda, ka kājas pierod pie viena seguma un pēdējā mēneša laikā tu jau 60km esi veicis pa asfaltu.
Domāju, ka tā nav kaula plēve. Sāpes ir ikra iekšpusē. Liekas, ka muskulis.
Tad tā nav kaulu plēve. Jā kaulu plēvi var dabūt skrienot daudz pa asfaltu, ja na pierasts. Pāris gad satpakaļ arī biju tādu lietu dabūjusi. ļoti sāpēja. Jāskrien bija tik pa meža celiņiem.
Negribu biedēt, bet man viss sākās ar sāpēm ikra muskuļa apakšpusē un dziļi iekšā… Labāk nu griezies pie kāda doka. Tā būtu daudz gudrāk. Bieži vien mēs aizskrienam pie masiera, domākot, ka tā būs labā, la gan nezinam kas par vainu, un galā sanāk daudz bēdīgāk.
sm72m, vai pie masieres jau biji? baigās aizdomas, ka ir pārslodzīte dabūta ….
Vai masieris var līdzēt šajā gadījumā, vai arī vajadzīga atpūta?
liekas varētu arī līdzēt un atpūta būs nepieciešama tāpat. Man bija kaut kādi līdzīgi simptomi, kad skrēju pa asfaltu (slēpjoties no karstuma parkā) un sadzinu kājas. Centos skriet, nevis skrēju, bet kliboju uz vienu kāju.
Masieris salika muskuļus pa vietām (bija nedaudz sāpīgi, bet ciešami) un 10 dienās biju uz pekām. Pēc tam noskrēju Berlīnes maratonu.
Mana masiere bija pieredzējusi “vīriešu kājiņās”, jo savā laikā masēja slavenā “Zvejnieka” futbolkomandas vīrus.
katrā gadījumā, ja ir kāds pazīstams labs ārsts, ir vērts pakonsultēties ar to …
Būs jāmet skopums pie malas un jānopērk pakalpojums Olimpiskajā labaratorijā. Sazvanīju viņus, viņu teicās, ka var mani paņemt 20. oktobrī uz kādu 4-5 stundu testu un tas joks maksājost 65 latus:)
Man šķiet ka labāks ir Sporta akadēmijā, tur vismaz rakstīts, ka sniedz arī konsultācijas. Man viens džeks, riteņbraucējs, gāja uz Olimpisko labaratoriju un tur kā ar knīpstangām jāvelk laukā kāda cipara nozīmi no speciālistiem.
Signi, jautājums – vai par to pašu cenu, kuru mēs nezinam un vai atšifrē, kas un kā ir jādara vadoties pēc šiem testiem?
sm72, nu katrā gadījumā jau iepriekš jādomā, cik tas tests palīdzēs treniņiem un kas dos atbildes ar Tevis uzdotajiem jautājumiem :)
LOV laboratorijā esmu bijusi. Tā pati laboratorija gadus 8 atradās LSPA. KAs tagad par laboratoriju ir LSPA – neesmu neko dzirdējusi.
LOV laboratorijā zinu, ka maksā 30Ls, bet tas ir laikam bez aparāta, kurš noskenē visu tavu ķermeni un attiecīgi apmēram izkalkulē cik kcal tev dienā jāuzņem, cik tev ir tauku, muskuļu utt. Iespējams, ka ar to kopā maksā 65Ls.
Man visas testēšanās aizņēma apmēram 1h – bet tas bija tāpēc, ka uz velo nevis skrejceliņa. Ja testējās uz skrejceliņa iespējams, ka aiziet 2h. Bet ja ir 4-5h, tad gan nezinu, kas tie par testiem.
Kaut ko man tur klārēja, ka 3 stundas nodarbības un pēc tam konsultācijas:)
Nu tad viņi iespējams ir jaunu metodi izdomjuši:)
progresē :) lai klienti nāktu :)