Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Citi saka, ka skrienot no rīta, pirms tam vajadzētu paēst, citi – ka nē – kā tad īsti ir?

Ja runā par ēšanu un skriešanu no rīta, tad būtiskākais, kas jāņem vērā ir skrējiena ilgums un intensitāte. Ja rīta skrējiens ir tikai 20-30 minūtes, lai izkustinātu kājas un pamostos, tad droši var skriet ar tukšu vēderu, taču, ja ir paredzēts nopietns treniņš, tad ar “tukšu vēderu” jeb bez papildus enerģijas devas no skriešanas nekas labs nesanāks.
Jāatceras tas, ka nakts ir ilgākais laika posms diennaktī, ko ķermenis pavada starp ēdienreizēm, un no rīta pamostoties ogļhidrātu rezerves jau lielā mērā pa nakti ir iztukšojušās, naktī darbojoties visiem organisma uzturēšanas un atjaunošanas procesiem, līdz ar to pēc pamošanās enerģijas bieži ir mazāk kā gribētos. Tāpēc vien ir svarīgi vispār ēst brokastis, jo ķermenim ir no rīta jāiedod enerģijas deva dienas pirmajam cēlienam.
Atgriežoties pie ēšanas un skriešanas no rīta – darba dienās reti kuram ir laiks kārtīgi paēst brokastis, tad stundu ļaut tām nosēsties, un tikai tad iet skriet, lai pēc tam vēl paspētu uz darbu, tāpēc, ja tomēr skrējiens no rīta paredzēts garāks, kā vien neliela kāju izkustināšana, tad viena sviestmaize vai banāns pirms skrējiena iedos pirmo enerģijas devu, bet nebūs arī pārāk liela slodze kuņģim skrējiena laikā (protams, jāņem vērā arī individuālās sajūtas par to, cik daudz apēdot parādās smaguma sajūta un skriešana vairs nav komfortabla).
Savukārt brīvdienās, kad plānots garāks treniņš, tad noteikti brokastis un skrējiens tikai pēc tām palīdzēs skrējienu aizvadīt ar daudz patīkamākam sajūtām, neriskējot, ka dēļ tukšā vēdera uz skrējiena beigām enerģija izbeigsies pavisam. Šo pēdējo norādījumu gan reizi no reizes ir vērts pārkāpt, gatavojoties maratonam, lai radinātu organismu skriet uz ierobežotām ogļhidrātu rezervēm, kā tas ir maratona beidzamajos kilometros.

Skrējējs un tauki

Skrējējiem, kas vēlas noskriet maratonu vai pusmaratonu, ir, protams, nepieciešami tauki. Sākot no aptuveni 25 km (atkarībā no ātruma un pulsa) enerģija tiek gūta pārsvarā no ķermeņa taukiem. Tādēļ garo distanču skrējēji kļūst pēc tam lēnāki, jo ātrums nāk no glikoigēna krātuvēm ogļhidrātiem, kuri jau pirmajos 20 km tiek iztērēti. Tādējādi beigās atliek tikai viens enerģijas avots – tauki. Lasīt tālāk.