Biedriem

VSK Noskrien Facebook profils

Kāpēc skriet?

dima.h2o

Es skrienu, jo man ārsts teica vairāk uzturēties svaigā gaisā. Kāpēc es ēdu apelsīnus, ja man jālieto vitamīni? Tāpēc, ka man tiek ne tikai svaigs gaiss, bet arī liekā svara zaudēšana, turpinot cept cepumus brīvdienu rītos, rakstura audzināšana ar dzīves mērķu nospraušanu, adrenalīns sacensībās un patīkamais nogurums pēc skrējiena. Bet nu tālāk, īsumā par to kāpēc tieši tev būtu jāsāk skriet un kāds no tā būs labums. Lasīt tālāk.

Ja kārtīgi trenēšos uz skriešanas trenažiera un ēdīšu franču pārtiku, uzstādīšu Parīzes maratonā savu personīgo rekordu

Idejas rašanās

Izskatās, ka arī es beidzot esmu aplipināts ar blogošanu par skriešanu “VSK Noskrien” mājas lapā, jo ar pašu skriešanu tiku aplipināts jau pirms kādiem gadiem septiņiem. Esmu dzirdējis viedokli, ka cilvēka dzīve sastāv no septiņgadēm. Respektīvi, cilvēkam ir raksturīgi noteiktos dzīves posmos savā dzīvē kaut ko mainīt, līdz ar ko mana nodeva savai nākošai septiņgadei saistībā ar skriešanu varētu būt saistīta ar klusēšanas zvēresta pārkāpšanu par savām skriešanas emocijām.

Pagājuši arī tie paši septiņi gadi, kad mans pamatdarbs bija cieši saistīts ar hipotēžu radīšanu un kritiku. Tieši šī nostalģija pēc šī romantiskā laika mani vedināja uz ideju izvirzīt kādu hipotēzi saviem skriešanas tuvākajiem mērķiem.

Nenoliedzami, Francijas virtuve ir viena no smalkākajām virtuvēm pasaulē. Bet! Cik man negaršotu bujabēze, austersēnes, trifeles, zivs franču gaumē, jūras veltes un austeres, cik es nebūtu gatavs apēst Brie, Camembert un Roquefort sieru ar svaigi izceptu bagette, cik daudz es neatdotu par franču konditorejas lepnumiem – kruasāniem un macarons, tomēr šoreiz atstāšu novārtā aprakstu par Umberto Eko romāna Prāgas kapsēta minētiem Parīzes ēdieniem ar Lobsteru Parīzes gaumē priekšgalā. Franču pārtika man būs citā veidā…

sm_skivis

Kā jau parasti pasaulē tas ir iekārtots, labās lietas un idejas mūs atrod pašas, mums atliek vienkārša nepieciešamība tās saskatīt un sasaistīt. Tā arī man laimējās saņemt mīļu un brīnišķīgu dāvanu- trīs mēnešu abonentu ESPA Rīga sporta un atpūtas kompleksā. Šajā kompleksā ir ekskluzīva iespēja kā skriet trenažieru zālē uz, manuprāt, labākajiem skriešanas trenažieriem Latvijas sporta klubos (jaunu trenažieru cena ap 8000 LVL), tā arī atpūtas kompleksā pēc skriešanas izmantot 18 metru garu baseinu, masāžu- strūklu baseinu un pirtiņas. Atpūtas kompleksa iespaidā mans organisms labāk atjaunojas, un es jau sāku iemācīties peldēt. Otra burvīgā lieta saistīta ar Jāņa Vanaga no Isostar uzaicinājumu kopā ar viņu nostartēt Parīzes maratonā, lai realizētu viņa jau kādu laiku lolotu mērķi- noskriet maratonu ātrāk par 3 stundām. Tā kā šo iespēju piedāvā Isostar kā Parīzes maratona viens no atbalstošiem partneriem, tad esmu ieplānojis maratona gatavošanas procesā izmantot un aprakstīt savas sajūtas par šīs kompānijas uztura bagātinātājiem, kuri ražoti Francijā.

Ja pareizi atceros, tad tie paši septiņi gadi būs pagājuši, kad apmeklēju Parīzi ar padomju laikos ieaudzinātu uzsaukumu: “Ieraudzīt Parīzi un mirt”. Līdz ar to ir pagājis pietiekams laiks, lai apmeklētu Parīzi pa otram lāgam, pie tam cerams, ka bez devīzes “Noskriet Parīzes maratonu un mirt”. Galu galā vēl kādu laiku varētu padzīvot, jo esmu dzirdējis, ka maratonistiem vecuma grupā pēc 90 gadiem esot iespēja bez maksas noskriet Ņujorkas maratonu.

Par Parīzes maratonu daudz neko nezinu. Zinu vien to, ka tas varētu būt, līdzās Berlīnes un Londonas maratoniem, viens no lielākajiem maratoniem Eiropā. Ne velti Parīzes maratonam ir piešķirta IAAF Zelta etiķete, kura garantē teicamu maratona organizāciju un labu maratonistu nodrošināšanu ar maratonam nepieciešamajām lietām. Šo patiesību es esmu jau pārbaudījis skrienot Romas, Berlīnes, Prāgas un Roterdamas maratonus. Tā kā izpētes process man vēl stāv priekšā. Pēc trases rekorda spriežot, Parīzes maratons ir samērā ātrs maratons, kas manai hipotēzei nav mazsvarīgi!

sm_finiss

Par manu maratona personisko rekordu runājot, tas ir 2:59:27 un uzstādīts Valensijas maratonā 2012.gada 18.novembrī. Izskatās, ka šim manam personīgajam rekordam ir jau uzauguši rugāji. Laiks tā kā būtu šos rugājus apstrādāt ar bārdas dzenamo aparātu. Varam sākt likt likmes par hipotēzes apstiprināšanos vai neapstiprināšanos.
Taču esmu piemirsis pateikt pašu galveno! Esmu jau pieteikts Parīzes maratonam un saņēmis sev ļoti atbilstošu starta numuru – “7020”. Numerologi noteikti man neļautu samelot, ka tā ir laba zīme, jo mans niks “SM72” ir ļoti atbilstošs šim numuram. Protams, ka varam fantazēt vēl tālāk, jo Parīzes maratona pilns nosaukums ir “Schneider Electric Marathon de Paris” un, matemātiski nulles no numura dzēšot kopā ar nullēm atbilstošo otro vārdu “Electric” un ceturto vārdu “de Paris”, sanāks mans niks – SM72!

sm_nummurs

Līdz ar to pietiek man te priecāties par savām fantāzijām un vienkārši jāiet trenēties, lai mana izvirzītā hipotēze piepildītos. Par to arī turpmāk painformēšu visus interesentus.

Citi saka, ka skrienot no rīta, pirms tam vajadzētu paēst, citi – ka nē – kā tad īsti ir?

Ja runā par ēšanu un skriešanu no rīta, tad būtiskākais, kas jāņem vērā ir skrējiena ilgums un intensitāte. Ja rīta skrējiens ir tikai 20-30 minūtes, lai izkustinātu kājas un pamostos, tad droši var skriet ar tukšu vēderu, taču, ja ir paredzēts nopietns treniņš, tad ar “tukšu vēderu” jeb bez papildus enerģijas devas no skriešanas nekas labs nesanāks.
Jāatceras tas, ka nakts ir ilgākais laika posms diennaktī, ko ķermenis pavada starp ēdienreizēm, un no rīta pamostoties ogļhidrātu rezerves jau lielā mērā pa nakti ir iztukšojušās, naktī darbojoties visiem organisma uzturēšanas un atjaunošanas procesiem, līdz ar to pēc pamošanās enerģijas bieži ir mazāk kā gribētos. Tāpēc vien ir svarīgi vispār ēst brokastis, jo ķermenim ir no rīta jāiedod enerģijas deva dienas pirmajam cēlienam.
Atgriežoties pie ēšanas un skriešanas no rīta – darba dienās reti kuram ir laiks kārtīgi paēst brokastis, tad stundu ļaut tām nosēsties, un tikai tad iet skriet, lai pēc tam vēl paspētu uz darbu, tāpēc, ja tomēr skrējiens no rīta paredzēts garāks, kā vien neliela kāju izkustināšana, tad viena sviestmaize vai banāns pirms skrējiena iedos pirmo enerģijas devu, bet nebūs arī pārāk liela slodze kuņģim skrējiena laikā (protams, jāņem vērā arī individuālās sajūtas par to, cik daudz apēdot parādās smaguma sajūta un skriešana vairs nav komfortabla).
Savukārt brīvdienās, kad plānots garāks treniņš, tad noteikti brokastis un skrējiens tikai pēc tām palīdzēs skrējienu aizvadīt ar daudz patīkamākam sajūtām, neriskējot, ka dēļ tukšā vēdera uz skrējiena beigām enerģija izbeigsies pavisam. Šo pēdējo norādījumu gan reizi no reizes ir vērts pārkāpt, gatavojoties maratonam, lai radinātu organismu skriet uz ierobežotām ogļhidrātu rezervēm, kā tas ir maratona beidzamajos kilometros.

Mēneša skrējējs. sm72

VSK Noskrien esat jūs visi. Jūsu skrējieni, komentāri, pieredze. Jūsu panākumi, kritumi, traumas un uzvara pār sevi. Jūsu dalīšanās ar citiem un jūsu palīdzēšana citiem. Novembra mēneša skrējējs VSK Noskrien pasākuma virtuvē ir līdz ausīm, piedalījies neskaitāmās sarunās par krekliem, lojalitātes kartes atlaidēm, bildējies Playboyam, turējis tempu pusslims, jo kāds cits nav ticis, maksājis no savas kabatas par VSK Noskrien. Šīs gods nav tādēļ. Iepriekšējo mēnešu skrējēji vienbalsīgi dažās stundās noteica, ka sm72 to ir pelnījis, jo ilgu gadu laikā, mērķtiecīgi ejot uz savu lietu, tieši novembrī viņš to izdarīja. Apsveicu, Marek, ar lielisko rezultātu. Lasīt tālāk.

Valmieras maratons pēc nedēļas

Vasara, it sevišķi tik laba, ir grūts laiks, lai sagatavotos pusmaratonam vai maratonam Valmierā. Ir vajadzīgs liels gribasspēks celties agri no rīta, lai paspētu noskriet treniņu pirms saule ir visu apkārt uzkarsējusi. Ir vajadzīga liela drosme un daudz ūdens, lai skrietu dienas vidū, kā arī dzelžaina apņēmība, lai nevis dotos uz pludmali un dzertu aukstu alu, bet skrietu. Lasīt tālāk.

Uzdrošinies noskriet. Grūtākā nedēļa

Nu jau ir tas brīdis, kad tu pat rīta agrumā vairs nevari vientulībā noskriet savu treniņu. Visas malas ir pilnas ar skrējējiem un brīžiem pat liekas, ka Latvija patiešām skrien. Akcijas „Uzdrošinies noskriet” dalībniekiem šī ir pati grūtākā nedēļa, jo tieši tagad notiek garākie skrējieni viņu dzīvē. Tieši tagad notiek viņu kļūšana par pusmaratonistiem. Lasīt tālāk.