Vasara, it sevišķi tik laba, ir grūts laiks, lai sagatavotos pusmaratonam vai maratonam Valmierā. Ir vajadzīgs liels gribasspēks celties agri no rīta, lai paspētu noskriet treniņu pirms saule ir visu apkārt uzkarsējusi. Ir vajadzīga liela drosme un daudz ūdens, lai skrietu dienas vidū, kā arī dzelžaina apņēmība, lai nevis dotos uz pludmali un dzertu aukstu alu, bet skrietu. Lasīt tālāk.
Nu jau ir tas brīdis, kad tu pat rīta agrumā vairs nevari vientulībā noskriet savu treniņu. Visas malas ir pilnas ar skrējējiem un brīžiem pat liekas, ka Latvija patiešām skrien. Akcijas „Uzdrošinies noskriet” dalībniekiem šī ir pati grūtākā nedēļa, jo tieši tagad notiek garākie skrējieni viņu dzīvē. Tieši tagad notiek viņu kļūšana par pusmaratonistiem. Lasīt tālāk.
Skrējējiem, kas vēlas noskriet maratonu vai pusmaratonu, ir, protams, nepieciešami tauki. Sākot no aptuveni 25 km (atkarībā no ātruma un pulsa) enerģija tiek gūta pārsvarā no ķermeņa taukiem. Tādēļ garo distanču skrējēji kļūst pēc tam lēnāki, jo ātrums nāk no glikoigēna krātuvēm ogļhidrātiem, kuri jau pirmajos 20 km tiek iztērēti. Tādējādi beigās atliek tikai viens enerģijas avots – tauki. Lasīt tālāk.
Es skrienu, jo man ārsts teica vairāk uzturēties svaigā gaisā. Kāpēc es ēdu apelsīnus, ja man jālieto vitamīni? Tāpēc, ka man tiek ne tikai svaigs gaiss, bet arī liekā svara zaudēšana, turpinot cept cepumus brīvdienu rītos, rakstura audzināšana ar dzīves mērķu nospraušanu, adrenalīns sacensībās un patīkamais nogurums pēc skrējiena. Bet nu tālāk, īsumā par to kāpēc tieši tev būtu jāsāk skriet un kāds no tā būs labums. Lasīt tālāk.
2012. gadā: noskriets - 46836.88 km skrējuši - 393 biedri
Pēdējās septiņās dienās: noskriets - 7159.28 km skrējuši - 251 biedri skrējieni - 725 reizes