Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

2018.gada apņemšanās

IMG_8612 (2)

Skrējējs Mērķis
Linda Noskriet R-V<11h (labotam ticēt)
Hiēna Es noskriešu maratonu
Zane Atspēlēties Valkai, beidzot
A.T. Noskriet Serjogina kungu :)
Garais K.K (murderdoll) Noskriet visus sausiņus!
D.B. Noskriet “Neiespējamā skrējiena” 101km
Lāsma Piedalīšos Divplākšņu 250. koptreniņā!
Ultralapsa Neko, neko vairs neapņemšos!
Rozamunde Ļoti gribu atgriezties kedās!!!
Aigars Kaut ko “garu” noorganizēt!
Inta.Am Turpināšu Rubenē pasniegt ūdeni
EdGars Izpildīt pagājušā gada mērķi, kurš bija – izpildīt iepriekšējā gada mērķi
Trololo R-V sub12 (Zanei arī)
Freja Aizvest Ropažniekus uz vēl kādām sacensībām
Borga Kvalitāte > kvantitāte #noķerAndri
Ita Noskriet SKM
Dima Būt, baudīt, fotografēt, tirināties, Lübeck
Biktimirovs 12h skriešana
ilZZuks Gribas kaut ko reāli foršu! → Trakais, aizved mani uz…
Olga201 42km (LRM), SEB MTB
MM Dziedāt ar bērniem
Ginc Noskriet kādu ultru
NT Noskriet visas LV ultras? Vai ģimenes pieaugums? Laiks izlemt!
Vilnis “Nomest” 20kg (no 112kg)
GH Dzimšanas dienā uzdāvināt sev pusmaratonu :)
Agris TGC zem 19h!
Sigita Spartatlons (ja izlozēs), pilnais Ironman (ja nenobīšos)
Džokers Top3 UTWT posmā 2018.gadā
Foršais1 Ienest Latvijas karogu #TGC finišā
Artūrs Noskriet Cēsis ECO trail UTMB 4p
anupe 5km zem 20:00 :)
MartinsF Scenictrail K27 noskriet kontrollaikā!
Cukuriņš Finišēt R-V107 roku rokā ar Džokeru (… un Borgu…)
Ievinja R-V sub10:30 (+LRČ 1.v)
I.Z LRČ pjedestāls
Pičonis R-V 8h (noskriet Dimu)
Renārs Maratons < 2h20
Ginta Pusmaratons zem 90min
Raitis Pusmaratons zem 1:18
pašpasludinātais etiopietis Maratons zem 3:30, pusmaratons zem 1:30
Ansis Apņemos noskriet Daini Limanānu
Alxnis Pusmaratons 1:15, (1/2 Ironman)
I.lapiņš (Ivčix jeb Lappo) Pusmaratons zem 1:20, vai 10km soļošana zem 52:00
A.Bušmanis Nu noteikti nebūt slinktākam
Tollo Visu varu
E.S. Aprecēt Kažemāku!!!
Anita Būt labam cilvēkam :) #temawork
Matīss Biksti-Rīga (115km) un IM – 10h

 

2017. gada mērķi

WhatsApp Image 2016-12-06 at 21.22.35

WhatsApp Image 2016-12-06 at 21.22.33

WhatsApp Image 2016-12-06 at 21.22.31

Skrējējs Mērķis Izpildes datums
LindeM Andora
Simoonski Walser trail 50km!
Sintija Melne visi BBSL un visi Stirnubuki
A.ndris 42 km
Agnese Pastare PB 5000 skrienot 17:21 un PB 5000 soļojot 21:03
Vančuks maratons zem 3:00:00
Kārlis Ozolniekos 5km vasarā un 10 km …
Cukuriņš RV – 7:59:59 un zem 15min 5km un maratons 1:59:59
GatisK Neskriešu neko garāku par 40km
Gatis štulbergs TOP10 stirnu buka lūša distancē un pusmaratons zem 1h:16min
Rozamunde kāda maza taku ultriņa
Inta Amoliņa Mazs sapņu maratoniņš
JK vēlos izmēģināt R-V
Zanda Taupmana maratons zem 4:00:00
Lasma3 Rogainings 24h kopā ar Rozamundi
AgrisN Dolomite extreme trail 103km! (0-7000m zem 24h)
gurchii mans 1. maratons (ātrāk par 4:30)
MartinsF satelīts TOP10
Casperr R-V<10h
Kļavu Pēteris noskriet ultru
Bembelāts Neiekļūt nevienā reitingā ♡ :)
Laura Čakle Būt TOP50 PČ Trail un Labot PB pusmaratonā un maratonā
SelfijuPavēlniece Izdarīt 2016.gadā neizdarīto ar uzviju
Santa Roze es sākšu. Apsolu ♡ ar Ilgu ♡
IlgaisC Maratons -> KUR? KAD? CIK?
jānis59 HB
eeriksd apņemos pārspēt sevi
jaka skriet savam priekam
Elsi 14.05.2017 mans pirmais pusmaratons
druupijs tos 14 Siguldas apļus
piile ½ maratons zem 1:30
olga201 SB, SL, Viļņa, SKM 35+, Vivus MTB
KP maratons 2:59:00
Hiēna neskriet ultras, ja esmu stāvoklī (neļaujiet!)
Baiba Šnepste skriet vairāk nekā šogad :)
Ginc savā dz.d. 17. septembrī noskriet Valmierā savu pirmo maratonu!
Lauris Madžuls radīt vēl vairāk emociju dalībniekiem :)
Antruks MOBLEĀNS -> 100km+ un MĪLĒSTĪBA!
Karlīna Utkina Vēlos dabūt jaunus un labus rezultātus skriešanā!
snepste noskriet vienu 6 punktnieku!
Aigars Atgriezties Čikāgā
Signis RV+
Maikijs Ar Aigara palīdzību izlozēt NewYork marathon un .+Antruks :)
.Linda Izmantot laimētos abonementus un izpildīt 2016.g. apņemšanās
Rolands R-V skrienot
Aivars iztikt bez plāniem
OreMan Sub 17 min 5K
alx sub 3h m; ½ 1:25
Inga_K Finišēt Transgrancanaria 125km
Ultralapsa Piepildīt Cukuriņa pareģojumu 24h – 187km
Ina PB ½ maratonā
Trakais ½ 1:15, m 2:35, RV-UNDER 9H
Mošķis 2 ½ pusmaratoni
Lappo 10km soļ zem 54:00 un Pusmarat. zem 1.20h
abols Rīgas maratons 42km
matiss RĪGA –BIKSTI PARĀDS
Droppy UTWT Top 10 posmā
Aivars703 12 Skrējieni vismaz maratona garumā
Rainers zem 3:10
nois Noskriet pirmo pusmaratonu!
KarlisBumans Pusmaratons – finiša laiks zem 1:40 (mans labākais 1:42:13 – Biķernieki 2016)
Maratons – finiša laiks zem 4h (mans labākais 4:03:13 – Valmieras maratons 2016)
edGars izpildīt 2016. gada mērķi. 5<17
Uldzha Apņemos neskriet pusmaratonu.
Andulis Apņemos savest kārtībā (ja ne pilnīgā, tad būtiski labākā) personīgo statistiku
villijs78 pieveikt 100 km gan asfaltā, gan takās. Ja kaut kas paliks pāri no manis, tad arī kaut ko ātrāku :)
bro Tautasdziesmas maratonu
Kolka – Dubulti
12h rogainis
pakalninja sasniegt 2017 km gadā
maziinais R-V (nokārtot rēķinus), un noskriet vairāk kā 2016.
Čingons no Babītes Lai būtu veseli trīs – Savest kārtībā muguru un veselību vispār, noskriet vienu kilometru un iegāzt maffiju sniegā:)
laacis1981 1.Noskriet Rīga-Valmiera, 2.Maratons 3h, 3.NUTS Pallas trail 2017.
Guna Skriet, kaut drusciņ.
mzane Atsākt skriet!
ZZ88 Dzimšanas dienā Barselonas maratonā sasniegt sasodīto klibo meiteņu mērķi. Paskatīties, kas ir tālāk aiz tiem 42 kilometriem.
Ewiaa Katru mēnesi noskriet vairāk km kā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī. Lai vismaz 1000km gadā.
Aija Valtmane Jātiek līdz klinķim.
rotācijukaraliene Top 3 Satalītu reitingā.
Vīlīte noskriet pusmaratonu
Valdis.M R-V tikt līdz kliņķim. Rīgas maratonā palīst zem 3 stundām. Beidzot paskrieties Stirnu Bukos starp lūšiem.
KVerdens noskriet vismaz 1000km 2017. gadā
vitjka Bez mērķa paskraidīt pa sacensībām.
Daigucis Visi Stirnubuki 2017 gadā Buku distancē , un varbūt saņemšos uz kādu Lūsi !

Par gribasspēku un iedvesmu jeb sezonas mērķis sasniegts

Pavasara sākums ar pusmaratonu Itālijā manī atgrieza sen zudušu prieku par skriešanu sacensībās. Skrējiens padevās viegls un ar kaifu, prieka un foršu emociju pilns. Rezultāts arī nebūt nebija peļams.

Nākamais pieturas punkts bija Garkalnes Stirnu bukā, kur, noraugoties apbalvošanā, blakus stāvošajam Signim teicu, ka man arī gribētos alus kausu balvā kādreiz saņemt (turklāt no paša Miķeļa rokām). Un viņš nevis pagrozīja pirkstu pie deniņiem, bet gan noteica, ka tad vajagot ieskriet trijniekā. Sēkla bija iesēta un sezonas mērķis tapis – tikt pie alus kausa kādā Stirnubuka posmā. Garkalnē paliku piektā no dāmām, 81.no visiem skrējējiem.

Pēc brīža sekoja Lattelecom skriešanas ballīte, kur skrēju pusīti, gāja man varen viegli, lai gan pirms pāris dienām biju staigājusi basām pār karstām oglēm, asiem stikliem un ko tik vēl tikpat prātīgu un aizraujošu sadarījusi. Priecājos visu distanci, patika tik daudzās vietās redzēt pretīm skrienam pazīstamos un nepazīstamos ar smaidiem un visādām citādām sejas izteiksmēm. Tik dikti sapriecājos, ka no latvietēm finišēju desmitā.

Rapsī

Rapsī

Nu jau pavisam reāli sāku sevi iztēloties ar alus kausu rociņās. Līdz Abavas senlejas buciņam divas nedēļas, bet fīlings varen labs, pacilātība un laba enerģija. Ar vienu aci skatos pirms diviem gadiem ģenerētajā pusmaratona plānā un cenšos 50% no tā izpildīt. Ar savu mērķi skaļi gan baidos dalīties, lai gan daži sakās šo to pirms tam jau no manas mutes dzirdējuši. Pāris dienas pirms liktenīgā datuma ieskatos reģistrēto dalībnieču sarakstā. Divas meitenes (Karīnu un Irīnu) uzreiz izslēdzu kā varen ātras un “neņemamas”, bet divas citas, kas man arī bija priekšā Garkalnē, apsveru, ka varētu mēģināt pieveikt (Martu un Daci). Labi, ka es vēl nezinu, kas ir Laura. Ir vēl kāds procents šaubu, bet zinu, ka mēģināšu cīnīties. Lai uzsvērtu savu nodomu nopietnību, izroku no krājumiem divas vecas želejas, kas varētu distancē noderēt, kad šausmīgi sagribēsies ēst. Iepriekšējā dienā klausos Florence + The Machine – Dog Days Are Over un noskaņojos. Šo dziesmu sev iztēlē apņemos atskaņot, kad trasē radīsies tāda nepieciešamība. Labs ritms un dzied par ātru skriešanu.

Uz Abavu ekipāža nokomplektēta pilnībā – trīs ģertrūdieši un māsa. Pirms Kandavas apdzenam Oreman mašīnu un nosmejam, ka nebūtu slikti arī trasē kādreiz viņu noķert. Pa ceļam aprunājam plānus un ar Dzintaru vienojamies vismaz sākumu pamēģināt kopā. Nebūs jau pirmā reize.

Pirms starta cenšos iekārtoties tuvāk starta līnijai. Redzu abas ātrākās meitenes. Esmu satraukusies, priekšā garš ceļš mērojams. Pie debesīm cepina dienvidus saulīte. Pirmos kilometrus bliežam diezgan ātri, viens iegadās pat zem 4:30. Pulss ir augšā un man jau bailes klāt, ka šitā ilgi nevarēs. Drīz redzu Martas muguru, paejam tai garām. Marta šodien skrien mierīgi. Skrienam tālāk. Kādā brīdī dzirdu, ka tuvojas Ainītis un Sominens – Ainīša vārīšanos nav iespējams sajaukt ne ar ko citu. Es sev esmu pieņēmusi, ka esmu šobrīd trešā no dāmām. Kādu brīdi skrienam kopā. Vienā no dzirdināšanas punktiem dzeršanas glāzīti pasniedz Vilmārs. Patīkami. Ap kādu 13.kilometru atskatos atpakaļ, lai ievērtētu, kāda situācija ar lūsenēm aiz muguras, un pamanu tālumā Daces oranžo krekliņu. Vienā momentā dūša sašļūk papēžos, saku Dzintaram, ka Dace parasti uz beigām ir ātrāka, bet man savukārt beigās nekad īsti vairs nav spēka. Ka nav te ko ņemties, tāpat nesanāks. Viņš tik nosaka, ka lai mierinu pulsu un skrienam tālāk. Kādu kilometru ņemos ar putniem galvā un te atkal sanāk daži varen ātri kilometri. Dzirnavu dambis, pie muižas restorāns ar ūdeni no glāzes uz kājiņas un pie tam vēl uz paplātes. Karaliski. Nopriecājos un iestāstu sev, ka es taču atbraucu izpriecāties, ka arī, ja netikšu trijniekā, es zināšu savus spēkus un ar ko man vēl jāstrādā. Atlaiž un cilpojam tālāk. Kaut kur apdzenam arī Oreman.

IMG_1226

Ap 20.km ūdeni pasniedz ežu Edgars un saka, ka esmu malacis, jo ceturtā. Man rieva pierē un neapmierinātība – kā ceturtā? Es gribu būt trešā! Nu trešā vieta ir kādu minūti man priekšā. Te situācija nedaudz pamainās, jo es no bēdzējas kļūstu par ķērāju. Joprojām neticu līdz galam, ka trakā iecere var izdoties, bet duka ir un plēšam tālāk. Manu prātu nodarbina domas par to, kas ir tā vēl viena meitene, kas man priekšā? Te beidzot sākas īstais tesiens. Šķiet, ka ap kādu 24.km pamanu Irinas muguru. Dzintaram ir viltīgs plāns – noķert, paskriet aizvējā, atgūties kādu brīdi un tad plēst garām. Ģeniāli vienkārši. Realitātē bija tā – pieskrienam, nenormālā tempā pa brikšņiem apdzenam un tešam tālāk. Kaut uz brīdi, bet trešā! Apdzenot dzirdu komentāru, ka man viegls solis. “Kā tad, tūliņ atdošu galus,” padomāju, bet uzturu šo ilūziju vēl kādu brīdi, uztešot vēl vienā kalniņā, kura galā ir dzirdināšanas punkts, apstājos un nekustu ne no vietas. Jāsaņemas. Dzintars mudina turpināt. Turpinām. Kādā brīdī viņš saka, ka es varētu elpot klusāk. Tiešām, elsoju kā tāds tvaikonis. Prātā spēlēju Dog days are over un ik pa brīdim atceros ainiņu ar sevi uz pjedestāla un kausu rokās. Tas palīdz neatslābt. Pašai galva negrozās, tamdēļ prasu, kas notiek aizmugurē. Tur viss esot kārtībā. Ik pa brīdim nesaprotu vairs, kurš no mums abiem ir vairāk beigts, jo Dzintars arī nekāds dzirkstošais vīns vairs neizskatās.

Finiša “spurts” augšup Zviedru cepurē ir kaut kas līdzīgs zombija gājienam. Lejā toties kratos kā pustukšs kartupeļu maišelis, ļaujot inercei sevi nest. Pamanu māsu, kas ir tik pārsteigta, ka neko īsti nevar pateikt, bet smaids gan līdz ausīm. Ieraugu finiša vārtus un sāku vicināt rokas un kājas pa gaisu un bezsakarīgi spiegt, sauksim to par prieka deju. Izdevās! Turkāt iefinišējām arī ātrāko trīsdesmitniekā. Ak, prieks un laime!

11040918_10153061591734480_2481538438578382807_n

Secinājumi.

Vēlēties ir svarīgi. Ļoti svarīgi. Tā jau ir trešā daļa no izdošanās. Vēlmei ir jābūt ticamai. Ticība, ka tas ir iespējams, ir otra trešdaļa. Pēdējā un ne mazāk svarīgākā ir – darīt. Tikai ar gribēšanu un ticību tālu netikt. Jāapzinās, ka var arī ar pirmo nesanākt, un tās nebūs dzīves beigas.

Iztēle ir varens instruments. Vairākas dienas pirms starta iztēlojos apbalvošanu. Ļoti precīzi redzēju, kā tas notiek un izskatās, ka turu rokās kausu. Šis moments tika atgriezts iztēlē visgrūtākajos brīžos trasē un līdzēja savākties.

Motivācija ir ne mazāk būtika. Tā iet roku rokā ar prieku. Tik banāls motīvs kā alus glāze arī var strādāt.

Noskaņošanās. Pēdējo nedēļu pavadīju noskaņojoties. Atradu jaunu spēka dziesmu, atkal un atkal iztēlojos pjedestāla ainu. Skrienot treniņā, priecājos par gaidāmajiem panākumiem.

Sajūtu anatomijas pārzināšana, sajūtu konstruēšana. Izdevās noķert to brīdi trasē, kad sašļuku un pārslēgt domas, no bēdzējas kļūstot par ķērēju.

Atbalsts ir svarīgs. Tuviem cilvēkiem stāstīju par savu ieceri un saņēmu atbalstu to īstenot. Atbalsts brīdī, kad uz brīdi pazaudēju ticību sev, atbalsts trasē, pēc tam apbalvošanā. Tā ir nenovērtējama bagātība un enerģijas resurss.

Lai kaut ko darītu ar sekmēm, tā lieta jādara ar prieku un mīlestību. Ja prieks nodzerts, jāmet uz laiku miers.

Miķeļa alus ir garšīgs.

© https://gunao.wordpress.com

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb traumas.

Kuram gan patīk traumas? Tās ir fiziskas sāpes, tās ir šķērslis uz sava mērķa sasniegšanu, tās demobilizē un liek atklāt sevī nenovīdību, redzot citu sporta aktivitātes.

Būtībā katru gadu mani piemeklē kāda trauma, kas liek iepauzēt uz mēnesi līdz diviem, vismaz pēdējos 3 gadus tā ir bijis un ir arī šobrīd. Protams, ka es vienmēr „besos”, bet … Saka, ka nav nepareizi laika apstākļi, ir nepareizs apģērbs. Par traumām es varu teikt ko līdzīgu – attieksme.

Trenējoties daudzas lietas tiek pakļautas sportam – ballītes, satikšanās ar draugiem un ģimeni, sevis palutināšana, kultūras baudīšana. Vienīgi darbs nav „cietis” – kādam galu galā par šīm izklaidēm ir arī jāmaksā. Nav jau, protams, tā, ka tikai sportoju, bet godīgi nākas atzīt, ka vienmēr, apsveru kā mana izklaide ietekmēs treniņus dienu pirms un pēc. Vai paspēšu tādu vai šādu treniņu, vai būs kur, vai būs pietiekams atjaunošanās laiks (tas jo īpaši attiecas uz ballītēm). Nerunājot nemaz, ka visiem maniem hobijiem nemaz nepietiek laika – piemēram, pagājušo ziemu dēļ intensīvās peldēšanas un skriešanas, kāpšana ir palikusi novārtā. Nevar noliet, ka bieži atlieku kosmetologa, friziera vai masiera apmeklējumu. Iekšēji jau reizēm gribas paslinkot uz dīvāna ar vīna glāzi rokās, aizraujošas filmas un talantīgu aktieru sabiedrībā, nu, bet tie treniņi…

Un tad uzrodas kāda trauma. Pirmā sajūta – kā! Ārprāts, ko es tagad darīšu? Sezonas sacensības nāk tuvāk, bet es netrenējos. Nīgrums sāk izdzīt pirmos dīgstus, tie lēnām graužas cari tavam ķermenim, smacējot nost. Kā vilciņš trinos 2 nedēļas, uz „ripām” noskrēju maratonu, jo tas bija viens no šī gada mērķiem, kaut zinu – kādas 2-3 nedēļas atkal būšu ārpus aktīvas skriešanas…

Līdz vienā dienā saprotu – tagad man ir pilnīgi legāls laiks darīt visas tās lietas, kurām nepietiek laika, turklāt bez sirdsapziņas pārmetumiem. Pavadīt visu pēcpusdienu ar krustbērniem, vazājoties pa mežu, kāpelējot un ložņājot pa priežu saknēm, bez steigas un stresa par nepieciešamību vēl noskriet, nopeldēt… Vēlu vakarēt ezera krastā ar dienasgrāmatu rokā… Tā ir fantastiska sajūta ar savām čaukstenēm malkot burbuļojošu dzērienu, „paklačoties” un neraizēties, kādu ietekmi uz rītdienas treniņu atstās tā „pēdējā” glāze. Viens gan ir skaidrs – ja nebūtu treniņu „nodeva”, diez vai spētu tik ļoti izbaudītu traumas laiku.

Jau šobrīd, sarakstot uz papīra visas lietas, ko vēlos padarīt, ir skaidrs, ka skriešanas „atvaļinājums” būs par īsu, tāpēc nāksies izvēlēties būtiskāko no vēlmju saraksta – rakstīt studiju pieteikumu, kāpt, kosmetologs, masieris, pedikīrs, bezglutēna kulinārijas apgūšana, draudzeņu vakari, pārpeldēt Ķīšezeru, vingrot, velo tūre, grāmatas – daudz, kas jau ir saplānots, daudz kas vēl jāsaplāno… atliek vien to visu paspēt.

Atpūtas laiku var izmantot arī tālāko sportisko sapņu noskatīšanai. Te iedegās sarkana lapiņa – bīstami. Kā rāda prakse – māku es sev atrast ne tos pašus vienkāršākos mērķus, patiesībā jau galvā salicies 2016. gada plāns un ieskicējas 2017, atliek tik cerēt, ka apstākļi un viss cits ļaus tos realizēt.

Ja nevar darīt to, ko mīli, iemīli to, ko dari, bet galvenais, lai vējš matos un smaids sejā. Par pirmo parūpējusies gausā vasaras atnākšana, par otro – atbildīgo personu redzu spogulī.