Diskusijas par treniņiem, sezonas un maratona/pusmaratonu sagatavošanas plāniem kādu brīdi bija pieklusušas, bet līdz ar Rīgas maratona cikla (standartā – 16.nedēļās) iesākšanos tās virmo no jauna. Tiek lauzti šķēpi par visdažādākām lietām – kurš plāns ir labāks, kura sagatavošanās koncepcija pareizāka. Arī treniņmetodes un vietas visdažādākās – katram pēc iespējas, vajadzībām un uzstādītiem mērķiem – sākot no specializētiem skriešanas trenažieriem, basketbola treniņiem un spēka vingrinājumiem trenažieru zālēs un peldēšanu, līdz skriešanai pa asfaltu vai jūrmalu – tas viss tiek izmantots, lai kārtīgi sagatavotos nākamajai 2009. gada sezonai. Nevienam nav noslēpums, ka tas, ko esi paveicis ziemā, kad tos ātrumus uztrenēt nemaz nav tik viegli, garie kilometri summā ar pieklājīgu vispārējo fizisko sagatavotību dod pamatu veiksmīgai sezonai.
Treniņi, paliek treniņi. Man, kā lielākai daļai no VSK Noskrien biedriem, parasti treniņi ir rutīna un neatkarīgi no sportiskās formas ir nepieciešams dzenulis, kas ļautu novērtēt sevi, uzlabot savas ātruma īpašības, komunicēties ar kolēģiem, izlūkot savus konkurentus un uzņemt pozitīvo lādiņu turpmākajiem treniņiem. Ar šādu pašu domu jau janvāra sākumā sākām meklēt kādas sacensības, kur varētu izmēģināt savus spēkus. Variantu nemaz tik daudz nava – Latvijā notiek pavisam maz sacensību un viens no šādiem pasākumiem ir LSC rīkotais Grīziņkalna “Veselības” skriešanas seriāls. Kopīgiem spēkiem, ar www.marathon.lv starpniecību atrodam konkrētu informāciju par datumiem, trases atrašanās vietu un visu pārējo, kas ar to saistīts – pat tika izlūkota trase, lai noskaidrotu, vai būs piemērota sacensībām. Pa vidam tiek nodibinātas grupējumi. Bez salaspiliešu un rīdzinieku specvienībām uzradušies jauni veidojumi – viens otru atraduši jelgavnieki un beidzot apvienojušies 3 liepājnieki, kuri nu jau spēj viens otru identificēt ne tikai lasot Sigņa blogu.
7.februāra agrs rīts – kā norunāts, Mošķis ar Kamparu dodas Rīgas virzienā, tiesa bez edGara, kurš atsaka savu dalību mocoties ar veselības likstām. Pa ceļam, tiek izbaudīti visi mūsu neparedzamā klimata ziemas izvirtības: lietus, sniegs, migla … bet kas ir galā, mums nav ne jausmas, lūdzam tur to, kas augšā, lai laiks skriešanai būtu labvēlīgs.
Kas ir “Daugavas” stadions ir daudz dzirdēts, bet nekad neesmu tur agrāk bijis. Kampars ātri atrod pareizo virzienu un esam gana laikā. Līdz startam palikušas 30 minūtes. Ātri piereģistrējamies, pārģērbjamies un dodamies iesildīties. Pa vidam
noskaidrojam, ka nav nekādas skaidrības par distances garumu un izvietojumu, vismaz mums tādas nav, jo to zinās tikai tiesneši turpat uz vietas, konsultējoties ar kluba vadību.
Satraukums ir pietiekami liels, jo es, un daudzi no VSK Noskrien biedriem pēdējie mači ir Ozolnieku 1/2-maratons, bet Kampara pēdējais varoņdarbs – Siguldas “kalniešu” skrējiens. Pa ceļam uz startu, satieku kaut kur redzētu meiteni. No sākuma nevaru atcerēties kur, bet tad tomēr saprotu, ka tā ir Līna (VSK maskējas kā Mildda) no dr.lv skrējēju domubiedru grupas. Apsveicināmies un kopīgi, caur iesildīšanās apli dodamies uz startu.
Startā satieku Krishjohn, tautā sauktu par Mazo Krišjāni, kas joprojām cīnās ar saviem ceļiem un atbraucis, ne gluži pēc augstas vietas, bet pēc sacensību prakses. Vairāk neviena no mūsējiem nav. Tā nu mūsu lieliskais kvartets ir ieradies uz starta līniju.
Pēc neliela ievada par vispārējo un lokālo LSC kluba finansiālo krīzi, noskaidrojam distances garumu un aptuveno kustības trajektoriju. Uzreiz pēc starta, līderiem pa pēdām dodamies visai kompaktā grupiņā, līdz ar ko, pirmais aplis man ir visai ātrs (5:02/km). Par to, vai tas bija prāta darbs, man līdz šim brīdim nav skaidrības. Šādam ātrumam nejūtos gatavs, tāpēc samazinu savus apgriezienus. Nu jau jūtos daudz maz komfortabli. Protams, līderi negrib mani gaidīt un atraujas, ka pēdas vien pazib. Kampars ir to vidū un pat vico visiem pa priekšu un vēja ātrumā apdzen mani par vienu apli un vēlāk vēl par vienu. Ar vēju cīnīties ir bezjēdzīgi, tāpēc es koncentrējos cīņai par savu vietu zem saules. Tiesa, sauli šoreiz nesagaidam, bet tāpat ir pavasarīgs laiks (+3C), ka pašam paliek tik karsti, ka gandrīz vai nožēloju par uzvilkto silto vējjaku. Nekas traks jau nav noticis, jo turos visai labi – vidējais ātrums turās ap 5:20-5:40/km. Vai spēšu šādu tempu noturēt? Nezinu. Tāpēc meklēju kādu “mērķi”.
Mazais Krišs ir tik “mazs”, ka kārtējo reizi pamanās aizmukt manis nepamanīts – varbūt tas arī ir labi, jo tagad sevi mierinu, ka neesmu bijis tik lēns, ka neesmu apdzīts par apli :) Mildda aizmūk no manis 3.aplī un tā līdz finišam viņu vairs neredzu. It kā škrobe, ka mūsējie visi mani pametuši, bet laika skumt nav un meklēju konkurentus tepat tuvumā. Veiksmīgi manevrēju pa vienīgo ledus trases gabaliņu (~100m) un izvēloties maliņu, kur vēl saglabājies pērnais sniegs, izdodas aiztraukties vairākiem skrējējiem garām. Kurš no tiem skrien manis izvēlētos maksimālos 9 apļus? Par to man ir maza saprašana, bet tas mani arī maz interesē. Noskatu vēl vienu mērķi, bet aiz viņa ir vēl viens zilais “karogs”. Ar pirmo (izrādās tiešais konkurents 9 apļu distancē) izrēķinos visai ātri, bet otrais … spēlējas ar mani kā kaķis ar peli. Te pielaiž mani līdz kādiem metriem 70, te atkal atrāviens. No mugurpuses nevaru atpazīt. Tā mēs arī finišējam. Ir aizdomas, ka tas ir kāds pieredzējis skrējējs, bet ka tik pieredzējis … pats Georgs Jermolajevs – šo pieredzējušo supermaratonistu un vairāku pasaules rekordu īpašnieku pazīstu jau sen. Izrādās, Georgs tiešām bija veicis savu kārtējo ātrumtreniņu kaujas apstākļos. Pārmiju dažu vārdu ar viņu. Esmu bijis labs partneris, jo neesot ļāvis atpūsties. Kā man gribas sagaidīt to laiku, kad es varēšu ar viņu uzspēlēt šo pašu “spēlīti” mainītās lomās :) Pateicos viņam par lielisku konkurenci, jo tā, man pašam nemanot, dod lielisku personisko vidējo ātrumu – 5:17 min./km. Rezultātus sola ievietot vakarā LSC mājaslapā, tāpēc mierīgi dodos no finiša tālāk.
Nedaudz pavingroju un dodos uz manēžu pārģērbties un nomazgāties dušās. Tad sāku meklēt pārējos kluba biedrus, jo Mildda no manis atrāvusies nav arī vairāk manīta. Ar Krishjohn viss ir skaidrs, finišējis visai augstajā 4.vietā (par MK piedzīvojumiem varat lasīt viņa personīgajā blogā). Mildda noskrējusi ļoti labi, bet savu rezultātu nezina, jo Ipod esot pievīlis. Veicam mazu apspriedi un “obligāto” fotografēšanos.
Apsveicam Kamparu – lielisks sniegums un pelnīta uzvara!
Nedaudz par pašu gaviļnieku. Dzīvojas, strādājas un trenējas “vēju galvaspilsētā”. Ir viens no pieredzējušākajiem VSK Noskrien maratonistiem – bet, kā pats saka, joprojām ir sev piemērotas treniņu sistēmas meklējumos. Trenējas pēc iespējām – līdz pat 2 reizēm pa dienu. Nākamais maratons vairs nav aiz kalniem – 1.martā – Barselonas Maratons. Pirmā vieta nav bijusi pašmērķis – galvenais saprast, vai nospraustais mērķis – izskriet no 3 stundām ir paceļama lieta. Skrien jebkuros laika apstākļos, ka tikai turas uz kājām.
Neliels rezumējums un atziņas par skrējienu un vīzijām nākotnē:
- Ar sniegumu un rezultātiem distancē esmu apmierināts. Līdzīgās domās ir arī
pārējie VSK dalībnieki. - Pasākums organizēts pietiekami labi – ir kur nomazgāties un tas ir liels pluss
labam garastāvoklim un gribai apmeklēt šo pasākumu vēlreiz - Pasākums tiks apmeklēts – plāni ir uz 21.02 – no Liepājas tiek plānots ierasties
vēl kuplākā sastāvā. - Pasākums nav no tās augstākās raudzes, bet ir vērts to apmeklēt, jo var kalpot par
izcilu ātrumtreniņu kaujas apstākļos. Šos mačus nesmādē arī augstākas klases
sportisti. - Distances garums ir visai demokrātisks – viens aplis ~1.27 km (3, 6, 9 apļi), bet
labākos laika apstākļos tiek palielināts līdz 2km (2, 4, 6 apļi) - Ērta piekļūšana ar personisko un sabiedrisko transportu
VSK Noskrien kluba dalībnieku rezultāti:
- Kampars: 44:50 V-40 1.v.
- Krishjohn: 48:02 V-18 4.v.
- Mildda: 1:04:34* S-18 1.v.
- Mošķis: 1:00:37 V-30 7.v.
Visus Veselības skrējiena rezultātus var atrast šeit
*rezultāts tiek precizēts
Interviju ar Mildda
Ar jaunāko VSK Noskrien ieguvumu, vienmēr smaidošo zemgalieti iepazināmies, iekš draugiem.lv skrējēju domubiedru grupā. Grīziņkalna skrējiens iznāca, kā pirmais klātienes tusiņš. Pirmais skrējiens iznācis pat ļoti veiksmīgs, labākā dāma 12km distancē ar visai pieklājīgu rezultātu kungu konkurencē. Tāpēc lūdzu viņu uz šo express interviju pēc skrējiena.
Mošķis: „Kā jūties pēc skrējiena? Ko teiksi par distanci un pašu skrējienu?”
Mildda: Sestdienas rīts pēc nakts maiņas darbā, steiga, neliels uztraukums un apjukums….Starts! Pirmajā aplī domāju tikai par trasi un centos to ielāgot. Nākamie apļi jau pagāja nemanot (gandrīz kā Gustavo dziesmā „…stabs, stabs,…koks, koks,…žogs, žogs, …māja, māja,…” :D).
Mazliet žēl, ka apļa garums nebija tāds, kā sākotnēji plānots, bet laika apstākļi diemžēl ir tādi kādi ir… Asfalts un vietām esošais apledojums netraucēja – arī trenējoties skrienu pa asfalta segumu un dažkārt apledojums ir vēl slidenāks.
Pēc maksimālās iespējamās distances noskriešanas jutu, ka visas rezerves vēl nav izsmeltas un varētu skriet vēl – tas mani iepriecināja. Tik tiešām izbaudīju skrējienu!
Mošķis: „Kāda ir skriešanas pieredze?”
Mildda: „Pie visa vainīgs ir tētis – viņš jau kādu laiku trenējās un piedalījās sacensībās, tad es izlēmu, ka arī gribu pamēģināt. Pirmo reizi skriet sāku, kad aizbraucu tētim līdzi uz sacensībām. Sacensībām princips tāds pats kā Grīziņkalna skrējienam, tikai ar laika limitu. Pirmajā reizē knapi tos 2km pievarēju, kamēr pārējie skrēja apli pēc apļa. Pēc tam uzstādīju sev mērķi nākošreiz noskriet daudz vairāk. Sāku kopā ar tēti trenēties – skrējām vismaz 3 reizes nedēļā, kā minimums 3km, reizēm arī 5km. Viegli nebija, taču ar laiku tā kļuva par sava veida atkarību:).
Piedalījāmies dažādās rajona (Dobeles) sacensībās. Distances bija dažādas – citām bija noteikts garums (parasti ne īsāks par 6km), citām noteikts apļa garums (1 vai 2km) un dots laika limits. Skrēju no 6- 12km.
Skriet sāku aptuveni pirms 5 gadiem. Pirmos divus gadus skrēju regulāri, bet tad 12. klasē neatlika tik daudz laika un skrēju arvien mazāk un vēl pēc gada, kad sāku studēt Rīgā, skriešanu tik pat kā pārtraucu. Vienīgais, ko regulāri darīju apmeklēju aerobikas nodarbības 1-2 reizes nedēļā, bet tik un tā jutu, ka kaut kas pietrūkst. Tātad gandrīz 2 gadi tikpat kā bez skriešanas. Šīs vasaras beigās, atkal atsāku skriet un sapratu, ka bez tā nevaru.”
Mošķis: „Kādus mērķus esi nospraudusi tuvākajā laikā skriešanās sakarā?”
Mildda: „Novembrī nolēmu, ka tas ir jādara daudz nopietnāk – nospraudu sev mērķi noskriet pusmaratonu, un kāpēc lai tas nebūtu Rīgas pusmaratons 17. maijā? Sāku skriet regulārāk . Tomēr studijas un darbs paņēma diezgan daudz laika. Reizēm cēlos pat pirms 6.00, lai tikai varētu noskriet kaut 1- 2km pirms lekcijām, taču ar to ir par maz, lai kaut ko sasniegtu.
Pamazām sāku ievākt informāciju par to, cik bieži un kā būtu jāgatavojas, lai sasniegtu mērķi. Kopš janvāra vidus skrienu pēc noteikta plāna 3 reizes nedēļā. Sākumā ~10 km nedēļā un tā ar katru nedēļu distances kļūst garākas. Pagaidām mans vidējais temps ir 4:50min/km.
Ar februāri ir atsākušās studijas un līdz ar to iespēja piedalīties aerobikas nodarbībās. Lai sasniegtu, ko esmu iecerējusi, plānoju skriet 3 nedēļā, kā paredzēts plānā, un papildus 2 reizes nedēļā apmeklēt aerobiku. Ļoti ceru, ka spēšu visam atrast laiku, jo es negribu apstāties, gribu izdarīt visu, lai 17. maijā varētu noskrietu 21,0975km!
Kas attiecas uz sacensībām, tad tās atdzīvina treniņu grafiku un ir kā mazi atskaites punkti ceļā uz mērķi. Skrējiens Grīziņkalnā deva ne tikai pārliecību, par saviem spēkiem, bet varēju atkal izbaudīt kā tas ir skriet kopā ar citiem skrējējiem – kad kopā skrien gan jaunieši, gan seniori, gan īstas skriešanas „haizivis”, un tad tu saproti, ka ir tik daudz vietas, lai vēl augtu un attīstītos šajā jomā.”
Mošķis: „Liels paldies par interviju! Novēlu veiksmīgus treniņus un sasniegt Rīgas Maratona finiša līniju!”
Līdzigie raksti:
km 
- 
Loading ...
Viva la Mošķis!
Ta beidzot sagaidīju Tavu meistardarbu un jāsaka, ka iznācis varen labs.
Eh, man bija 3 krekli apakšā un tas skrienamsvīteris. Iedomājies, cik man bija karsti =)
Intervija ar interesanta!
Malacis!
sorry, biju biki darbos un nedarbos iegrimis :( … īsi pirms tusiņa ar sm72 tik piebeidzu :)
Tev gan ir ķēriens uz rakstīšanu:)
Interesanti lasīt.
Kampars, paldies, paldies – aizsūtīšu pieteikumu uz Rakstnieku Savienību, vai kā viņu tur sauca :) Nākamais solis varētu būt – iesniegšu dokumentus LU Žurnālistikas fakultātē
Mošķim tiešām ir ķēriens uz rakstīšanu! Izlasot bija sajūta, ka arī esmu tur bijusi:)
interesanti jums tur gājis :) tik veiksmi un izturību arī pārējos skrējienos gan šeit rīgā, gan katram savā pusē pa ledu :D
Meitenes, un kad es jūs abas ieraudzīšu? :) Vai šonedēļ sanāks tā laime? :)) Un kas ir ar pārējiem? :)) Signi ar Imantu neesmu redzējis veselu mūžību!!! Teicamnieks?! Snacke – solījies un tā arī neieradies!!! Indra? Kā būs ar šo reizīti?
Vai ziemas miegā esat?:) Par maratonistiem nejautāšu, tiem savi plāni un ja nav ieplānots ātrumtreniņš, tad nekas no šī plāna neatraus … ja vien nav padomāts par par garo treniņu turpat Grīziņkalnā :))
Tātad – vēlreiz !!!
——————————————————
NĀKAMAIS PASĀKUMS -> 21.02.2009. (reģistrācija 10.30, starts – 11.00) turpat, un tajā pašā vietā! :)
——————————————————
Nezinu.
Izskatās, jums tur jautri gājis, bet es nezinu. Kkāds panīkums…
Indra, bet vienam vicot pa sniegainajiem, Valkas rajona ceļiem tak ar nav nekāda lielā jautrība …
Jāāāaaaa…, mošķi, Tev nu gan ir daudz talantu, tik smeķīgi esi uzrakstījis, ka notikušais kā dzīvs nostājas acu priekšā un pats izjūtu skrējiena laikā piedzīvoto it kā pats tur būtu piedalījies! Nu re, nebūs nemaz pašam man tur jābrauc piedalīties, visu būšu jau uzzinājis un izjutis…:)
hehe …. es jau saprotu, bail no Kampara un citiem jaunajiem talantiem :)) Tev jau vispār biki fiksāk iet nekā man …
Ar jums, jaunajiem, man sacensties ātrumā nav iespējams. Tāpēc es te vairāk uz runāšanu nevis darīšanu “spiežu”…:) Turklāt šosezon es mainu savu vecuma grupu un būšu vēl cienījamākā nekā pagājušogad, tā lūk!:)
Ja par darīšanu – es visu vakaru pēc “Panorāmas” noņēmos ar savu jauno Garminu. Tā arī neizdevās ne piereģistrēt, ne arī kādu karti dabūt. Te vienuviet traucē vecā aparāta dati, kas neļauj jaunos ievadīt, ta atkal kas cits. Nolēmu mest mieru un atgriezties pie kartēm rīt…
Mazais Krišs, kā Tev ar veselību, kā jūtas Tavs ceļgals?
Ūja, vai ta es kāds bubulis, ka no manis jābaidās.
Gluži manas domas – Aivars tik izliekas, ka ir vājš :)) ….
Kampars, kā mobzis?! Kā pēc 30km jūties?
Nav nekāda vaina. Šodien no rīta 10km skrējienā jau biju atguvis normālu ātrumu 4:15 min/km. Šovakar noskrēju vēl 20km.
Tā kā pamazām krauju slodzi virsū.
Rīt drusku jāatpūšas, varbūt…
Parīt derētu aizbraukt pa Rudbāržu kalnu paskraidīt.
Tāda kārtīgāka kāju izlocīšana jātaisa sestdien Grīziņkalnā. Brauksim Mošķi, vai ne?
Uz Grīziņkalnu noteikti jābrauc … vakar redzēju edGaru, šis ar šoreiz ir gandrīz jau gatavs skriet – došot ziņu :)
Ar tiem ātrumiem esi uzmanīgs – skaties, ka nepārdedz pirms Barselonas … kā ar kājām?! Muskuļi vairs nesāp?
Sāp. Bet ir paciešami. Nākošnedēļ pirms maratona vairāk veltīšu ķermeņa atpūtai.
Hmmmz …. man kaut kā biki nepatīk tie simptomi …. bet nu skaties …
Vēl 1 – 2 nedēļas būšu tikai runātājs, tad pievienošos darbiem. Tikko būšu spējīgs uz 20 km, tad uzreiz zvanīšu Tev, Aivar.
Bet apsoli, ka pirmajā skrējienā mani pagaidīsi, ja vilkšos.
Gaidīšu, gaidīšu Tevi, Mazais Krišs! Gaidīšu Tevi, kā Tu gaidīji mani.:) Bet nu ar 20km jau sen nevar tikt cauri, pēc nedēļas divām būs jau 30+. Bet Tu jau neko vēl neesi nokavējis pie nosacījuma, ka neatsāksi skriešanu ar neveselu ceļgalu. Ņemot vērā cik Tu no novembra līdz februārim biji noskrējis, Tu sportisko formu ļoti ātri atgūsi. Līdz marta vidum Tev nevajadzētu pārāk uztraukties par to, ka Tev 17.maijā būtu jāpaliek trases malā. Vingro un veseļojies un dod man ziņu. Es sestdien varbūt aizbraukšu “parunāt” ar liepājniekiem – viņi pēdējā laikā sāk ļoti “uzprasīties”…:)
mošķi – maijā jau tiksimies :) par tuvākiem pasākumiem neko nemāku teikt. kamēr ārā ziema – ziemas prieki :)
p.s. kas tā par dr.lv skrējēju domubiedru grupu (precīzāku nosaukumu lūdzu)?
Ō, pareizi! Aizbrauc uz Grīziņkalnu, savādāk šonedēļ Salaspils netiks pārstāvēta.
laumiic, pašlaik netieku klāt pie draugiem – kad tikšu, tad jau pateikšu … bet nāc paskriet ar mums, būs jautrāk :) lai arī ziemas prieki laukā vēl baudāmi :)
paldies. bet par skriešanu šonedēļ nesanāks sastādīt kompāniju. būšu 6/7dien madonā/siguldā attiecīgi ar 15/21km slēpošanu :)
laumiic(:, Tu ļoti prātīgi dari! Es arī labprāt piesnigušā mežā paslēpotu, tas ir ārkārtigi feini. Skriet varēsi visu gadu, bet slēpot… Vismaz šodien laika apstākļi slēpošanai ir ideāli, tādus sola arī nedēļas nogalei. Ak, ja kaut kur varētu iznomāt slēpes 210cm garumā, nūjas un 46 izmēra slēpju zābakus, tad es arī katru brīvo dienu mežā pavadītu!:)
tā jau ir. ziema šogad ir jāizbauda, jo nevar zināt kas būs nākamo gadu. starp citu, katra sevis cienoša slēpošanas vieta piedāvā šādu nomu, var paskatīties arī universālajos sporta veikalos, tie arī piedāvā nomu. tā kā tik uz priekšu :)
pie skriešanas tiek plānots pievērsties jau martā :)
Ir tāds teiciens – ratus taisa ziemā, ragavas vasarā.
Tāpēc gatavosimies sriešanai ziemā, bet slēpošanai vasarā.
Joks :) bet daļa ttaisnības tomēr ir.
Pāris gadus atpakaļ, kad bija ziema un sniegs, varēja iznomāt jaunu un foršu inventāru Uzvaras parkā Rīgā un tur arī paslēpot. Bet tā bija pilsēta…
Ogrē – Zilajos kalnos, esmu mēģinājis nomas punktā reizes trīs kaut ko iznomāt, bet visas reizes neveiksmīgi… Bet tā ir laba ideja, pasēdēšu internetā un papētīšu piedāvājumu. Uz Rīgu un Grīziņkalnu paspēšu, tā pat kā Tu, laumiic(:, arī citreiz aizbraukt.
Jaux raksts! :)
kampar – vasarā skrien lai ziemā varētu slēpot :)
aivar – uzvaras parkā joprojām darbojas nomas punkts, ir tur pabūts :) vislabāk par nomu goglītes tantei pajautāt.
Aivars, liekas Sportlat izīrēja slēpes un citu aprīkojumu
Uz šo brīdi VSK uz Grīziņkalnu (21.02)
Liepāja dodas šādā sastāvā : Kampars, Mošķis, edGars … vēl būšot Mildda (Rīga/Zemgale)
Aivars (Salaspils) – ???
Man, mošķi, izskatās, ka šoreiz no salaspiliešiem nebūs neviena, jo Mazais Krišs turpina ārstēt ceļgalu un čakli vingrot, bet man šodien “kasās” kakls. No rīta to jutu tikai mazliet, izskraidījos, bet tagad tas visu laiku par sevi atgādina. Es labāk vienu dienu ārā neiešu… Lai jums raits solis distancē!
Aivar, kakls sāp tad, ja kaut ko nepasaka līdz galam. Tā man ome mācīja.
Bet to kasīkli var mēģināt dabūt ārā arī savādāk.
Ja pats nezinu, ko nepasaku līdz galam, tad ieberu bļodā zāļu tēju un apleju ar karstu ūdeni. Pārklāj bļodu ar dvieli un bāž galvu zem dvieļa. Tad tik velc visus tos garaiņus dziļi plaušās, lai iztīra kaklu un nāsis. Vienīgi skaties, lai nav pārāk karsti tvaiki.
Mošķi, vismaz kvartets paliek! Gaidīšu tavu otro “atvasīti”, lai zinātu kā jums izgājis. Veiksmi!
Mazais Krišs, varbūt tā būs arī jādara, jāmet slinkums pie malas un jāpameklē kādas zālītes. Varbūt der arī kāda pirtsslota? Pagaidām iztieku ar Islandes ķērpja sūkājamām tabletēm – ātri un ērti.:)
Lai Jums šodien Grīziņkalnā labs berzes spēks:)
Ko Tu pats šodien, sm72, dari? Droši vien pareizāk Tev būtu jautāt – cik km Tev šajās brīvdienās ir jānoskrien?
paldies visiem, kas turēja īkšķus par mums :)
Pašlaik vēl nezinu precīzus rezultātus – bet skrējiens bija visai labs visādā ziņā – visiem personiskie rekordi šajā distancē – nedaudz īsāka gan bija – skrējām sākumposmu uzreiz taisni, bet pie dažiem grādiem mīnusā, vidējais ātrums bija labs :) … biki vairāk zināsim, kad izliks rezultātus iekš skriesim.lv …
Aivars, Jermolajevu man izdevās atstāt jaņos, bet cik liela bija atstarpe, to nu es nezinu :)
un ledū paliks ieskrāpēts “es te biju”
Esam visi šodien godam pastrādājuši.
Tiekamies no jauna Grīziņkalnā – 07.03.2009
Aivar, man rīt ieplānoto nieka 30 km:)
Ak laimīgie! Tagad es ļoti labi saprotu Mazo Krišu, kas spiests sēdēt mājās un skatīties pa logu kā saulīte pa zemes (sniega!) virsu staigā. Esmu apaukstējies un šodien savu garo gabalu izlaižu…
Aivar, veseļojies un brauc martā apskatīt Grīziņkalnu :) Ka skrēju, nenožēloju ne mirkli. Trase (par metriem 10 īsāka nekā iepriekšējoreiz) bija sniegaināka, bet iemesla “atspiesties” uz 5.punkta nebija ne mirkli :) Ledus, kur tas bija, veiksmīgi nomaskēts zem sniega kārtiņas un tā īsti neslīdēja. Pat zināms aukstums (-2/-3C) netraucēja – uzvilku otras “bikses” un dažu T-kreklu un aiziet :) Saulīte pat bija aplaimojusi, par godu skrējējiem :)
Par savu sasniegto vidējo ātrumu – 5:08/km ar esmu izbrīnīts. Pārējiem ar ātrums pieklājīgs. Kampars ar Mildda gandrīz vai lidoja. Man vismaz bija tas gods skatīt Mildda muguru (par ko pagājušajā reizē varēju tik sapņot :)). Par Kamparu nerunāšu, tur nepieciešams kaut ko piesiet pie kājām, lai es viņu varētu noķert :)) Žoru (Jermolajevu) apdzinu jau no starta un tā ar neredzēju.
Neteikšu, ka treniņos iet viegli – arī Liepāja var lepoties ar visai pieklājīgu sniedziņu – tāpēc šādi mači lieti noder pašapziņas un tonusa celšanai. edGars vispār bija 1x kopš rudeņa. Pie viena varam viņu apsveikt ar jaunu skrienam apavu iegādi un apņemšanos trenēties! :)
Var jau sēdēt pie datora un teikt, lielā depresija, nav iekšā paskriet … utt … bet vai tas ir risinājums? Lien ārā kaut paslēpot – tā jau ir kustība :) No manis slēpotājs nesanāks, kaut izstiepies, tad jāpārvācas uz Latgali / Vidzemi, kur to labumu var atrast arī mazāk sniegainos gados.
Tiekamies nākamajos mačos draugi! :)
Man te sniega un aukstuma netrūkst, bet nenesās man slēpot. Ziemu pārciešu kā katastrofu, pat skriet ir grūti saņemties iziet laukā kaut vai tikai -5 grādos. Nu riebjās man tas aukstums. Par ko Dievs mani sodījis, liekot dzīvot tādā aukstumā?!
Gaidu pavasari!!!!
Nezinu kā Jums, bet man pa mājām pavisam labi skrienas pie atvērta loga un skatoties TV (šodien piemēram bobsleja pasaules čempi) :) Šodien noskrēju 30 km. ar vidējo ātrumu 5:45 min/km. Mani patīkami pārsteidza sirds pukstu skaits, jo nobeidzot distanci sirds pukstu skaits bija tikai 150. Vai nu palieku vecs, vai arī esmu diezgan nostabilizējis sirds pukstus, jo pagājušogad pie šādas distances man bija kādi 178 sirdspuksti.
Sm72, sirds taču arī piekūst. Nevar jau visu laiku pukstēt tik strauji. Cik kg esi jau nokāvis?
Aivar, tik to sājūtu pareizini ar 12, jo tik dienas es tā jau skatos pa logu ārā.. ;) Būtu man pašam lielā veselība, tad aizdotu Tev daļu.
sm72, trakāk būtu, ja būtu tie 178, maksimālais vidējais pulss = 220-vecums. Monotonie skrējieni vislielāko labumu dod, ja skrieni 70-80% (aerobais slieksnis) no maksimālā pulsa. Kaut kādu korekciju jāveic, ja esi ļoti labi trenēts sportists.
Priekš sevis vari izrēķināt, kāds ir tas labais pulss …
40 gadīgam būs = (220-40)x 0,70 -> (220-40)x 0,80, tb 126 -> 144 sit./min. Zemāk, par 60% nekādu lielo labumu motoram nedod.
Krishjohn, ja skatās cik kilo bija pēc 30 km noskriešanas, tad esmu nometis 5 kg., bet jādomā, ka uz konkrētā skrējiena rēķina kādi 1,5 nometās:)
Krishjohn, mēs varētu pamainīties – no rīta Tu man aizlienē savu rīkli, bet uz pēcpusdienu es Tev savu ceļgalu! Kuru Tev vajag – labo vei kreiso?:) Mēs abi varētu labi izskraidīties pa āru…:) Es jau trešo dienu neskrienu un izskatās ka būs mājās jāpaliek vēl tikpat, ja nu vienīgi mums izdosies ko sarunāt un iemainīt…:)
Mošķi, par pulsu tas ir ļoti interesanti, es līdz šim nemaz nezināju, ko nozīmē tie Garmina rādījumi par procentiem no maksimuma. Papētīju tos, parēķināju, man tie cipari ir diezgan jocīgi. Maksimālajam labumam būtu jābūt 119 -> 136 sit./min. Faktiskais vidējais man ir 137, tas ir drusku virs tā, kur beidzas maximālais labums. Vai tas nozīmē, ka mazliet jāpiebremzē treniņos?
Taču maximālais vidējais pēc Tavas, mošķi, formulas man sanāk 170, bet faktiskais maximālais ir tikai 164 vienā ātrumtreniņā, bet garajos svētdienu gabalos maximālais ir bijis 158. Tas nav ne Tuvu tiem 170, ko Tu sauc par maximālo vidējo, tas pat nav maksimālais nevienā brīdī, kas nozīmē, ka vajadzētu vicot dūšīgāk.
Un te nu ir tā pretruna, kuru es nesaprotu – jāļepato lēnāk vai ātrāk, jo faktiskais vidējais pulss ir drusku virs maksimālā labuma, tātad – labāk skriet drusku lēnāk, bet maksimālais stipri atpaliek no aprēķinātā maksimālā vidējā, tātad – pietiek slaistīties, jāvico mudīgāk! Kaut kas te nav riktīgi, kā to visu saprast, mošķi?
Tā ir tā problēma ka jāļepato lēnāk 80% no treniņa laika, diemžēl un agrākajos laikos kad tas nebija zināms bieži bija pārtrenēšanās efekts tas ir rezultātu pat kritums, lai izlocītos no garlaicīgās lēnās skriešanas var peldēt, jo atrodoties horizontālā stāvoklī dabūt pulsu 130 ir ko rauties ne pa jokam. es tagad esmu jau npeldējis 36 km un vēl paredzēti 34km lai atgriestos savā zaudētajā līmenī.