VSK Noskrien – LR Čempionātā krosā

Atvainojos visiem par dezinformāciju, bet Kamparam mani tomēr izdevās izvilkt uz šo pasākumu, lai gan biju nosolījies ne par kādiem labumiem uz turieni nebraukt :)) Lietuvas tūre organizatoru dēļ tika atcelta uz nenoteiktu laiku un par Laumuciic anonsēto Juglas (Šmerlis) izdzīvošanas pasākumu biju piemirsis. Tāpēc Kampara jautājums par pievienošanos viņam braucienā nāca nedaudz negaidīti. Laikam jau, lielu lomu nospēlēja pēdējais skolas eksāmens, jo biju izpumpējies un gribēju, neskatoties uz neregulāru skriešanu, izlocīt kājas un izvēdināt galvu :) Tā nu, devis galējo “jā” vārdu, centos piereģistrēties pēdējā vakarā, īsi pirms sacensībām. Samaksāju caur interneta banku dalības naudiņu un pie viena, lai mani laicīgi iekļautu sarakstā, uzrakstīju personālu vēstuli Sportlat. Ar šādu soli cerēju, ka man nākamajā rītā nebūs papildus jāšķiras no pāris “zivīm”, bet tos varēšu izmantot citos savtīgos nolūkos.

Liepājnieki ierodas visai laicīgi un secina, ka starts ir diezgan tālu no rekomendējamās stāvvietas(~500 m no starta). Nav vēlmes staigāt tik daudz, jo laukā ir ne pārāk omulīgi – pūš visai negants vējš un sacensības, lielā dalībnieku skaita dēļ(~350) notiek 4 atsevišķos skrējienos. 1 skrējiens – pašiem jaunākajiem, 1 skrējiens – dāmu un tautas klase, un 2 skrējieni kungiem. Bez starpgadījumiem piereģistrējamies – savu uzvārdu pamanu sarakstā uzreiz. Veicam transporta dislokācijas vietu maiņu, ar lielu loku apbraucot sacensību vietai no otras puses un iekārtojoties metrus 150 no starta vietas. Pārģērbjamies un veicam pirmo iesildīšanos, pa ceļam satiekot Mazo Krišu – kurš ir noilgojies pēc skriešanas un sacensībām, ka izmanto šo pasākumu, lai saņemtu tās emocijas, kas tika liegtas ilgu laiku. Viņa smaidu sejā es pat ļoti labi saprotu. Tāds es biju, kopš atgriezos pie savas jaunību dienu atkarības, un tāpat notiek ar ikvienu, kas tiek uz ilgu laiku izsists no ierindas dažādu veselības likstu dēļ. Tusējot pie sponsoru teltīm tiek apskatīti visādi labumi – iegādāti daži spēcinoši un tonizējoši labumi, bet pie dažām teltīm tiek nolemts atgriezties, kad būsim veikuši savus skrējienus. Iesildoties netālu no starta satiekam arī Laumuciic, kas nolēmusi iesākt savu sagatavošanos Rīgas Maratonam tieši ar šo pasākumu – grēks neizmantot mājas priekšrocības.

Nevienam no mūsu kluba atvases šajā pasākumā nepiedalās, tāpēc šis pasākums netiek atspoguļots. Dāmas dodas otrās un cīnās par vietu zem saules 4 km distancē. Uzvar viena no Latvijas skriešanas līderēm Poļina Jeļizarova (LU/Rīga) ar distancē pavadīto laiku 0:14:17,05. Mūsu uzmundrināta, distanci veic Laumuciic. Par rezultātu uz to brīdi vēl precīzu ziņu nav, bet ir gana apmierināta, jo distance pieveikta, neskatoties uz pēdējā laikā maz veikto treniņu skaitu.

Uz startu iziet vīri, kas ar datora palīdzību ir ielozēti iekš 1.skrējiena un to vidū ir Kampars. Pirms starta prognozēt rezultātu neuzņemas neviens no mūsējiem, jo tik augstu “kalnos” nav rāpies ilgu laiku neviens. Ceram uz Kampara augstu vietu kopvērtējumā, jo viņš ar saviem labajiem rezultātiem jau visus ir paspējis izlutināt. Pats viņš ir paškritisks, jo krosa distance sacensībās nav veikta visai sen, ja neskaita piedzīvojumus Mežaparka 1/2maratona “neceļos”. Šī pieredze visu arī izšķir. Iesākot skrējienu, Kampars to veic visai piesardzīgi, jo nav pārliecināts par savām spējām pievarēt kalniņus. Tie ir tikai 2, bet līdzīgi, kā Sm72 Romas pieveiktie, nāk viens pēc otra. Varbūt ne tik gari, bet gana stāvi. Kampars cīnās ar mazu rezervīti. Tā vismaz viņam pirmajā momentā liekas, bet ar nākamajiem apļiem spēku paliek ar vien mazāk. Kājas vienkārši nevelk tik labi. Sīvā cīņā izdodas apdzīt vairākus pretiniekus un veiksmīgi finišēt. Aptuvens rezultāts ir tikai uz Kampara pulksteņa un precīzais tanī brīdī ir uz Datora, jo rezultātu tas saņem no Champion čipa šķērsojot skrējējam sarkano paklājiņu. Šāda rezultātu reģistrēšanas sistēma tiek lietota lielākā daļā no pasaules augsta ranga sacensībām – arī Latvijā tā vairs nav nekāda brīnumlieta.

Kopvērtējumā nekas nav skaidrs. Palicis ir vēl viens skrējiens. Ņemot vērā abus vīru skrējienus tiks sadalītas Latvijas Republikas medaļas un balvas skriešanas krosā. Tam gatavojamies mēs ar Mazo Krišu un ar nepacietību gaidām tiesnesi, kad izsauks uz starta līniju. Laumuciic paziņo, ka draugi ir jau sacensību vietas tuvumā un draud šo nozagt līdz brīvdienu beigām. Tāpēc, kamēr tiesneši vēl apkopo rezultātus, steidzamā kārtā meklējam kādu fotogrāfu, lai tiktu pie kopbildes. Kampars pamana apžilbinošu blondīni ar visai iespaidīgu fotoaparātu, bet uz pārrunām dodos es. Vārdu pa vārdam, šī būtne, kas izrādās ir konkurentu skrējēju kluba „štata fotoreportiere”, tiek apvārdota uz dažām „ģimenes” bildēm, ar norunu, ka došu pretīm savu e-pasta adresīti. Man jau izvēles nav un esmu ar mieru dot ne to vien! Pēc iespaidīgas fotosesijas atvadāmies un dodamies tuvāk starta līnijai. Neskatoties uz visai vēso vēju, nolemju tomēr iedot savu silto vējjaku Kamparam nedaudz riskējot ar to, ka būs par aukstu. Starta/finiša līnija kā skudru pūznis – mūs tur ir vairāk par 100.

Tātad, kā jau solīju – visu izšķir 2. skrējiens. Nē! Mums ar Mazo Kriši neizdodas iesaistīties cīņā par medaļām. Toties azarta netrūkst. Metamies no starta pretīm pirmajiem piedzīvojumiem, kas atkārtosies ar dažādām variācijām reizes četras. Tātad 4 apļi un katrs pa 2 km. Jau kuro reizi pazaudēju Mazo Kriši no paša starta, kas mani it nemaz neskumdina, jo pret jaunību neko nespēju izdarīt. Izskatās, ka tā piespiedu dīkstāve nav pārāk iespaidojusi viņu. Konkurentu arī man pietiek. Kā par brīnumu, ar kalniņiem nav gandrīz nekādu problēmu, ir spēks tos pieveikt un vēl dukas tālāk ļepatot. Distance daudzveidīga – zemes ceļš, meža taka, zāle, smiltis un tā pa riņķi. Visu laiku kalkulēju – pa kuru taisni ērtāk apdzīt konkurentus, kur biki piebremzēt, bet distance pat ļoti patika, jo līdzīga ikdienas piejūrmalas takām, kur no līdzenuma nav ne smakas. Vienā asā pagriezienā nožaujos uz celi, jo ašie no līderu grupas, apdzenot par apli, netīšām aizķer mani. Sīkums! Esmu uz pekām un ķeru rokā savus tuvākos konkurentus, kas ir nedaudz no manis paspējuši atrauties.

Pēdējais aplis! Tā kā derētu tos divus, kas mani visu laiku kairina, noķert un apdzīt – izvēlos uzrāpties kalnā un tikai tad veikt izrāvienus – aptuveni kā intervālu treniņā, kas veiksmīgi arī izdodas ar 2iem paņēmieniem. Metrus 300 pirms finiša aiznesos kā vējš – izrādās konkurentiem to spēciņu ir mazāk. Tā es visai tālu atstājot šo duetu arī vientulībā finišēju.

Satieku tur jau finišējošo Mazo Kriši, pateicos par cīņu un kopā ar Kamparu (Ziemeļvējš nav brālis, uz vietas stāvot pēc skrējiena paliek auksti) ātrā solī dodamies uz mašīnu pārģērbties sausās drēbēs. MK ar komandu atsveicinājies dodas uz mājām, bet mēs ar Kamparu vēl iegriežamies telts pilsētiņā. Uzkožam mums rezervētās „ātrās” pusdienas un iegriežamies ASICS valstībā izlūkojot papildinājumu savam botu „mašīnparkam”, jo izskatās, ka šai sezonai var nepietikt ar esošo ekipējumu. Interesē arī zeķītes, ko lieto Kampars un ir par tām stāvā sajūsmā. Pirmo reizi savā mūžā izgāju savu pēdu testu uz speciāla skriešanas celiņa, uz kura nosaka, kādi apavi ir piemēroti katram skrējējam. Nekad nebiju redzējis, kā es skrienu – skatā no malas un kā izmainās manu pēdu novietojums uzvelkot atšķirīgus apavus. Laba viela pārdomām.

Kā jau teicu, mūsu skrējiens arī izšķir LČ uzvarētāja titulu – uzvaru izcīna pēdējo gadu Latvijas izlases līderis garajās distancēs Mareks Florošeks ar rezultātu 0:26:03,35.

Pavisam nedaudz pietrūkst līdz medaļai V40 grupā Kamparam – 4.vieta! Apsveicam ar lielisku panākumu!

Nedaudz par pasākumu skaitļos un citās atziņās:

• VSK Noskrien iegūtās vietas un rezultāti:
  4 km
  Laumuciic – 0:24:21,15 – 22.v. (S20)
  8 km
  Kampars – 0:31:08,90 – 4.v. (V40)
  Mazais Krišis – 0:37:35,75 – 46.v. (V20)
  Mošķis – 0:42:26,20 – 34.v. (V35)

• Visus rezultātus varat lejuplādēt ŠEIT

• Labi organizēts un tik pat labi apmeklēts pasākums – dalībnieku skaits ~ 400

• Ļoti labs kalnu treniņš – kam bija problēmas ar kalniņiem – pats to labi redzēja

• Rezultāti labi – katram savi mērķi piedaloties šajā pasākumā un lielāko tiesu tie ir izpildīti.

Nākamās sacensības, kur jau ir pieteikušies vairāki VSK Noskrien kluba biedri: Aivars, Indra & Co, Kampars, Mošķis, Sm72

25.04 – „Cēsu pavasaris kopā ar Mizuno”

Distances:
S 12 V 12 S 14 V 14 – 2,5 km – starts pl.11:00

S 16, V16, S18, V18, S50, S60, V60 – 4,5 km un S,V, S40, V40, V50 – 14,5 km – starts pl.11:20
Dalības maksa Ls 1,50 , ja reģistrējas internetā līdz 23.04. ŠEIT - vēlāk – reģistrācijas vietā Ls 2,- Nolikums ir ŠEIT

Lielais paldies visiem, kas aizstāvēja VSK Noskrien krāsas un tiem, kas par mums turēja īkšķus!:)

© Mošķis

Līdzigie raksti:

• VSK Noskrien piedalās Viļņas maratonā 2009
• VSK Noskrien Ozolnieku pusmaratonā 2009
• VSK Noskrien skrējienā “Cēsu pavasaris – 2009 kopā ar Mizuno”
• VSK Noskrien komanda Nike skrējienā
• 100 km pa Gibraltāru – latvieši 24. IAU Pasaules čempionātā