Kamēr notika balsošana par jūnija mēneša skrējēju, tikmēr viens no kandidātiem pašā jūlija sākumā izveic vēl vienu varoņdarbu, kas viņa titula iegūšanai uzliek apstiprinošo zīmogu. Skriet sācis pirms pāris gadiem, sacensību gaitas uzsācis ar ultramaratoniem, un no visām sacensībām tikai divās nav kāpis uz goda pjedestāla. Mēs teiktu – fenomens. Pats gan izklausās krietni pieticīgāks. Parunājām ar Normundu Lauci par šo un to.
- Normunds7
- sāka skriet - 21/12/2015
- noskrieti - 30268 km, laiks - 2506:08:20 h
- labākais maratons - 2:46:43 (Ventspils maratons - 18/06/2017)
- 2024. gadā noskrieti 0 km
- vidēji šogad 0 km/nedēļā
- pēdējais sen ar 12.23 km
Nosūtīt vēstuli
Vai nav drusku škrobe, ka nesāki skriet jau agrāk? Cik tad gados īsti sāki skriet? Kas bija pirmais grūdiens?
Drusku škrobe – tas ir ļoti maigi teikts. Jau pirms 30 gadiem jutu, ka ultras – tas ir mans. Pēc katra no pirmajiem pieciem (80.-90.gados) Rīga – Valmiera skrējieniem apņēmos – jāsāk trenēties un nākamreiz obligāti jāstartē. Un nebija nemaz tik ilgi jāgaida – tikai gadsimta ceturksnis, līdz beidzot ķēros vērsim pie ragiem nepilnu 53 gadu vecumā. Varētu teikt – neuzņēmības etalons.
Lai sāktu skriet, vajadzēja nomest svaru, jo pēdējos 10 gadus tas turējās 100-107 kg robežās. Dzerot 6-7 litrus ūdens dienā un piebremzējot ar pārmērīgu ēšanu, 2 mēnešos zaudēju 30 kilogramu. Biju izlasījis gandrīz visus VSK Noskrien rakstus, komentārus, iepazinies ar treniņa plāniem un pareiza uztura pamācībām, tāpēc mierīgi varēju sākt kāpt uz grābekļa. Katrā nākamajā skrējienā man vajadzēja pārspēt sava iepriekšējā treniņa rezultātu. Pēc dažiem nodarbību mēnešiem ar savu gudro galvu izdomāju, ka Renča skaitli 21 jāpanāk 21 dienā, skrienot katru kilometru vidēji 4:30 min. Pēc 18. reizes nācās uz 40 dienām pārtraukt skriešanu, jo muskuļu traumas dēļ knapi varēju paiet.
Kā cilvēks nonāk pie idejas, ka viņam pirmās skriešanas sacensības būs uzreiz Rīga – Valmiera?
Kad tikko atlabu, izskanēja pa jokam izteikts aicinājums piedalīties Rīga – Valmiera skrējienā, ko savā vientiesībā uztvēru nopietni un pieteicos. Tā kā jutu sevī nerealizējušos ultramaratonistu, tad notipināt līdz Valmierai man likās daudz vieglāk nekā noskriet ar gandrīz maksimālo pulsu 10 km.
Tātad, ja nebūtu atjaunots Rīga – Valmiera, Tu nebūtu sācis skriet?
Sākt skriet un skriet ultras gribētu arī tad, ja nebūtu atjaunots Rīga – Valmiera. To, ka ultra ir mans skrējiens, jutu jau pirms 30 gadiem, kad Rīga – Valmiera vēl nemaz nebija. Bet Matīss – malacis – paldies viņam.
Kā pērn gatavojies, kur smēlies informāciju, kādas atmiņas no pērnā skrējiena?
Skrējienam sāku gatavoties prātīgāk, kad biju izstudējis daudzu noskrieniešu treniņu plānus un ieteikumus. Pēctraumas fiziskais stāvoklis neļāva sakrāt pietiekošu kilometrāžu, tāpēc biju nolēmis skriet līdz Valmierai ar rezervi – vienmērīgi lēnā tempā 6 min/km, ko arī veiksmīgi īstenoju. Pie Svētā Sīmaņa baznīcas kliņķa jutos kā uzvarējis Olimpiskajās spēlēs.
Šogad Rīga – Valmiera no rezultāta nometi gandrīz 2 stundas, nedaudz pietrūka līdz pjedestālam. Kā rāda Tavi rezultāti, Rīga – Valmiera ir vienīgās sacensības, kurās neesi bijis uz pjedestāla. Nākamgad sakārtosi šo neatbilstību statistikā?
Šogad pirms Rīga – Valmiera skrējiena pēdējos trīs mēnešos biju savācis pa 600 km katrā. Nākamgad neatbilstību statistikai sakārtošu, tikai uz otru pusi, jo tikt uz pjedestāla būs tikpat kā neiespējami. Kļūstu vecāks, arī grupā galvenie sāncenši būs vēl stiprāki un jaunāki.
Nupat uzvarēji 6 stundu skrējienā, noskrienot gan stipri jaunākus, gan stipri pieredzējušākus skrējējus. Vai bija kāds taktiskais plāns pirms skrējiena?
Pirms 6 stundu skrējiena nekāda taktiskā plāna nebija. Minimālais uzdevums bija veikt vismaz maratonu, utopiskais – noskriet 72 km (Normunds noskrēja 74,25 km – red.). Biedēja nevis karstums, bet sāpes kājā (iespējams kaulu plēves iekaisums). Gunča „vilka” mani visu distanci, pendelējos viņam līdzi kā tukša konservu bundža. Vienkārši man mazliet paveicās, tāpēc uzvarēju.
Šogad Tavā kontā arī uzvara grupā Ventspils maratonā, precīzi izskrienot no 3 stundām. Vējš netraucēja, kā patika Ventspils trase?
Ventspilī, skrienot maratonu aiz tempa turētāju Kristapa un Ivara mugurām, jutos kā labā kūrortā, nebija ne vēja, ne citu problēmu. Trase man bija ideāla. Abiem puišiem par palīdzību ar pliku paldies vien būtu par maz.
Izskriet maratonu no 3 stundām gribētos vēlreiz, jo man šogad pilni 55 gadi paliek decembrī. Bet kopš 2011. gada Latvijas rekordus vecuma grupām fiksē ne tikai pēc dzimšanas gada, bet arī datuma. Līdz šim neviens vecāks par 55 gadiem ātrāk par 3 stundām maratonu Latvijā nav skrējis.
Jāpiemin arī vicečempiona tituls Latvijas čempionātā 100 km ar labu laiku 8:10:26. Tu treniņus arī skrien tik ātri?
Ar izcīnīto sudraba medaļu 100 km lepojos visvairāk, kā nekā Latvijas čempionāts. Saprotu, ka valstī daudz labu skrējēju, arī starp noskrieniešiem, kuri spējīgi uzrādīt labāku rezultātu. Tomēr prieks par izcīnīto otro vietu ir liels.
Simtnieka otrajā pusē sāku nedaudz slinkot, tāpēc vidējais ātrums (4:54 min/km) tik izcils nemaz nav. Treniņos skrienu ātrāk, jo distance ir daudz īsāka.
Kas ir tavas ātrumizturības pamatā?
Laikam tas, ka esmu Mežāzis. Ir teiciens, ja nezini gudru atbildi, tad saki muļķīgāko, kas ienāk prātā.
Kāda no treniņu viedokļa izskatās parasta Tava nedēļa?
Parasti nedēļā noskrienu 130-160 km, treniņos cenšos skriet ar baudu, nepārpūloties, ar intervāla skrējieniem neaizraujos. Droši vien tas ir nepareizi, bet man tā ir vieglāk.
Kādas sportiskas aktivitātes Tev bijušas pirms skriešanas?
Pēdējos 30 gadus man ir bijušas tikai nesportiskas aktivitātes. Sportoju, mācoties skolā, un nedaudz arī universitātē.
Kādi plāni un mērķi – ko noteikti vēl gribas noskriet?
Vēlētos noskriet kādu 24 stundu skrējienu. Vispār esmu gatavs skriet jebkuru ultru, ja vien atļauj veselība un fiziskā gatavība.
Kur cilvēkiem smelties tādu pozitīvu un iedvesmojošu dullumu?
Dullumu – jā, bet vai pozitīvu un iedvesmojošu? Varbūt varētu smelties alus mucā.
Novēlējums kluba biedriem
Ticiet sev un nekad nepadodieties!
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
km 
-
Super!
Šis nav normāls:)
Un ja kāds spēj izvilkt utopiskās 50 CC uzvaras pēc kārtas, tad citu kandidatūru nepazīstu. Lai tās traumas tikai liek mierā, turies!
” …Pēc dažiem nodarbību mēnešiem ar savu gudro galvu izdomāju, ka Renča skaitli 21 jāpanāk 21 dienā, skrienot katru kilometru vidēji 4:30 min….”
aha, sāc ar mazumiņu :D
PS apsveicu!
Iespaidīgi! Jaunajiem ir uz ko tiekties :)
Pirmo reizi tā pavairāk aprunājāmies pērn pirms Valmieras maratona. Otrreiz, šogad Biķerniekos. Novēlu šogad gūt pieredzi 24h PČ un nākamgad izgriezt daudziem pogas Spartatlonā. Normunds palicis atmiņā arī šī gada Rīga-Valmiera, kad naktī iekš KP4 Braslā vaimanāja, ka esot grūti, uz ko strupi atbildēju, lai nečīkst, jo skrien stabilā 4.vietā un laiks ripot tālāk ;)
Ir. Ir mums noskrieniešiem īsti vīrieši! Apsveicu ar kronīti!
Latvieši ir stipri.
Lai izdodas! ;)
Pozitīvi! Apsveicu ar kronīša iegūšanu!
Izturīgs kā vells. Ātrs. Nopietns. Apsveicu ar tituliem un ceru, ka Tev viss izdosies!
Pelnīti, ļoti pelnīti! Apsveicu! Izcils piemērs, ka nekad dzīvē nav par vēlu sākt darīt lietas, kas sākumā šķiet gluži vai neiespējamas!
Prieks, ka žūrija pamanījusi kārtējo nopietni trako noskrienieti! Gribējās Normunda kandidatūru kronītim rosināt, bet izrādās, ka viss notiek, varu paslinkot un nesatraukties :)
Interesanti bija vērot karstajā Uzvaras parkā kaut ko visai neikdienišķu, vismaz Latvijas apstākļos. Topošais MS sajauca visas prognozes :)
Pēc Latvijas ultru sezonas pirmās puses, mēneša laureāts ir nopietni pieteicis pretenzijas uz 2016. gada kausu ar balto padzērienu (tabula). Abi ar tuvāko sekotāju pašlaik ir vienīgie visu 4 finišu īpašnieki.
Lai spēks un veselība kaulos un pjedestāli zem pēdām… un jauni “utopiskie uzdevumi” galvā!
Apsveicu, malacis – šo titulu esi godam nopelnījis! Novēlu saglabāt vēsu prātu un veselību. Atstāj tos grābekļus jaunajiem! :)
Es reiz teicu tā: “Pat drūmākie čempioni ir normāli cilvēki.” Taisnība vien būs! Ar aliņu rokā un lieko svaru sapņot par ultramaratonu un sapni arī sasniegt (ne tikai sasniegt, bet sasniegt ar blīkšķi) – tas tak ir pilnīgi normāli! :)
Prieks, ka tev tik labi sanāk! Esi labs paraugs, ka sportot var sākt ne tikai bērnībā, bet arī kaut kad pēc tam! :)
Apbrīnojami!
Lai netrūkst spēka un ir veselība! :)
Apsveicu ar kronīti! :)
Sveicu ar kronīša nopelnīšanu! Abi ar Jāni Ventspilī sagādājāt man vienu no interesantākajām tempa turēšanām :)
130-160km meenesii.. Es tikai gatavojoties konkreetai ultrai speeju kaadreiz sanjemties uz taadu kilometraazhu :) Lai, Tev, Normund vienmeer taada neatlaidiiba un veseliiba skriet treninjos! :)
Apsveicu ar kronīti! Man patīk tā bilde pie akmens. Var redzēt, ka briest ultrai :)
Cilvēks ar galvu! Es vispirms noskrienu un tad tik sāku domāt,kā trenēties un kā skriet :/
Apsveicu ar kronīti! Iedvesmojoši panākumi!!!
Nu te gan ir ko nenobrīnīties! Patiešām iedvesmojoši!
Rekordus vecuma grupās pa 5 gadiem vienmēr ir reģistrēti pēc pilniem gadiem(tas ir pēc dzimšanas datuma). Tas ir pēc starptautiskajiem noteikumiem. Arī piedalīšanās oficiālajās veterānu sacensībās mandātu komisijā līdz ar pieteikumu jāiesniedz pases pirmās lapas kopija. Tas attiecas uz Eiropas un pasaules čempionātiem, gan vasaras ,gan ziemas, gan arī uz Latvijas veterānu sporta spēļu finālsacensībām.Bet masu sacensībās dalība ir pēc dzimšanas gada.
Paldies visiem par apsveikumiem! Esmu aizkustināts! Veiksmi arī Jums!
Malacis! Tik nepārtrauc ;)
Fenomenāli !
Apsveicu! Šis ir pavisam normāls :)
Sasmējos par to “pēdējos 30 gadus man ir bijušas tikai nesportiskas aktivitātes..”
Var sākt gatavoties – nākamgad rudenī Grieķijā būs jādzer 24-30l dienā!
Izlasīju. Nezkāpēc apraudājos, nu tā – aizkustinājumā. Lielisks un iedvesmojošs un patīkami psiholodēlisks maksimālista tēls. :)
Tā kā šī mēneša skrējēju trasē neesmu saticis (jo pa augstajiem plauktiem nelidoju) un petrsonīgi nepazīstu, turpināšu domāt, ka šis raksts ir feiks un tāds Normunds, kurš šeit aprakstīts, nemaz neeksistē. Jo manas smadzenes to neņem pretī.
Varētu tā būt. Tas daudz ko izskaidrotu.
Spriežot pēc rezultātiem Ventspilī, mūs abus šis Normunds it kā esot par apli apdzinis. Tātad vismaz vienreiz bijis tuvu – dažu metru attālumā?!
Tomēr… kaut kā neatceros attiecīgo momentu… Tagad skaidrs, kur tā vaina!
Normunds man šī gada aprīļa naktī paskrēja garām kaut kur aiz Raganas un brīnījās, ka es arī te skrienu. Es neko neatbildēju. Viņš aizskrēja. Varbūt viņš ir izdomāts. Noteikti.
Normunds eksistē!Pērn Salaspils botāniskā dārza pusmaratonā, gandrīz līdz pat finišam, skrējām plecu pie pleca:-) Milzīga cieņa pret šo cilvēku! Viņš mani noskrēja, kaut arī mums ir 20 gadu starpība:-)
Normunds ir reāls, bet tā apņēmība un izturība ir nereāla.
Apsveicu ar personīgo rekordu vakar Ventspilī! Klātienē pārliecinājos, ka neesi feiks.
Pievienojos apsveikumam!
Jā, šogad pat izdevās pamanīt, kurā Ventspils trases vietā Normunds apdzen par apli. Atzīstu, ka ir reāls :)
Interesanti, ka viņš V50+ grupā uzvarējis ar 2:46:43, tikmēr V40+ grupas čempions bijis “mazliet izturīgāks” – 2:52:32 ;)
Paldies par apsveikumiem!Tev,Valdi,speciāli atrādījos pirms skrējiena,pēc finiša,distancē nemitīgi māju ar roku.Tagad ar labi padarīta darba sajūtu varu mierīgi braukt uz Belfāstu-padot ūdeni Voļdam un Gunčam.
Normund, Belfāstā gan Tu parādīji, kuram jāpasniedz ūdens!Tu nebeidz pārsteigt.Lepojos, ka pazīstu Tevi!