Biedriem

Komanda piedalās

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00

VSK Noskrien komanda Nike skrējienā

vsk-noskrien-riga-nike.jpgVisi lamā draugiem.lv, par tām reklāmām, kas traucē “normāliem lietotājiem”. Esmu viens no tiem, kas lamā reklāmas, bet īpaši nepievēršu uzmanību, ja tas baneris nav pārāk uzbāzīgs. Vēl jo mazāk jūtu to tāpēc, ka šis portāls man kalpo, lai sazinātos ar saviem draugiem, kuri izklīduši pa visu pasauli. Nu tad vienu reālu labumu šis portāls beidzot ir paveicis, caur manu profilu neuzbāzīgi piedāvājot veikt Nike Rīgas izaicinājuma skrējienu 20. septembrī, kopā ar tādām sporta zvaigznēm un slavenībām, kā Jeļena Prokopčuka, Māris Štrombergs, Jēkabs Nākums un citām prominentām personām.

Nevilcinājos ar savu lēmumu gandrīz nemaz, jo iemeslu lai parādītos Rīgā bija cik uziet un savienot to ar patīkamu izkustēšanos ko vēl vairāk vajag. Devu ziņu Signim un bezmaksas reklāma par šo pasākumu blogā tika ievietota. Vienam pašam piedalīties negribās – un pie viena uzreiz piefiksēju, ka tiek sludināts vērtējums komandām. Pirmie uz manu aicinājumu atsaucas Liivs ar Krishjohn, tiesa ne viens ne otrs, tā arī līdz Mežaparkam netika, jo nežēlīgie gripas un saaukstēšanās viļņi bija aplipinājuši ne vienu vien skriet gribētāju, ar Sm72-junioru priekšgalā. Tā soli pa solim tapa www.noskrien.lv komanda, par kuras kapteini “daudzbalsīgi” un ar Sigņa piespēli tika iecelts jūsu padevīgais kalps mošķis (ikdienā lidinos pa vēju dzimto pilsētu un atsaucos uz vārdu Juris). Tā kā devos uz Rīgu jau iepriekšējā dienā, tad savlaicīgi noskaidrojām kritušos un veiksmīgi piereģistrēju komandu, lai Mežaparkā varētu ierasties pēc numuriem ar laika rezervi. Protams komandas saliedēšanai nepieciešams iepazīties ar saviem komandas biedriem, jo katrs ir no sava Latvijas novada un kopīgi skriets bija tikai ar Laumuciic (ikdienā maskējās zem vārda Lauma un pārstāv Rīgas lielpilsētas slaveno Juglas reģionu).

20092008001.jpg20092008002.jpg20092008003.jpg

Pirmais, kas man bija jāveic – jāatrod, kur tad tā starta vieta ir, jo kopš jaunības laikiem jau bija piemirsies, kur tie mači parasti notiek, bet organizatori nebija padomājuši par detalizētas kartes publicēšanu. ZOO atradu pavisam ātri un no šīs vietas jau visai labi varēju sadzirdēt skaļi spēlējošo mūziku. Pirmais pārsteigums bija, kad ieraudzīju ar skaļruni rokās pašu Jēkabu Nākumu, kas pēdējos gados nomainījis šauteni un slēpes pret biatlona federācijas amatpersonas krēslu. Secināju, ka par vienu ļoti spēcīgu konkurentu man būs mazāk, jo kurš no biatlonistiem tad slikti skrien krosiņus. Nākamais “pārsteigums” bija ar mūsu komandas vārdisko pieteikumu. Lai ar pieprasījuši visai konfidenciālus datus, datori bija apgraizījuši uzvārdus, bet dažam tāda pat nebija. Veiksmīgi nokārtojot formalitātes tiku pie 4 vienādiem dalībnieku numuriņiem 3090 un devos iepazīt apkārtni un konkurentus. Reklāmai par 100% ticēt nevar, par to kārtējo reiz pārliecinājos, jo J.Prokopčuka nebija pamanāma. Protams, tas nemazina jautrību, kas valda apkārt. Te netrūkst spēcīgu konkurentu un dažu prominentu personu ne tik. Uzreiz pamanu LV izlases tērpos apģērbtus jauniešus, kuri uz manu jautājumu par iespēju izlases džekiem startēt kirzas zābakos, dievojas, ka šos krekliņus viņi tepat vien Nike teltīs esot nopirkuši. “Pārbaudu” teltis un neatradis neko piemērotu sev (bija tikai daži man nepiemēroti Nike modeļi skriešanai/pastaigai pa svaigu gaisu un ielām). Ar ko secināju, ka LV izlase tomēr ieradusies uz kārtējo sirojumu. Tā nu aizgāju meklēt savus komandas biedrus, jo tuvojās norunātā X-stunda.

Pirmais pieteicās, visiem pēc Tallinnas 1/2-maratona zināmais sm72 (pseidonīms Mareks, Mitavas reģiona iemītnieks), tiesa jau bez augstāk minētā juniora un mūsu klubam izpalika piedalīšanās “Lāsēna” skrējienā, kur emocijas un prieks par paveikto bija daudz lielāks par tētu un mammu iespēto. Tad ieradās noslēpumainā rudmate Māra (mums vairāk zināma kā Marčiks), kuras nikneima dēļ pirmo reizi izlasot biju noturējis par puisi. Izrādās, ka tā ir apburoša kurzemniece no pašas Ventspils un ieradusies pastiprināt mūsu komandu pēc iepriekšējā dienā veiktā skrējienu seriāla pēdējā posma. Pačukstēšu, ka Māra izcīnījusi uzvaru posmā un kopvērtējumā. Kā jau ierasts, vietējie ar atbalsta grupu ierodas pēdējie – tiesa visu saskaņojot ar “priekšniecību.” Laumuciic visu nedēļu bija varonīgi cīnījusies ar saaukstēšanos un pēdējo triecienu tai teicās veikt Mežaparka trasē, jo palikt mājās, kad komanda cīnās par vietu zem saules, neesot viņas stilā. Ar tādu domu esot atteikti vairāki vilinoši piedāvājumi.

Līdz ar pēdējā komandas biedra ierašanos varam sākt gatavoties skrējienam, kuram visi apstākļi ir kā speciāli radīti. Saulīte sāka spīdēt arvien spēcīgāk, ka pēc sm72 datiem (Forerunner 405) palika pavisam silti (+11/+12) un sākotnējā ideja par papildus apģērba izmantošanu skrējiena laikā tika atmesta, un kā vēlāk izrādījās, tas atmaksājās. Kopistiski iesildāmies un dodamies uz startu. Kārtējais pārsteigums – kopējā visai atraktīvā iesildīšanās zem J.Nākuma vadības. Te derēja paņemt līdzi kameru, lai visu nofilmētu.

Un tad pats satraucošākais moments visā pasākumā – STARTS!!!. Starta šāvienu veic vēl viena Latvijas sporta slavenība – Atēnu Olimpisko spēļu varonis Vadims Vasiļevskis. Laikam jau tik tuvu nekad neesmu viņu skatījis, ar ko tagad lepojos. Iesākums tāds, lai viens otru nepazaudētu, meitenes uzmana puišus, un puiši meitenes. Es ar sm72 nedaudz pa priekšu, meitenes aiz mūsu platajām mugurām – pārāk netempojam (kā nekā, veseli 7 km vēl priekšā) un tā turpinam viens ar otru sarunājoties. Apceļam viens otru un mūsu konkurentus. Konkurenti visdažādākie, jauni un ne tik jauni, kas to skrējienu padara jo interesantāku. Ģimenes, sporta klubi/skolas, draugi un kaimiņi vai arī tādi, kas cīnās par individuālām balvām. Vienu individuālistu pamanām pavisam ātri – aizcilpojām garām censonim, kura kājās ir parastākās gumijas kurpes, tautā sauktas par kalašām. Sacensties ar viņu piesakās sm72 un ziedot savas ASICS botas šim censonim, ja Mareks zaudēs. Laikam jau tomēr botas palika pie sm72, jo vairāk šīs kalašas nemanīju. Varbūt šis konkurents finišēja ar plikām pēdām?! Ilgi cīnāmies ar visai jautru meiteņu komandu, kuru krekliņus rotā uzraksts “100% silicon free”! Mēģinu apšaubīt šī uzraksta patiesumu. Šis mēģinājums beidzas ar sm72 priekšlikumu veikt manas hipotēzes pārbaudi, jo citas iespējas neesot lai noskaidrotu patiesību … neriskējot to darīt, tā arī paliekam neziņā par šo svarīgo jautājumu. Tā pavisam nemanot esam jau Ķīšezera maliņā un paveras dievišķs skats. Laikam jau dēļ tādiem skatiem vien ir vērts piedalīties šādos pasākumos.

Nu ne jau šī jaukā skata vien esam pieteikušies šim pārbaudījumam. Nemanāmi esam jau tikuši līdz pusei no distances un tik pat nemanāmi tiek kāpināts temps. Laumuciic vairs nav ar mieru ar šādu tempu un paliekam trijatā, ar cerībām, ka Laumuciic tiks pati līdz finišam, par ko esam pārliecināti, jo saņemam no viņas apstiprinošu mājienu, ka viss būšot kārtībā. Tagad tikai sākas komandu cīņa, jo rezultāts komandai tiek skaitīts ar 3-šā labākā komandas dalībnieka finišu. Izskatās, ka labā formā ir sm72, kas piestrādā par mūsu komandas lokomotīvi. Ļoti labi piebalso Marčiks. Man nav tik daudz ātruma un turos dažus metrus komandas līderiem aiz muguras. Komandas biedri uzmundrina mani un tas palīdz – joprojām turos turpat.

Pēdējais kilometrs. Sakopojam spēkus un panākam vairākus dalībniekus, lai arī man liekas, ka es skrienu visai lēni. Visi pamana jaunu “mērķi” – vīru dzeltenā kreklā, kurš aizmucis metrus 100, bet ātrums nav tik liels. Marčikam ar Sm72 ir gana spēka un šo “zaķi” apskrien pašā finišā. Man savs mačs ar citu konkurentu. Kopīgi apdzenam vairākus citus kolēģus, bet beigās man tik labi nesokas un pašā finišā nokož.
FINIŠS!!! Sajūtas tādas, kā pēc labi padarīta darba. Vēl tikai moka neziņa par Laumuciic, bet tās ātri izgaist, kad viņa finišē. Laumuciic aizjoņo atsildīties. Arī mēs nolemjam darīt to pašu un veicam gandrīz pusapli. Precīzu rezultātu komandas skrējienam gan nezinam, jo čipi šoreiz netiek lietoti un rezultātus uzskaita ar veco labo paņēmienu – lodīšu pildspalvu un papīru.

Pirmie mači kā komanda www.noskrien.lv ir veiksmīgi pabeigti! Pēc pāris dienām uzzinām arī komandas rezultātu: 36:06, kas kopvērtējumā dod augsto 16.vietu, 44 komandu konkurencē! Vivasports mājas lapā var apskatīties visus rezultātus.

Secinu, ka esam nostartējuši godam un nākamgad ir uz ko tiekties. Katram ir sava rezervīte. Pašam jūtams, ka pietrūkst ātrums, tiesa ar to arī biju rēķinājies un īpaši par to nebēdājos. Laumuciic veikusi savas garākās sacensības skrienot un ir ļoti apmierināta ar paveikto. Braukšana ar riteni viņai esot daudz vieglāka padarīšana, bet skriešana un vēl labā kompānijā dod spēku un labas emocijas turpmākiem treniņiem. Novēlam viņai, lai pirms nākamā pusmaratona, provizoriski – Rīgas maratona 2009 ietvaros, ar veselību būtu viss kārtībā. Sm72 vēsā mierā noskrējis sava veida ātrumtreniņu un liekas Valmieras maratonā kopā ar Pikolu būs visai labā formā. Marčiks uz Valmieru šoreiz netaisās, bet solās sagatavoties 2009. gada Valmieras maratona klasiskajai distancei.

Vēl pavīdēja informācija, ka mūsu kluba biedrene Indra ar esot piedalījusies Nike izaicinājuma skrējienā un tikusi līdz galam. Tiesa man nav zināms rezultāts, ko es labprāt pieliktu mūsu klubiņa rezultātiem.

Visiem www.noskrien.lv komandas dalībniekiem pateicos par labo startu un atbalstītājiem par īkšķa turēšanu! Ar nepacietību gaidu nākamos mačus!
Ar sveicieniem no Liepājas, Juris

20 komentāri rakstam VSK Noskrien komanda Nike skrējienā

  • Sanitux

    Tāds labs pasākums bijis:) :)

  • mošķis

    Pasākums tiešām labs. Vēl tik piemirsu par konkurentu komandu ar nosaukumu “Ugradoro emabasado” – kuriem viens no galvenajiem “vilcēspēkiem” bija komandas biedrs SUNS :) Šis vilcējspēks brīžiem burtiski vilka savu saimnieci uz priekšu :)

  • sm72

    Būs mums nākošreiz arī jāpadomā par vilcēj vai stūmējspēku:))))))))))))))))))

  • sm72

    Es piedāvāju atvērt tīģera krātiņu blakus esošajā ZOO:))))

  • Liivs

    Supermalači ar zzuperrezultātu!!
    lasot šo pasākuma superatreferējumu jau šķita, ka arī asmu iekšā notikumos:)
    šodien pirmo dienu normāla temperatūra. un kas pārsteidz visvairāk- šodien noslēdzot slimības lapu ārste ieteica, ka jauniem cilvēkiem pie pirmajiem simtomiem un atveseļošanās saslimstot ar paragripu ieteicamas sabalansētas fiziskas nodarbes (izņemot peldēšanu, riteņbraukšanu ārā utml.). Paātrinoties asinsritei cilvēks pats sev palīdz ātrāk attīrīt organismu no saslimšanas. Tad nu pie pirmās izdevības uz zālīti:)
    Un vēl visiem iesaku (ko man ieteica, un domāju, ka tā tā būtu labi) pie sezonu maiņas izlietot lielo Citrosept (greifrūtu sēklu ekstrakts) pudeli. 2 x dienā pa 20 pilieniem- stiprina imūnsistēmu, darbojas kā antioksidants un attīra organismu.Man jau šķiet, ka ar šito izveseļojos pat nelietojot nekādus karstos pulverīšus:)
    Viss.. nu beidzu bārstīt savas pārdomas un ieteikumus (johaidii, beidzot pie datora bez sāpošām acīm var nosēdēt:)

  • Kaspars

    labā tempā esiet skrējuši, malači! :)

    veči, kā jums ar aukstumu? man diezgan problematiski, arī pēc atlabšanas no iesnām un klepus atsāku skriet un tas, ka no rītiem, kad skrienu ir max 5 grādi man sevišķi nepatīk… varbūt tas tāpēc, ka vēl neesmu īsti vesels, bet nū ceraqms, ka ziema šogad atkal būs maiga :D

  • mošķis

    par tempu pārāk nesūdzos, sm72 ar Marčiku jau mani saudzēja un līdz ar ko, mans rezultāts ir tāds, kāds tas ir :)

    pēc slimības noteikti uzmanies un nedaudz siltāk apģērbies. Nekautrējies vilkt arī cepurīti – es to daru pastāvīgi. Ja par aukstu rokām, velc kaut plānos cimdus un velc virsū otru kreklu ar garām rokām … par sliktu nebūs un svara nodzīšanas nolūkā ar labi :)

  • Krishjohn

    Super-mega-turbo malači.. =)
    Lielisks raksts!

  • laumiic(:

    mjā, rakstiņš labs :) un vispār es jau pašā sākumā rezervēju ceturto komandas rezultātu :D:D:D:D

  • sm72

    Sakarā ar augstumu es esmu secinājis, ka ļoti labi paīdz man Mizuno speciālais apakškrekliņš, kuru var iegādāties 100% sportā. Tā ka mans mājas skriešanas trenažieris stāv bez noslodzes:) Vienīgi otrdien skrienot viens suns man iekoda nedaudz virs ceļa. Žēl, ka neesmu tā satrenējies, ka varētu viņu noķert, jo maita aizmuka pēc tam:)))))))

  • mošķis

    sm72, mdam …. varētu būt visai sāpīgi :( cerams, bez nepatīkamām sekām?! Vai trenējies kalnos? :))) It kā taču par vēlu šādām treniņnometnēm :)))

  • mošķis

    laumiic, sarunājam tā, ka nākamreiz rezervēsi sev 1. rezultātu, par ko nemaz nebūšu saskumis :))

  • Kaspars

    Suni neviens sprinteris nenoķers :D sm72 – rumpim jau silts, rokas un galva salst :D būs jāiepērk kkādi cimdi un cepure, vai vismaz tā lente, ko ap ausīm liek.

    opā, tev pat ir mājas skriešanas trenažieris? smalki, smalki :)

  • mošķis

    Kaspars, šī trenažiera dēļ mēs ar sm72 jau sen laužam šķēpus :) Rīgas maratonam sm72 uz tā gatavojās :)

  • sm72

    Jo vairāk skrienu pa āru, jo vairāk sliecos uz to, ka tomēr uz trenažiera ir vieglāk skriet:) Un liekas, ka arī ātrāk skrienu. Tas tāds autogēnais treniņš:)

  • mošķis

    tas tāpēc, ka maz tomēr esi skrējis pa lauku, tāpēc ir grūti salīdzināt :)

  • […] piedalījusies Siguldā ACG ekstrēmajā maratonā. Tur skrēju 10 km. Nu un vēl tagad septembrī Nike skrējienā. Man nav kāds noteikts mērķis noskriet tik vai tik ātri. Vienkārši gribu barā paskrieties un […]

  • mošķis

    wow! Kas par saldo pārīti! :) Un tas viss liekas ar mobilo? :) Meitenēm baigi viltīgie smaidiņi :)

  • laumiic(:

    mobilais reizēmnoder ne tikai zvanīšanai :D

  • mošķis

    laumiic(:, kam izdevās no tāda rakursa (augšas)nofotografēt Tevi? :) Tur tak jābūt vismaz 200cm augumā :)

    Bet bildes tiešām labas – kā viss pasākums :)

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.