To ka skriet ir labi, droši vien lielākā daļa zina un saprot. Par to kāds no tā būs labums esmu jau stāstījis. Bet kā to iesākt darīt, kā piespiest sevi celties stundu ātrāk, vai vakarā pēc darba doties nevis uz krogu iedzert alu, bet skriet. Galvenais ir iesākt, jo pēc tam tas viss būs kā atkarība, jutīsies nemierīgs un nepiepildīts, ja nebūsi paskrējis, un no savas nelielās pieredzes saku – jutīsies noguris, ja nebūsi izskrējis kādu līkumu.
Skriet cilvēks grib dažādu iemeslu dēļ, bet svarīgākie ir svara samazināšana, fiziskās kondīcijas iegūšanai, pieradums pie fiziskām aktivitātēm, prāta nomierināšanai un lai ko pierādītu sev un citiem. Es varētu sevī atrast visus šos iemeslus. Lai arī kādi būtu tavi iemesli, došu tev padomus, kā labāk sākt to darīt un kā skriešanu padarīt par izklaidi, un nevis spaidu darbiem.
Apavi. Skriešanu bieži vien dēvē par traumatisku sporta veidu, ka labāk ir doties izbraucienos ar riteni, soļot vai peldēt. Labi skriešanai domāti apavi šo traumatismu samazinās. Protams, pie ļoti liela svara skriešana var būt bīstama, bet vidusmēra cilvēkam apavi šo problēmu atrisinās un skriešana nesagādās jaunas mokas. Nav vajadzības pēc pašiem dārgākiem un jaunākiem, bet meklē veikalā tieši skriešanai domātus.
Iesildīšanās. Pirmo mēnesi uzsākot skriet, vajadzētu kādas desmit minūtes veikli iet, nevis uzreiz sākt skriet. Ķermenis nav pieradis pie skriešanas un iešana tam dos iespēju aprast ar jauniem noteikumiem. Tu savukārt izvairīsies no liekām traumām un padarīsi savu skrējēja karjeras sākumu par paveicamu uzdevumu. Neaizmirsti par tādu pašu atsildīšanās iešanu pēc skrējiena un mājās tu atgriezīsies priecīgs, nevis ar mēli līdz ceļiem.
Biežums. Sporta speciālisti saka, ka fiziskām aktivitātēm veselības dēļ būtu jāvelta trīs reizes nedēļā pa pusstundai. Centies to ievērot un skrien vismaz trīs reizes nedēļā. Bet atceries, ka skriešana ir domāta tev un nevis otrādi. Ja tu jūties nepiemērots skriešanai šodien, tad neskrien. Rītdiena un jauna iespēja skriet noteikti pienāks. Nogurums, sāpes un neoma skriet tikai palielina iespēju iedzīvoties traumā, lai arī lietus, sniegs un karsta saule traucē tikai dejotājam ar lielām olām.
Atpūta. Pirmajos divos mēnešos neskrien katru dienu. Mēģini vienu dienu starp skrējieniem izlaist. Muskuļiem un cīpslām jāpierod pie skriešanas. Vēlāk jau varēsi skriet katru dienu, ja gribēsi piedalīties pusmaratona vai maratona sacensībās.
Ilgums. Skrien uz laiku un nevis attālumu. Man kā ciparu mīļotājam tas ir grūti, jo gribās noskriet tos desmit, divdesmit kilometrus un pēc iespējas ātrāk. Jaunus rekordus un tamlīdzīgus mazos dzīves sasniegumus. Bet galvenais ir skrienot pavadītais laiks. Piemēram, pilnvērtīga skābekļa apmaiņa sākas pēc 40 minūtēm skrienot.
Daudzums. Pirmajās nedēļās neskrien daudz un ja tev vajag paiet, droši to dari, galvenais ir kustēties uz priekšu un nevis nomirt pusceļā. Kā arī būtiski nepalielini noskrietā daudzumu. Ja tu vienā nedēļā esi kopā skrējis stundu, nekādā gadījumā nākamā nedēļā nepalielini skrieto vairāk kā par desmit minūtēm.
Ātrums. Parasti iesācēji skrien ātrāk nekā vajadzētu. Skriešanas ātrumam ir jābūt tādam, ka tu vari brīvi un neaizelsies sarunāties skrienot. Ja arī tu esi ātrākais komandas basketbolists, uzsākot regulārus skrējienus necenties būt ātrākais un ieturi lēnāku tempu nekā tu gribētu.
Profesionāļi. Necenties skriet līdzi ātrākiem skrējējiem, vai nemēģini atkārtot televīzijā redzēto. Profesionāli skrējēji skrien pat 200 km nedēļā un tādas iespējas viņiem dod jau šūpulī ieliktās kedas un gadiem ilgi treniņi. Uz Pekinas olimpiskām spēlēm vairs nepaspēsi. Parasta skrējēja ķermenis netiks galā ar milzīgām slodzēm un tikai sabojās skriešanas labos iespaidus.
Sacensības. Visiem gribas uzvarēt. Nepaļaujies uz draugu provokācijām un piesakies sacensībām tikai tad kad spēj noskriet 30 minūtes bez apstāšanās. Un, tici man, tu neesi nekāds lūzeris. Lasu grāmatu par to kā noskriet maratonu iesācējam un tur, protams, runa ir par sešpadsmit nedēļām, kas vajadzīgas lai sagatavotos tādam pasākumam, bet tas ir tikai mārketinga triks, jo attiecīgo programmu var uzsākt tikai tad, kad tu spēj šīs 30 minūtes pavadīt skrienot. Tā kā – nesteidzies.
Partneri. Paši grūtākie skrējieni paies kā nebijuši ja tu to darīsi ar kādu kopā. Stunda aizies nemanot apspriežot kalnos kāpšanas plānus vai vienkārši runājot par darba lietām, vai meitenēm. Tā kā pierunā savus alus dzeršanas draugus uz skriešanu. Ietaupīsiet naudu un būsiet baigi veselīgie. Un efekts tas pats. Un ja iespējams, uzsāc sarunu ar kādu satiktu skrējēju, varbūt iegūsi draugu visai dzīvei.
Prieks. Forši ir noskriet pirmajam, visvairāk un visātrāk, bet lielāko labumu tev dos tieši tās pozitīvās emocijas no skrējiena. No paša skrējiena un nevis rezultāta un rekordiem. Skrien prieka pēc un nevis sakostiem zobiem vai pēdējiem spēkiem.
Līdzigie raksti:
km 
- 
Loading ...
Vidusskolas laikā biju viena no labākajām garo gabalu skrējējām Rīgas rajonā, aktīvi piedalījos vieglatlētikas sacensībās skolas līmenī, taču negaidīti plaušu slimība to pārtrauca. Tagad nespēju vairs skriet kā agrāk. Un diemžēl tur vairs nekas nav līdzams.
Bet tas netraucē skriet lēnām un ne pārāk ilgi.
Ja grib, visu var.
Paldies bloga autoram. Lieliski raksti! Tā turpināt!
Džūle, nāc pie mums klubiņā! :) Degunu augšā! Ar veselīgu skriešanu daudz ko var panākt. Zinu daudz piemērus, kad skriešana atgriezusi pie dzīvības visai bezcerīgus variantus.
http://zenhabits.net/2007/05/beginners-guide-to-running/
TVNET paarpubliceejis – http://www.tvnet.lv/men/veseliba/article.php?id=86163
[...] portāli, tos pārpublicējot daudz plašākam interesentu lokam. Pie tādiem rakstiem var minēt Kā uzsākt skriet un Septiņi veidi kā iepriecināt [...]
Labdien!
Ar sportu savā mūžā esmu nodarbojies nulle komats nulle mazliet. Nekad (arī skolas laikā) neesmu skrējis vairāk par 5 km. Šobrīd gadiem ilgi neesmu sportojis vispār (vienkārši slinkums), skrējis esmu tikai tik, lai paspētu uz tramvaju.
Bet…varbūt var kādreiz noskriet kādu pieckilometrinieku kādā skrējienā? Kā vispār sākt? Un, ja šobrīd man ir 39 gadi, vai līdz, piemēram, 45 gadu vecumam var uztrenēties, lai varētu noskriet pusmaratonu kaut vai 2,5 stundās? Vai vispār tas ir reāli? Vai vispār ir vērts sākt?
Jautājumi ir tiešām domāti nopietni, jau iepriekš pateicos par atbildi, bet, ja nāk smiekli, smejieties droši, jo smieties esot veselīgi (tā gudri ļaudis saka)!
Sāc lēnām, lai nebūtu pārslodze un nepatikšana to darīt. Pamēģini kilometru trīs reizes nedēļā, varbūt mazāk, varbūt drusku vairāk. Ja nevari paskriet – tad ātri ej. Un pats jutīsi, ka vari vairāk un ilgāk. Optimāli būtu trīs reizes nedēļā pa 40min. Un domāju ka pēc pāris mēnešiem jau varēis noskriet 5km un nenomirt. Un vēl pēc pāris mēnešiem jau jutīsi ka vari arī pusmaratonu. Pusgads būtu pavisam reāli, nu ja tagad sāksi regulāri skriet, tad nākamgad Rīgā droši noskriesi pusmaratonu un ātrāk nekā divās ar pusi stundās.
Uldža, tavs stāsts ir gluži kā par mani pirms ~ gada:) Visi citi parametri arī mums līdzīgi – vecums un sportošanas pieredze kopš skolas laikiem:D Sāku tiešām ar 1 km un mācījos skriet lēni, kas iesācējam nav nemaz tik vienkārši. Tā kā sākumā tas prasīja tikai 10 min. (no iziešanas pa dzīvokļa durvīm līdz atgriešanās brīdim), tad skrēju +/-katru dienu. Un tieši kā Signis rakstīja, kad jutu, ka varu vairāk, liku klāt km. Sāku pagājušā gada 13. novembrī, un maijā Rīgā noskrēju savu pirmo pusmaratonu:) Tā ka vajag tikai gribēt:) Un noteikti nepaskopojies labiem skriešanas apaviem, uzreiz. Specapģērbu (bikses, kreklus, jakas) var gādāt vēlāk. Sākt noteikti IR VĒRTS!!!
Optimāli iesākumā ir skriet uz laiku, nevis uz attālumu, bet tas ir stipri individuāli – katrā gadījumā, ir vērts iesākumā skriet,soļot,nūjot (pareizo pasvītro/izvēlies pats pēc saviem apstākļiem un veselības pazīmēm)tādā ātrumā, lai vari parunāt ar partneri … un pusmaratons nav nekas nesasniedzams, līdz saviem 45 gadiem noteikti tiksi ar viņu galā!
Galvenais ir IESĀKT. Noskriet ŠODIEN. Lai to izdarītu, ir JĀPĀRVAR SEVI. Organismas protestē, viņam ir labi kā ir, viņam nepatīk slodze un pārmaiņas. Tas ir Tavs APZIŅAS SPĒKS, kas palīdzēs. Pēc tam arī organismam iepatiksies un Tu GŪSI PRIEKU. Nedomā par to, ka līdz pumaratonam vēl x km jānoskrien un nesatraucies par savu šodienas ātrumu. Tas var būt gandrīz vienāds ar ātras iešanas ātrumu, tas nekas. Noskrien ŠODIEN.
Liels paldies par ieteikumiem, padomiem un uzmundrinājumiem! Pamēģināšu.
Bet padod ziņu kā tev gāja un iet.
Iesāku. Trīs reizes nedēļā. Pa kilometram. Kilometrs astoņās minūtēs. Šobrīd.
un kā jūties skrienot?
Skrienot šādā ātrumā (lēnumā) – nekādas vainas.
ULDŽA! Bez skaļiem vārdiem un pārgudriem padomiem…es pirmo maratonu noskrēju 37 gadu vecumā, cīnījos 4 stundas un 6 minūtes, bet beigās mani panāca un aizskrēja garām 60 gadīgs vīrs, tas tā kā nedaudz aizķēra pašcieņu, jo līdz tam biju pārliecināts, ka pensionāriem un Balzaka vecuma dāmām jau nu garām tikšu, bet izgāzos kā veca sēta.Sāku pamazām trenēties.Nu jau ir pagājuši pieci gadi, kuru laikā skriets gan pašmāju mačos, gan pabraukāts pa ārzemēm, un šogad 42.g.v. maratonu skrienu no 3 h, bet amatieru mačos (LSC utt.) 40 gadnieku grupā ir viena no spēcīgākajām. Tā ka droši var sākt trenēties arī tad ja TEV sen vairs nav ne vairs 20,arī ne 30, lēnām , bet darīt to pakāpeniski, bet regulāri (piemēram katru otro dienu, bet nepārforsējot, varbūt būtu vēlams iziet slodzes testu sporta laboratorijā, kur speciālisti ar viediem padomiem palīdzētu sakārtot treniņu plānus un noteiktu pieļaujamo slodzes līmeni.
Galvenais, ka pirmo soli Tu jau esi spēris, tagad tikai uz priekšu un pavasarī 10km vairs neliksies nekas īpašs.Tiekamies startos.Lai veicas!!!
Testa komentārs.
[...] Kā uzsākt skriet (2) [...]