Kompresijas zeķes

Kas ir kompresija sportā un kāpēc to lietot? Tiek panākts mazāks muskuļu nogurums, ātrāka atjaunošanās, ilgāks treniņu laiks. Pareizi graduēta kompresija padara sportistu ātrāku, pagarina komfortabli veicamo distanci, ļauj justies stiprākam. Pie kompresijas zeķēm tika arī daži no mūsējiem, un viņi dalās skrējienu sajūtās un viedokļos.

Asinsrites paātrināšanās, ikru muskuļu vibrāciju samazināšanās un ātrāka atjaunošanās  ir trīs galvenās īpašības, ko izjūt sportisti, lietojot kompresijas zeķes.  Viena no kompresijas preču ražotājkompānijām ZOOT ir izpētījusi, ka kompresijas zeķes par 25% samazina ikru sasprindzinājumu, par 40% paātrina atjaunošanos un par 29% samazina pienskābju veidošanās procesu.  Kompresijas zeķes iedala trīs kompresijas līmeņos:

1) 0-8 MMHg jeb ACTIVE līmenis nodrošina efektīvu balansu starp muskuļu tonizēšanu un komfortu;

2) 8-20 MMHg jeb PERFORMANCE līmenis nodrošina maksimālu kompresijas un komforta kombināciju gan ar paša auduma īpašību, gan piegriezuma palīdzību;

3) 18-30 MMHG jeb ULTRA līmenis nodrošina zinātniski pierādītu kompresijas līmeni, kas pārliecinoši uzlabo sportistu sportiskos sasniegumus.

Veikals “Maratons” pašreiz piedāvā Zoot, CEP, OFA kompresijas zeķes un tā saucamos „kalfus” jeb zeķes bez pēdas. Tās pamatā orientētas uz muskuļu vibrāciju samazināšanu, kas ir ļoti svarīga apvidus skrējējiem.

Mūsu pašu un klientu pieredze kompresijas zeķu lietošanā ir šāda:
– tempa treniņos virs 10 km un lēnajos treniņos virs 15 km;
– sacensībās, lai varētu izmantot vieglākus apavus un nepiedzītu ikrus;
– atjaunošanās nolūkos pēc smagākiem treniņiem vai mačiem;
– sāpošu ikru gadījumā, ja tomēr jāveic kaut vai viegls treniņš, jo muskuļu vibrāciju samazināšana ievērojami uzlabo komforta sajūtu un ikru muskuļu veiktspēju.

Pirms kompresijas zeķu iegādes ir vērts painteresēties par citu cilvēku pieredzi ar interneta vai kādas literatūras palīdzību, noteikti aprunāties ar zinošu pārdevēju, lai izlemtu, kurš kompresijas līmenis un zeķes vai tomēr „kalfiņš” būtu vispiemērotākais produkts konkrētajam interesentam.

Kompresijas zeķes mēdz būt arī pusgaras, bet sportam funkcionāli noteikti daudz piemērotākas ir garās zeķes, kas sniedzas gandrīz līdz celim.

Nopietnas kompresijas zeķes nekad neizvēlās pēc pēdas izmēra (izņemot ACTIVE līmeni), bet gan pēc ikru muskuļa apkārtmēra, jo spiedienam uz ikra muskuli, kurš pats maina savus izmērus stilba garumā, ir jābūt maksimāli precīzam, lai tas būtu visefektīvākais.

Kompresijas zeķes Race&Recovery (R2) ko piedāvā veikals “mySport” ir piemērots produkts visiem sporta veidiem, kā arī cilvēkiem kuriem ir liela slodze uz kājām ikdienā. R2 Kompresijas zeķes nodrošina vienmērīgu kompresiju ikra muskulim. Slodzes laikā šo zeķu galvenā funkcija ir triecienu rezultātā radīto vibrāciju absorbēšana muskulī, kas būtiski samazina muskuļa noguruma pakāpi, tādejādi palielinot darbaspējas. Pēc slodzes kompresijas zeķu izmantošana palielina venozās asinsrites atteces efektivitāti no pēdas uz sirdi, samazinot uzkrāto toksīnu koncentrāciju muskuļos un vienlaikus palielinot skābekļa piegādi. Izmantojot kompresijas zeķes pēc slodzes, būtiski samazinās atjaunošanās laiks.

Jānis Saulīte, 32 gadi

29.04. – Rīgas pusmaratons 21 km (vid. temps 4:29 min/km). Uzvilku pirmo reizi. No 15. km jutu vēl pastiprinātāku “spiešanu”, varētu pat teikt – diskomfortu. Vēl nav saprašanas, kas šis ir par zvēru un kā palīdz, kādām jābūt sajūtām, ko var sagaidīt…

07.05. – 32 km (vid. temps 5:02 min/km, +8˚C). Viss labi. 18. km vidū jutu to “spiešanu” tikai mazāku, kas vēlāk pārgāja labās pēdas velves mazās sāpītēs, arī tās pargāja. Kopumā labāka jušana kā pirmajā skrējienā.

10.05. – 13 km (vid. temps 5:03 min/km, +23˚C). Esmu sapratis vai arī tas tikai man tā šķiet, ka pēdā veidojās lielāks spiediens un pastiprināti jūtu darbojamies dažus muskuļus un/vai saites abām kājām.

11.05. – 16 km bez zeķēm (vid. temps 5:05 min/km, +19˚C). Ne reizi nesajutu spiedienu pēdās, kā skrienot ar zeķēm!

12.05. – 11 km tempa skrējiens (vid. temps 4:41 min/km, +8˚C, lietus, vējš). Iepriekšējo nakti nogulēju ar zeķēm kājās un visu dienu nostaigāju, vakarā izskrēju. Bez diskomforta.

13.05. – 22 km, 17 km eskorta skrējiens (vid. temps 5:51 min/km, +12˚C). 6 h ar zeķēm kājās un tad skrējiens. Ap 16. km kaut kas nedaudz labajai pēdai nepatika.

15.05. – 10 km (vid. temps 5:10 min/km, +14˚C). Pirms treniņa panēsāju 4 h. Ne reizi nesajutu spiedienu pēdās.

16.05. – 10 km (vid. temps 5:58 min/km, +12˚C, lietus). Ne reizi nesajutu spiedienu pēdās. Šķiet, kājas ir sapratušas, kas par desām.

20.05. – Nordea Rīgas maratons 42 km (vid. temps 6:21 min/km, +21˚C). Tā kā temps bija jatur uz 4h30m, tad savā ziņā zeķes vilku rēķinoties, ka tas man ir salīdzinoši ilgi un var būt visādi. 28. km labās pēdas velvē mazās sāpītēs, kas drīz pārgāja. Ar ikriem skrējiena laikā un pēcāk viss kārtībā.

22.05. – 10 km (vid. temps 5:18 min/km, +20˚C, ļoti mitrs gaiss). Bez izmaiņām. Viss kārtībā. Tā kā pagaidām nav izteikta viedokļa par ieguvumiem un sajūtām (dažreiz sāpes pēdā neskaitās, ja nu sakritība), tad nolēmu paeksperimentēt.

23.05 – 10 km, zeķe tikai uz labās kājas (vid. temps 4:42 min/km, +16˚C). Sajūtas abiem apakšstilbiem krietni atšķirīgas, pedām un augšstilbiem nekādas. Jūtu, kā lielā lielakaula priekšējais muskulis tiek spīlēts pret lielā lielakaula priekšējo malu, nedaudz riebīgi, bet 3. km pāriet. Prasās pēc krietni garāka gabala vai kārtīgiem kalniņiem, kur ikriem būtu jāpastrādā, lai sajustu starpību, pagaidām tās nav.

24.05 – 10 km, zeķe tikai uz kreisās kājas (vid. temps 4:32 min/km, +16˚C). Sajūtas abiem apakšstilbiem krietni atšķirīgas un beidzot arī pēdai un ceļgalam. Daudz izteiktāk jutu strādājām saites ceļgala rajonā. Uz skrējiena beigām pastiprinājās spiediens, pampums pēdas purngalā, labajai pēdai (kājai) nekas no minētā. Iespējams pie vainas palielinātais vidējais ātrums, kas pēdējos 6 km bija no 4:30 min/km (5) līdz pat 3:50 min/km (9).

26.05 – 10 km (vid. temps 4:44 min/km, +17˚C). Skrējiens garajā solī. Tomēr nākas atzīt, ka pie lielākas (intensīvākas) slodzes zeķes pēdā rada pastiprinātu spiedienu, ko nevarētu nosaukt par komfortablu.

Kopsavilkums. Ar šīm zeķēm esmu izskrējis 12 reizes no 24 skrējieniem, kopš pirmo reizi tās uzvilku Rīgas pusmaratonā. Ir skaidrs, ka zeķes palielina spiedienu pēdā. Vai tas pēdu nodrošina ar labāku asins/skabekļa apgādi, nav skaidrs, droši vien. Pie šādām uz kāju spiedienu sadalošām zeķēm ir jāpierod. Cik ilgi? Vai tas ir tā domāts, ka pēdā ir pastiprināts spiediens? Kāds iespaids/ieguvums ilgtermiņā? Lietojot zeķes pirms un pēc skriešanas, kājās (pēdās) papildus pampumu (tūsku) tās neradīja un sajūtas bija tonizējošas, patīkamas.

Plusi

+ noteikti viss tas, kas rakstīts uz iepakojuma (kas ir daudz);

+ tonizējošas sajūtas lietojot pirms un pēc treniņiem.

Mīnusi

– vīle zeķes augšā un apakšā, tiesa, apakšā parastā zeķe ir zem kompresijas zeķes un kāju no nospiešanas pasargā. Vīles sporta apģērbos ir garām, jo sevišķi spīlējošos, kompresijas.

– koši zaļa krāsa, nopietni? Domājams, melna krāsa ir daudz praktiskāka un nepiegriežas.

Pēteris Cābulis, 35 gadi

Pēdējā laikā sakarā ar gūžas traumu treniņus skrēju reti un pēc sacensībām neatsildījos, lai pasaudzētu iekaisušās locītavas un līdz nākošajām sacensībām tās būtu labāk apārstētas.

Kopš saņēmu kompresijas zeķes, ir skriets:

Četrās sacensībās, četros treniņos, dažreiz, iesildoties pirms sacensībām.

1) Sportlat 2. Rīgas pusmaratons (21.098 km) – 1. skrējiens ar kompresijas zeķēm. Pēc skrējiena tās nenovilku, šurpu turpu pastaigājos, komunicējot ar citiem skrējējiem; pēc apbalvošanas arī devos dažu kilometru pārgājienā uz trolejbusu Šmerlī un, aizbraucis, cik nu tālu tas varēja mani aizvest, vēlreiz pāris kilometrus pastaigājos. Sajūtas viennozīmīgi pozitīvas arī nākamajā dienā.

2) LSVS Pavasara kross Daugavpilī (8 km) – 2. skrējiens. Līdzīga pozitīva pieredze, paturot zeķes nenovilktas vēl kādu laiku pēc finiša un veicot minimālu atsildīšanos bez skrējiena.

3) SEB 30. Tartu Jooksumaraton (23.4 km kross) – 5. skrējiens. Temps tāds pats kā Rīgas pusmaratonā. Neatsildījos, ilgi negaidot, izmantoju iespēju pārģērbties, kur tika novilktas arī kompresijas zeķes. Tagad zinu, ka to nevajadzēja darīt, jo, lai arī sanāca turpat vēl pastaigāt dažus kilometrus (pēc diploma, uz goda maltīti, uz autostāvvietu), turpmākās dienas kājas bija smagas, ai, tik smagas.

4) 14 km atjaunošanās treniņš 2 dienas pēc sacensībām ar mērķi atvieglot kājas. Ļoti smagi gāja – zeķes nejauki spieda iebetonētas kājas, bet no darba mājās kaut kā bija jātiek. Šinī gadījumā, manuprāt, produktīvāk būtu bijis skriet bez kompresijas zeķēm, kaut vai pirmo pusi distances. Šeit konstatēts atmiņas zudums attiecībā uz to, tieši par cik vieglākas bija kļuvušas kājas šajā vakarā, bet mērķis bija sasniegts – Nordea Rīgas maratonam pēdējās dienas tuvojos vairs ne ar iebetonētām kājām.

4) Nordea Rīgas maratons (42.195 km) – 8. skrējiens. Temps bija krietni saudzīgāks kā īsākajos sacensību skrējienos. Kādu laiciņu pēc finiša, izstāvot rindā, izmantoju arī piedāvāto masāžu, pēc kuras kompresijas zeķes atpakaļ neuzvilku, jo zināju, ka masieru darbs garantēs vieglas kājas, kas tā arī notika.

Guna Ostrovska, 30 gadi

1.diena. 29.04.2012. Šodien tiku pie kompresijas zeķēm. Tā kā tas notika īsi pirms mača, iestūķēju  zeķes somā un nodevu mantu glabātuvē. Pēc skrējiena tiku pie somas un uzreiz nolēmu uzstīvēt tās kājās. Vilkās ļoti grūti, ļoti apspīlētas, bail saplēst. Uzvilku un ēdu pēcfiniša putru. Kājās ielija tāda viegluma sajūta. Nezinu teikt, vai tas nebija tādēļ, ka skrējiens beidzies un kājas vairs netiek noslogotas. Nolēmu nost nevilkt un arī ar velosipēdu mājās braucu, zeķēs tērpusies. Būs kādā no tuvākajām dienām jāiemēģina treniņā.

2.diena 02.05.2012. Tā kā zeķes ir baltas, neriskēju tās vilkt uz xRace sacensībām. Bet šodien – divas dienas pēc xRace – kāpēc gan ne. Uzvilku kājās – tas man joprojām grūti padevās – un devos laukā. Kājās ļoti viegla sajūta. Sākot skriet, sāpīgais ieplēstais muskulis par sevi atgādināja. Ja teips noņēma slodzi no vainīgā, tad tagad šķita, ka zeķe to atkal aktivizējusi. Brīvdienu fiziskās aktivitātes acīmredzot iekrājušas nogurumu, pat 4 km nesavācu.

3.diena 04.05.2012. Nobijos no iepriekšējām sajūtām un zeķes šajā treniņā nevilku – lai nav sāpīgi.

4.diena 05.05.2012. Zeķes tika uzvilktas VSK Noskrien koptreniņā. Tā kā nekādu diskomfortu nejutu, tad tajās tika arī skriets un ne maz – 32 km. Kājas jutās labi. Nākamajā dienā gaidītās smagās kājas ir pat ļoti parastā stāvoklī, lai gan vakar noskriets treniņā manā dzīvē pagaidām garākais gabals.

5. diena 11.05.2012. Skrēju garo (18 km) un ļoti grūti klājās. Kājas šķita smagas, treniņu aizvadīju ar ļoti lielu piespiešanos. Objektīvu iemeslu, kādēļ tā, nevarēju atrast – iepriekš nekādas īpašas slodzes netika veiktas. Atlika vainot zeķes. Šis treniņš mani nedaudz sabiedēja, tādēļ līdz NRM un arī pašās sacensībās nolēmu skriet bez zeķēm.

Visspilgtāk palikušas prātā pirmās sajūtas pēc zeķu uzvilkšanas pēc Rīgas pusmaratona – ļoti patīkamas un arī tas, ka pēc 32 km skrējiena kājas nākamajā dienā bija gana svaigas. Tomēr mūsu draudzība veidojas lēnām, tādēļ iemēģināšana mačos ir tikai priekšā.

Andris Veiss,  30 gadi

Izvērtējot zeķu nepieciešamību, treniņu intensitāti, kā arī savus fiziskos parametrus, nācu pie secinājuma, ka man vislabāk der tieši COMPRESSPORT UR2 zeķes ar T2 izmēru. Pie šīm zeķēm tiku īsi pirms Rīgas pusmaratona 29. 04. 2012. Diemžēl pirms tam nebiju veicis izpētes darbu pietiekoši kvalitatīvi, jo nezināju, ka šīs nav zeķes to klasiskajā izpratnē, proti, šīs ir bez pēdiņas. Piedalīšanos sacensībās izglāba fakts, ka biju paņēmis arī savas garās zeķes.

Zeķu pirmā labā īpašība ir tieši tas, ka tās ir bez pēdiņas, jo tas palielina zeķu lietošanas jeb “mūža” ilgumu, jo nereti zeķēm intensīvas lietošanas rezultātā rodas caurumi tieši pēdas rajonā. Šīm tas nedraud. COMPRESSPORT UR2 pirmo reizi uzvilku dienu pēc Rīgas pusmaratona.

Jāatzīst, ka pirmās sajūtas nebija tās patīkamākās, jo šķita, ka kājas ir kā no koka, proti, stīvas un galīgi nelokās, kā arī augštilbi ir piedzīti. Tiesa, visus šos simptomus es “norakstīju” uz iepriekšējās dienas sacensībām. Šādas nekomfortablas sajūtas mani pavadīja apmēram 4-5 km. Pēc tam izjūtas mainījās pilnīgi pretējā virzienā, jo zeķes cieši saturēja kāju lielu, kas liedza tam lieki vibrēt. Nākošās zeķu lietošanas reizes bija tikai ar pozitīvu noskaņu. Kā pēdējais slavinājums ir tieši NRM 20.05.2012. Šī skrējiena laikā ļoti labi varēja sajust zeķu pozitīvo iedarbību, kājas nesāpēja, nogurumu sāku just tikai pēc 35 km, kā arī pēc sacensību atjaunošanās notika daudz efektīvāk.

Pirms tam esmu lietojis PWX Compression Socks for Recovery. Jāatzīst, ka šīs zeķes, salīdzinot ar COMPRESSPORT UR2, ir tikai kā recovery zeķes, jo kompresija manā gadījumā ir nepietiekoša. Man ir kāju vēnu varikoze, proti, paplašinātas kāju vēnas, un bez kompresijas zeķēm es pat tā īsti nedrīkstu skriet lielus attālumus. Uz šo brīdi es nevaru iedomāties sevi skrienam vairāk par 15 km bez COMPRESSPORT UR2. Paldies par iespēju tās ievērtēt un saprast, kas man līdz šim ir pietrūcis pilnvērtīgam treniņam un sportisko rezultātu uzlabošanai.

Kompresijas zeķes VSK Noskrien skrējējiem piedāvāja veikals “mySport“