Kas ir kompresija sportā un kāpēc to lietot? Tiek panākts mazāks muskuļu nogurums, ātrāka atjaunošanās, ilgāks treniņu laiks. Pareizi graduēta kompresija padara sportistu ātrāku, pagarina komfortabli veicamo distanci, ļauj justies stiprākam. Pie kompresijas zeķēm tika arī daži no mūsējiem, un viņi dalās skrējienu sajūtās un viedokļos.
Asinsrites paātrināšanās, ikru muskuļu vibrāciju samazināšanās un ātrāka atjaunošanās ir trīs galvenās īpašības, ko izjūt sportisti, lietojot kompresijas zeķes. Viena no kompresijas preču ražotājkompānijām ZOOT ir izpētījusi, ka kompresijas zeķes par 25% samazina ikru sasprindzinājumu, par 40% paātrina atjaunošanos un par 29% samazina pienskābju veidošanās procesu. Kompresijas zeķes iedala trīs kompresijas līmeņos:
1) 0-8 MMHg jeb ACTIVE līmenis nodrošina efektīvu balansu starp muskuļu tonizēšanu un komfortu;
2) 8-20 MMHg jeb PERFORMANCE līmenis nodrošina maksimālu kompresijas un komforta kombināciju gan ar paša auduma īpašību, gan piegriezuma palīdzību;
3) 18-30 MMHG jeb ULTRA līmenis nodrošina zinātniski pierādītu kompresijas līmeni, kas pārliecinoši uzlabo sportistu sportiskos sasniegumus.
Veikals “Maratons” pašreiz piedāvā Zoot, CEP, OFA kompresijas zeķes un tā saucamos „kalfus” jeb zeķes bez pēdas. Tās pamatā orientētas uz muskuļu vibrāciju samazināšanu, kas ir ļoti svarīga apvidus skrējējiem.
Mūsu pašu un klientu pieredze kompresijas zeķu lietošanā ir šāda:
– tempa treniņos virs 10 km un lēnajos treniņos virs 15 km;
– sacensībās, lai varētu izmantot vieglākus apavus un nepiedzītu ikrus;
– atjaunošanās nolūkos pēc smagākiem treniņiem vai mačiem;
– sāpošu ikru gadījumā, ja tomēr jāveic kaut vai viegls treniņš, jo muskuļu vibrāciju samazināšana ievērojami uzlabo komforta sajūtu un ikru muskuļu veiktspēju.
Pirms kompresijas zeķu iegādes ir vērts painteresēties par citu cilvēku pieredzi ar interneta vai kādas literatūras palīdzību, noteikti aprunāties ar zinošu pārdevēju, lai izlemtu, kurš kompresijas līmenis un zeķes vai tomēr „kalfiņš” būtu vispiemērotākais produkts konkrētajam interesentam.
Kompresijas zeķes mēdz būt arī pusgaras, bet sportam funkcionāli noteikti daudz piemērotākas ir garās zeķes, kas sniedzas gandrīz līdz celim.
Nopietnas kompresijas zeķes nekad neizvēlās pēc pēdas izmēra (izņemot ACTIVE līmeni), bet gan pēc ikru muskuļa apkārtmēra, jo spiedienam uz ikra muskuli, kurš pats maina savus izmērus stilba garumā, ir jābūt maksimāli precīzam, lai tas būtu visefektīvākais.
Kompresijas zeķes Race&Recovery (R2) ko piedāvā veikals “mySport” ir piemērots produkts visiem sporta veidiem, kā arī cilvēkiem kuriem ir liela slodze uz kājām ikdienā. R2 Kompresijas zeķes nodrošina vienmērīgu kompresiju ikra muskulim. Slodzes laikā šo zeķu galvenā funkcija ir triecienu rezultātā radīto vibrāciju absorbēšana muskulī, kas būtiski samazina muskuļa noguruma pakāpi, tādejādi palielinot darbaspējas. Pēc slodzes kompresijas zeķu izmantošana palielina venozās asinsrites atteces efektivitāti no pēdas uz sirdi, samazinot uzkrāto toksīnu koncentrāciju muskuļos un vienlaikus palielinot skābekļa piegādi. Izmantojot kompresijas zeķes pēc slodzes, būtiski samazinās atjaunošanās laiks.
Jānis Saulīte, 32 gadi
29.04. – Rīgas pusmaratons 21 km (vid. temps 4:29 min/km). Uzvilku pirmo reizi. No 15. km jutu vēl pastiprinātāku “spiešanu”, varētu pat teikt – diskomfortu. Vēl nav saprašanas, kas šis ir par zvēru un kā palīdz, kādām jābūt sajūtām, ko var sagaidīt…
07.05. – 32 km (vid. temps 5:02 min/km, +8˚C). Viss labi. 18. km vidū jutu to “spiešanu” tikai mazāku, kas vēlāk pārgāja labās pēdas velves mazās sāpītēs, arī tās pargāja. Kopumā labāka jušana kā pirmajā skrējienā.
10.05. – 13 km (vid. temps 5:03 min/km, +23˚C). Esmu sapratis vai arī tas tikai man tā šķiet, ka pēdā veidojās lielāks spiediens un pastiprināti jūtu darbojamies dažus muskuļus un/vai saites abām kājām.
11.05. – 16 km bez zeķēm (vid. temps 5:05 min/km, +19˚C). Ne reizi nesajutu spiedienu pēdās, kā skrienot ar zeķēm!
12.05. – 11 km tempa skrējiens (vid. temps 4:41 min/km, +8˚C, lietus, vējš). Iepriekšējo nakti nogulēju ar zeķēm kājās un visu dienu nostaigāju, vakarā izskrēju. Bez diskomforta.
13.05. – 22 km, 17 km eskorta skrējiens (vid. temps 5:51 min/km, +12˚C). 6 h ar zeķēm kājās un tad skrējiens. Ap 16. km kaut kas nedaudz labajai pēdai nepatika.
15.05. – 10 km (vid. temps 5:10 min/km, +14˚C). Pirms treniņa panēsāju 4 h. Ne reizi nesajutu spiedienu pēdās.
16.05. – 10 km (vid. temps 5:58 min/km, +12˚C, lietus). Ne reizi nesajutu spiedienu pēdās. Šķiet, kājas ir sapratušas, kas par desām.
20.05. – Nordea Rīgas maratons 42 km (vid. temps 6:21 min/km, +21˚C). Tā kā temps bija jatur uz 4h30m, tad savā ziņā zeķes vilku rēķinoties, ka tas man ir salīdzinoši ilgi un var būt visādi. 28. km labās pēdas velvē mazās sāpītēs, kas drīz pārgāja. Ar ikriem skrējiena laikā un pēcāk viss kārtībā.
22.05. – 10 km (vid. temps 5:18 min/km, +20˚C, ļoti mitrs gaiss). Bez izmaiņām. Viss kārtībā. Tā kā pagaidām nav izteikta viedokļa par ieguvumiem un sajūtām (dažreiz sāpes pēdā neskaitās, ja nu sakritība), tad nolēmu paeksperimentēt.
23.05 – 10 km, zeķe tikai uz labās kājas (vid. temps 4:42 min/km, +16˚C). Sajūtas abiem apakšstilbiem krietni atšķirīgas, pedām un augšstilbiem nekādas. Jūtu, kā lielā lielakaula priekšējais muskulis tiek spīlēts pret lielā lielakaula priekšējo malu, nedaudz riebīgi, bet 3. km pāriet. Prasās pēc krietni garāka gabala vai kārtīgiem kalniņiem, kur ikriem būtu jāpastrādā, lai sajustu starpību, pagaidām tās nav.
24.05 – 10 km, zeķe tikai uz kreisās kājas (vid. temps 4:32 min/km, +16˚C). Sajūtas abiem apakšstilbiem krietni atšķirīgas un beidzot arī pēdai un ceļgalam. Daudz izteiktāk jutu strādājām saites ceļgala rajonā. Uz skrējiena beigām pastiprinājās spiediens, pampums pēdas purngalā, labajai pēdai (kājai) nekas no minētā. Iespējams pie vainas palielinātais vidējais ātrums, kas pēdējos 6 km bija no 4:30 min/km (5) līdz pat 3:50 min/km (9).
26.05 – 10 km (vid. temps 4:44 min/km, +17˚C). Skrējiens garajā solī. Tomēr nākas atzīt, ka pie lielākas (intensīvākas) slodzes zeķes pēdā rada pastiprinātu spiedienu, ko nevarētu nosaukt par komfortablu.
Kopsavilkums. Ar šīm zeķēm esmu izskrējis 12 reizes no 24 skrējieniem, kopš pirmo reizi tās uzvilku Rīgas pusmaratonā. Ir skaidrs, ka zeķes palielina spiedienu pēdā. Vai tas pēdu nodrošina ar labāku asins/skabekļa apgādi, nav skaidrs, droši vien. Pie šādām uz kāju spiedienu sadalošām zeķēm ir jāpierod. Cik ilgi? Vai tas ir tā domāts, ka pēdā ir pastiprināts spiediens? Kāds iespaids/ieguvums ilgtermiņā? Lietojot zeķes pirms un pēc skriešanas, kājās (pēdās) papildus pampumu (tūsku) tās neradīja un sajūtas bija tonizējošas, patīkamas.
Plusi
+ noteikti viss tas, kas rakstīts uz iepakojuma (kas ir daudz);
+ tonizējošas sajūtas lietojot pirms un pēc treniņiem.
Mīnusi
– vīle zeķes augšā un apakšā, tiesa, apakšā parastā zeķe ir zem kompresijas zeķes un kāju no nospiešanas pasargā. Vīles sporta apģērbos ir garām, jo sevišķi spīlējošos, kompresijas.
– koši zaļa krāsa, nopietni? Domājams, melna krāsa ir daudz praktiskāka un nepiegriežas.
Pēteris Cābulis, 35 gadi
Pēdējā laikā sakarā ar gūžas traumu treniņus skrēju reti un pēc sacensībām neatsildījos, lai pasaudzētu iekaisušās locītavas un līdz nākošajām sacensībām tās būtu labāk apārstētas.
Kopš saņēmu kompresijas zeķes, ir skriets:
Četrās sacensībās, četros treniņos, dažreiz, iesildoties pirms sacensībām.
1) Sportlat 2. Rīgas pusmaratons (21.098 km) – 1. skrējiens ar kompresijas zeķēm. Pēc skrējiena tās nenovilku, šurpu turpu pastaigājos, komunicējot ar citiem skrējējiem; pēc apbalvošanas arī devos dažu kilometru pārgājienā uz trolejbusu Šmerlī un, aizbraucis, cik nu tālu tas varēja mani aizvest, vēlreiz pāris kilometrus pastaigājos. Sajūtas viennozīmīgi pozitīvas arī nākamajā dienā.
2) LSVS Pavasara kross Daugavpilī (8 km) – 2. skrējiens. Līdzīga pozitīva pieredze, paturot zeķes nenovilktas vēl kādu laiku pēc finiša un veicot minimālu atsildīšanos bez skrējiena.
3) SEB 30. Tartu Jooksumaraton (23.4 km kross) – 5. skrējiens. Temps tāds pats kā Rīgas pusmaratonā. Neatsildījos, ilgi negaidot, izmantoju iespēju pārģērbties, kur tika novilktas arī kompresijas zeķes. Tagad zinu, ka to nevajadzēja darīt, jo, lai arī sanāca turpat vēl pastaigāt dažus kilometrus (pēc diploma, uz goda maltīti, uz autostāvvietu), turpmākās dienas kājas bija smagas, ai, tik smagas.
4) 14 km atjaunošanās treniņš 2 dienas pēc sacensībām ar mērķi atvieglot kājas. Ļoti smagi gāja – zeķes nejauki spieda iebetonētas kājas, bet no darba mājās kaut kā bija jātiek. Šinī gadījumā, manuprāt, produktīvāk būtu bijis skriet bez kompresijas zeķēm, kaut vai pirmo pusi distances. Šeit konstatēts atmiņas zudums attiecībā uz to, tieši par cik vieglākas bija kļuvušas kājas šajā vakarā, bet mērķis bija sasniegts – Nordea Rīgas maratonam pēdējās dienas tuvojos vairs ne ar iebetonētām kājām.
4) Nordea Rīgas maratons (42.195 km) – 8. skrējiens. Temps bija krietni saudzīgāks kā īsākajos sacensību skrējienos. Kādu laiciņu pēc finiša, izstāvot rindā, izmantoju arī piedāvāto masāžu, pēc kuras kompresijas zeķes atpakaļ neuzvilku, jo zināju, ka masieru darbs garantēs vieglas kājas, kas tā arī notika.
Guna Ostrovska, 30 gadi
1.diena. 29.04.2012. Šodien tiku pie kompresijas zeķēm. Tā kā tas notika īsi pirms mača, iestūķēju zeķes somā un nodevu mantu glabātuvē. Pēc skrējiena tiku pie somas un uzreiz nolēmu uzstīvēt tās kājās. Vilkās ļoti grūti, ļoti apspīlētas, bail saplēst. Uzvilku un ēdu pēcfiniša putru. Kājās ielija tāda viegluma sajūta. Nezinu teikt, vai tas nebija tādēļ, ka skrējiens beidzies un kājas vairs netiek noslogotas. Nolēmu nost nevilkt un arī ar velosipēdu mājās braucu, zeķēs tērpusies. Būs kādā no tuvākajām dienām jāiemēģina treniņā.
2.diena 02.05.2012. Tā kā zeķes ir baltas, neriskēju tās vilkt uz xRace sacensībām. Bet šodien – divas dienas pēc xRace – kāpēc gan ne. Uzvilku kājās – tas man joprojām grūti padevās – un devos laukā. Kājās ļoti viegla sajūta. Sākot skriet, sāpīgais ieplēstais muskulis par sevi atgādināja. Ja teips noņēma slodzi no vainīgā, tad tagad šķita, ka zeķe to atkal aktivizējusi. Brīvdienu fiziskās aktivitātes acīmredzot iekrājušas nogurumu, pat 4 km nesavācu.
3.diena 04.05.2012. Nobijos no iepriekšējām sajūtām un zeķes šajā treniņā nevilku – lai nav sāpīgi.
4.diena 05.05.2012. Zeķes tika uzvilktas VSK Noskrien koptreniņā. Tā kā nekādu diskomfortu nejutu, tad tajās tika arī skriets un ne maz – 32 km. Kājas jutās labi. Nākamajā dienā gaidītās smagās kājas ir pat ļoti parastā stāvoklī, lai gan vakar noskriets treniņā manā dzīvē pagaidām garākais gabals.
5. diena 11.05.2012. Skrēju garo (18 km) un ļoti grūti klājās. Kājas šķita smagas, treniņu aizvadīju ar ļoti lielu piespiešanos. Objektīvu iemeslu, kādēļ tā, nevarēju atrast – iepriekš nekādas īpašas slodzes netika veiktas. Atlika vainot zeķes. Šis treniņš mani nedaudz sabiedēja, tādēļ līdz NRM un arī pašās sacensībās nolēmu skriet bez zeķēm.
Visspilgtāk palikušas prātā pirmās sajūtas pēc zeķu uzvilkšanas pēc Rīgas pusmaratona – ļoti patīkamas un arī tas, ka pēc 32 km skrējiena kājas nākamajā dienā bija gana svaigas. Tomēr mūsu draudzība veidojas lēnām, tādēļ iemēģināšana mačos ir tikai priekšā.
Andris Veiss, 30 gadi
Izvērtējot zeķu nepieciešamību, treniņu intensitāti, kā arī savus fiziskos parametrus, nācu pie secinājuma, ka man vislabāk der tieši COMPRESSPORT UR2 zeķes ar T2 izmēru. Pie šīm zeķēm tiku īsi pirms Rīgas pusmaratona 29. 04. 2012. Diemžēl pirms tam nebiju veicis izpētes darbu pietiekoši kvalitatīvi, jo nezināju, ka šīs nav zeķes to klasiskajā izpratnē, proti, šīs ir bez pēdiņas. Piedalīšanos sacensībās izglāba fakts, ka biju paņēmis arī savas garās zeķes.
Zeķu pirmā labā īpašība ir tieši tas, ka tās ir bez pēdiņas, jo tas palielina zeķu lietošanas jeb “mūža” ilgumu, jo nereti zeķēm intensīvas lietošanas rezultātā rodas caurumi tieši pēdas rajonā. Šīm tas nedraud. COMPRESSPORT UR2 pirmo reizi uzvilku dienu pēc Rīgas pusmaratona.
Jāatzīst, ka pirmās sajūtas nebija tās patīkamākās, jo šķita, ka kājas ir kā no koka, proti, stīvas un galīgi nelokās, kā arī augštilbi ir piedzīti. Tiesa, visus šos simptomus es “norakstīju” uz iepriekšējās dienas sacensībām. Šādas nekomfortablas sajūtas mani pavadīja apmēram 4-5 km. Pēc tam izjūtas mainījās pilnīgi pretējā virzienā, jo zeķes cieši saturēja kāju lielu, kas liedza tam lieki vibrēt. Nākošās zeķu lietošanas reizes bija tikai ar pozitīvu noskaņu. Kā pēdējais slavinājums ir tieši NRM 20.05.2012. Šī skrējiena laikā ļoti labi varēja sajust zeķu pozitīvo iedarbību, kājas nesāpēja, nogurumu sāku just tikai pēc 35 km, kā arī pēc sacensību atjaunošanās notika daudz efektīvāk.
Pirms tam esmu lietojis PWX Compression Socks for Recovery. Jāatzīst, ka šīs zeķes, salīdzinot ar COMPRESSPORT UR2, ir tikai kā recovery zeķes, jo kompresija manā gadījumā ir nepietiekoša. Man ir kāju vēnu varikoze, proti, paplašinātas kāju vēnas, un bez kompresijas zeķēm es pat tā īsti nedrīkstu skriet lielus attālumus. Uz šo brīdi es nevaru iedomāties sevi skrienam vairāk par 15 km bez COMPRESSPORT UR2. Paldies par iespēju tās ievērtēt un saprast, kas man līdz šim ir pietrūcis pilnvērtīgam treniņam un sportisko rezultātu uzlabošanai.
Kompresijas zeķes VSK Noskrien skrējējiem piedāvāja veikals “mySport“
Redz,cik daudz viedokļu par kompresijas zeķēm.Katram savs priekštats un vērtejums pēc komp.zeķu lietošanas Noskrienot.
Es pats CEP komp.zeķes sāku iemēģināt treniņos jau šā 2012.g.aprīļa sākumā,jo vajadzēja gatavoties nopietni uz PČ 100km ultramaratonā SEREGNO Itālijā.Sākums vienmēr ir dīvains,jo nebija pierast ar tik garām zeķēm skriet,bet pēc pāris treniņiem-sapratu,ka man komp.zeķes der skrienot,jo fakts,ka pēc Noskrietiem 100km nākamajā dienā varēju bez problēmām skriet kārtējo treniņu,nejūtot ne smagas,ne piedzītas kājas.Es jau pieradu skriet ar komp.zeķēm,man palīdz pie biežas skriešanas:)
Vai pēc tam ikdienā var ar normālām zeķēm staigāt? Jo nav jau kas kāju satur!?
Cik liela/ilga gadu pieredze ir kompresiju zeķu lietošanā… kā ir ar sekām?
Es tik nevaru saprast, kā uzminējāt, ka tieši tagad pētu kompresijas zeķes? :D
Kompresijas zeķes lietoju jau 2 gadus, pirmo gadu tika lietotas ar visu pēdas daļu (zeķi), bet kā jau te minēja – zeķes daļa mēdz izdilt un saplīst. Savukārt šogad skrienu ar COMPRESSPORT R2 (T3 izmēra) kompresiju, sākumā biju skeptisks (ieraduma pēc) pret to ka nav zeķes daļas, bet tagad es to ar visiem 100% vērtēju pozitīvi, jo īpaši jau manā gadījumā orientējoties pa purviem utml, kur zeķes nolietojas ļoti ātri. Turklāt iespēja izvēlēties ar kādām zeķēm gribi skriet vai varbūt vispār basām kājām vai Vibramos, kur zeķi (kompresijas) iekšā neievilksi! :)
Patiesībā pirmo reizi dzirdu arī negatīvas atsauksmes par kompresijas zeķēm, man pašam ir tikai pozitīva pieredze, lietoju arī pirms un pēc garajām distancēm. Turklāt COMPRESSPORT materiāls ir ļoti izturīgs – to es secinu pēc tā ka skrienot pa mežu vēl nevienu caurumu neesmu izplēsis :) Grūti jau ir viņas uzvilkt un novilkt (dabūt pāri potītei), jo tai brīdī šķiet ka būtu pat mazu izmērs, bet skrienot/valkājot tās kompresijas es pat nejūtu ka kājā kaut kas būtu uzvilkts – ideāli un ērti!
Ar novilkšanu sākumā ir nedaudz ko noņemties, bet kad iemācās pareizos knifus, tad var pat ļoti ātri dabūt nost.
tā pat kā xorix, skrienu pa mežiem .. kaimiņu klubi vien ir. Kompresijas zeķes gan nav , bet ir iegādātas zeķes -kājsargi, baigi apspīlētas…. taču sajūtas pēc šo zeķu lietošanas ir tās labākās. viena nelaime gan ir- pēc purvu un mežu izskriešanas ilgi kājās neturēsi…
Te man prātā nāk pagājušā gadsimta mija un vēl senāki laiki- daudzu valstu armijās ierindas karavīri kājās vilka īsos puszābakus un kājas līdz celim notina ar auduma lenti. 90% vajadzība bija pasargāt kājas no mehāniskām traumām, 10% varētu būt tieši šis kompresijas efekts.
Paldies par rakstu, ir noderīgs materiāls pārdomām. Skaidrības īstas nav, jāmēģina vien pašam. (Hehe, zeķu tirgotājiem prieks.)
Piesardzīgu dara Jāņa secinājums, ka pēdās aug spiediens. Jau tāpat pēdējā laikā sev novēroju vieglu tūsku, piepampumu tajās. Iznāk, ka kompresijas zeķes šādā gadījumā nebūtu velkamas, pirms nebūšu kaut kā likvidējis sākotnējo, “pirmskompresijas” tūsku.
Nesen iegādājos Run pro racing socks kompresijas zeķes. Cik pāris reizes esmu paskrējusi dikti patīk. Nebiju iedomājusies, ka ir arī īsās kompresijas zeķes. Vismaz Liepājā ar CEP stulmiņiem bija labi (noskrēju un nostaigāju visu dienu).
Kompresijas zeķes (stulmiņus) CompresSport UR2 nopirku pirms pusotra mēneša. Velku tikai uz sacensībām un ultragarajiem treniņiem. Sekojot pārdevēja ieteikumiem, uzvelku jau no rīta un pēc pasākuma cenšos vairākas stundas nenovilkt. Atsauksmes pagaidām tikai pozitīvas. Ignorēju ieteikumu pirms uzvilkšanas kādu brīdi paturēt kājas gaisā, kas varētu palīdzēt pret pēdu pampšanu, jo šadu lietu neesmu sev novērojis.
Ja būtu zinājis, ka vienīgā atsķirība starp UR2 un R2 modeļiem ir smaržīgās kapsulas, būtu pircis par deviņiem latiem lētako R2, jo smarža izgaisa, jau pēc trīs mazgāšanas reizēm.
Droši vien kompresijas zeķes un nepārvarama vēlme visas drēbes ar kurām skriets novilkšana ir nesavietojamas lietas.
Man ir Mizuno zeķes-velku uz mačiem no paša rīta un kājas arī patirinu-sliktu neko nevaru teikt,nekas netirpst un kājas pēc tam pretenzijas neizvirza…
Nupat atcerējos… Man vēl ir Karrimor kompresijas zeķes par £5. Minimāla kompresija, pēc rakstā minētās klasifikācijas tas varētu būt ACTIVE līmenis. Zeķes tādas pamatīgas, biezas – varbūt vilkšu ziemā, lai kājas nesalst.
Salīdzinājumā ar COMPRESSPORT R2 dot minētās Karimor zeķes par kompresijas zeķēm vispār nevar nosaukt :). Pats lietoju COMPRESSPORT R2 un diemžēl nevaru teikt, ka viņas ir veidotas no izturīga materiāla, jo jau pēc pāris lietošanas reizēm velkot nost izdevās tās pamatīgi saplēst :(
Kompresijas zeķes skrējējiem piedāvāja izmēģināt veikals “mySport”
To Stīvais
COMPRESSPORT R2 zeķes saplēst velkot nost var tikai tad, ja to dara lielā steigā ar LIELU spēku, vai arī uzraujot ar nagu. Lietoju šīs zeķes jau no aprīļa sākuma visās sacensībās pēc kārtas un saplēst vēl nav izdevies.
Atnāc pie mums uz veikalu, samainīsim Tev šīs zeķes pret jaunām.
Mačus bez kompresijas zeķēm vairs nevaru iedomāties.Pirmās COMPRESSPORT zeķes iegādājos savā pirmā ārzemju maratona expo 2010.gadā Barselonā.Tās man jau pastaipījušās,bet treniņiem vēl gana labas.
Es arī varēju pieteikties izmēģināt kompresijas zeķes, bet it kā neprasījās.Jūnijā sāku palielināt skriešanas apjomus , kad pēkšņi vienā dienā ikri bija tik pilni ka nevarēju normāli paiet.Tad es sapratu ka būs jāpērk kompresijas zeķes.Sport 2000 bija atlaide paņēmu CEP komresijas pilnās zeķes.Noskrēju Ventspils un Liepājas pusmaratonus un visus treniņus kas garāki par 1 stundu. Ar ikriem vairāk problēmu nav.
šodien pēc Siguldas mačiem arī iegādājos. Ar nepacietību gaidu pirmo treniņu. Bet bija jocīgi, kad atvēru kastīti likās ka džeki kaut ko sajaukuši, un iedevuši bērnu izmēru. Bet uzstīveju.
Pirms Positivus nopirku augsstilbu stulminus, ko pavilkt zem skrienamajam biksem. Jony teica, ka pirmaja reize var traucet un but neerti, tacu ta ka skrienot 105km sanak precizi 2 maratoni un viena pusite, tad vidu jau skatijas otra reize un neko nelagu nejutu. Viss bija oke
Kā angliski saucas tie kompresijas zeķu izstrādājumi bez pēdas daļas? Jeb tie nekā nesaucas un vnk jāmeklē kā zeķes?
compression calf sleeves?
Tās kompresijas zeķes, kas labi izmantojamas baspēdošanai, es sauc vienkārši par halfenēm