Augstas kvalitātes un ērti lietojamas Isostar dzeršanas pudeles.
LVL 2.70
High5 IsoGel
Augstas koncentrācijas izotoniskā (sajaukta jau ar ūdeni) ogļhidrātu želeja lietošanai slodzes laikā, satur svarīgākos elektrolītus. Sporta uzturs.
LVL 1.29
Nu jau pagājis kāds laiciņš kopš Valmieras maratona, ar ko noslēdzās akcija „Uzdrošinies noskriet 2”un kurā mēs uzdrošinājušies noskrējām savus pirmos pusmaratonus un maratonus. Sācies jauns gads, atskatīsimies uz pagājušo laika posmu, lai redzētu, kā mums gājis. Vai akcija mūs iedvesmojusi savu dzīvi vadīt sportiskāk, vai tieši otrādi, ir doma, ka nekad vairs? Parunāsim arī par nākotnes plāniem sportiskajās aktivitātēs. Lasīt tālāk.
VSK Noskrien sākās ar apņemšanos un gadu mija daudziem liek sev kaut ko apsolīt. Mazāk skatīšos televizoru un mazāk lasīšu blogus, vairāk ēdīšu zaļumus un uzturēšos svaigā gaisā. Izlasīšu piecas grāmatas un reizi mēnesī apciemošu mammu. Katram ir savas apņemšanās, bet skrējējus vieno viena – galvenais ir noskriet. Lasīt tālāk.
Par skriešanu ar vai bez mūzikas tiek šķēpi lauzti jau kopš mirkļa, kad parādijās pirmais Sony Walkman. Es drīzāk pieturos pie principa, ka tā ir katra izvēle un bieži vien mūzika vidusmēra skrējējam spēj dot nepieciešamo motivāciju vai ārējo stimulāciju, lai tiktu pāri mirkļiem, kad ir ļoti grūti. Zemāk ir desmit kompozīcijas no šī gada ierakstiem, kas būtu piemērotas tam, lai papildinātu Jūsu skriešanas dziesmu sarakstu. Lasīt tālāk.
Sākšu ar laiku, kad 18. gadi atpakaļ pirmo reizi apzināti uzvilku skrienamos apavus un pamēģināju noskriet nelielu gabaliņu. Vairākus gadus pirms šī notikuma biju guvis nopietnu muguras traumu, un veselu gadu biju pat nestrādājošais invalīds-pensionārs. Pastnieks par draugu kļuva, ik mēnesi pensiju piegādājot man uz mājām. Pienākot laikam, kad jāiet uz kārtējo ārstu komisiju, lai invaliditātes pensiju pagarinātu, nolēmu – nē, neiešu, vilkšu skrienamos apavus un iešu skriet. Mans svars, gulšņājot pa dīvānu, bija sasniedzis 132 kilogramus, un tik tiešām nebiju spējīgs vairs neko ne padarīt, ne paveikt. Sabiedrībai bija zudis sportisks un apņēmības pilns jauneklis. Nolēmu viņu atgriezt dzīvē, un beigt ‘’ņaudēt’’. Ilgs laiks pagāja, līdz varēju bez apstājas noskriet piecus kilometrus. Apmēram tajā laikā arī iezagās prātā doma par maratonu. Lasīt tālāk.
Tā kā pēdējā laikā dažs apkārtējais izrāda interesi par maratoniem, tad sapratu, ka arī pašam būtu interesanti apkopot gandrīz jau aizvadīto maratonu sezonu. Lai rakstīšanas process neievilktos līdz nākamā gada sezonas noslēgumam, talkā lūdzu manu aktivitāšu lielāko atbalstītāju, kas visos aprakstītajos notikumos ir bijusi klāt. Mūsu kopdarbā mazliet par maratona pasauli no fotoobjektīva abām pusēm. Lasīt tālāk.
Cik vien spēju sevi atcerēties, līdz šim skriešana vienmēr man bija sagādājusi milzīgas mokas un nevēlēšanos iet uz skolu, ja zināju, ka fizkultūras nodarbībā būs jāskrien ikgadējais rudens kross vai, vēl trakāk, jānoskrien 1,6 km uz ātrumu, lai 12. klases gala ieskaitē iegūtu labu atzīmi. Tomēr par spīti nelāgajai pieredzei esmu vienmēr kaut kur dziļi sevī glabājusi sākotnēji šķietami nesasniedzamo sapni kādreiz noskriet pusmaratonu un maratonu. Pirms pāris mēnešiem tā pa īstam sākās mana skriešanas karjera, un pirms dažām dienām Ozolnieku pusmaratonā es arī noskrēju savu pirmo pusmaratonu. Nu jau sākotnēji šķietami nesasniedzamā sapņa vietā ir konkrēti mērķi, no kuriem paši tuvākie ir ne tikai noskriet maratonu, bet pēc dažiem gadiem skriet arī apkārt Monblānam. Šīs būs stāsts par to, kā es nonācu tur, kur tagad esmu, un kā man šajā procesā palīdzēja VSK Noskrien. Lasīt tālāk.