|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Komanda piedalās |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
 |
 |
 |
Dienasgrāmatas raksta ne tikai mīlas mokas atklājušas skolnieces vai romantiski noskaņoti puiši. Izrādās, katram rūdītam skrējējam ir tāda īpaša burtnīca vai fails, kurā viņš katru dienu pieraksta savas sajūtas. Ne jau par princi baltā zirgā, bet par piedzītiem muskuļiem, pulsiem, sāpēm potītēs, noskrietā laikiem, distancēm. Skrējēja dienasgrāmata palīdz pašam organizēt treniņus un saprast kļūdu vai veiksmes cēloņus. Lasīt tālāk.
Neformālās sarunās policisti stāsta par saviem arestu kurioziem, pavāri par ēdieniem ko taisījuši slavenībām un datoriķi par to cik ātri var iekļūt tavā draugu profilā. Skrējēji stāsta par citiem trakajiem skrējējiem. Par Didzi un viņa pusmaratoniem brokastu vietā vai par Mareka attiecībām ar strūklakām.
Par Aināru es stāstu apmēram tā. “Mums komandā ir viens džeks. Reāli aizņemts, daudz darba, visādi pienākumi, ka pat pusdienas nav laika ieēst. Vienīgā iespēja viņam skriet ir uz miega rēķina. Ceļas ātrāk nekā pārējā ģimene un iet skriet. Un jāskrien viņam ļoti ātri, jo mazi bērni, kā zināms, arī agri ceļas.” Lasīt tālāk.
Ir pagājuši četri mēneši pēc mana pirmā maratona. To skrēju Portugālē, Porto. Janvārī uzsāku gatavoties nākamajam maratonam, kuru gribēju noskriet Rīgā. Bet gribēšana sajust maratona gaisotni jau ātrāk, es pirms Nordea Rīgas maratonu gribēju uzskriet kaut kur citur. Acīs iekrita Romas maratons un tur es noteikti gribēju nokļūt. Lasīt tālāk.
Visa cilvēka rīcībā esošā informācija par ārējo pasauli tiek saņemta caur piecām maņām. Pasauli, ko cilvēks pazīst, veido tas, ko redz mūsu acis, dzird mūsu ausis, saož mūsu deguns, sajūt mūsu mēle un satausta mūsu ķermenis. Cilvēks kopš dzimšanas ir atkarīgs no šīm maņām, tāpēc ārējo pasauli pazīst tikai tā, kā to reprezentē piecas maņas. Skrējēji, ja atšķiras no minētā cilvēka, tad tikai ar to, ka ir dzimuši, lai skrietu. Lai skrietu, lielākai daļai skrējēju šīs piecas maņas īpaši nemainās, ja nu vienīgi skrējējs ar citām acīm sāk skatīties uz savu ķermeni un ir tolerantāks pret dažādām ķermeņa sāpēm, bieži vien norakstot to uz „pienskābēm”. Lasīt tālāk.
Prāgas pusmaratons kļuvis par manām pirmām sacensībām ārzemēs, neskaitot, protams, Lietuvu. Kad uzzināju, ka ir iespēja doties kopā ar Ventspils maratona klubu uz Prāgas pusmaratonu, ilgi nedomāju par to, braukt vai nebraukt. Kādreiz taču ir jāizmēģina savus spēkus arī skrējienā ārpus Latvijas! Lasīt tālāk.
Milānā savu pirmo maratonu izvēlās skriet ne tikai skrējēji no Latvijas, bet arī paši itāļi un citu tuvāko valstu skrējēji. Tur varēja satikt parastos skrējējus no Amerikas Savienotām valstīm, Kanādas, Dienvidāfrikas un Jaunzēlandes. Polijas, Beļģijas, Zviedrijas, Dānijas un Slovēnijas. Gaidot startā mikrofonā varēja dzirdēt ļoti daudz valstu nosaukumus. Pirms maratona es iepazinos ar kādu franču skrējēju, kuram Milāna arī bija pirmais maratons. Tad nu lūk par viņu. Lasīt tālāk.
Pusmaratonu var noskriet jebkurš. Resns, tievs, garš, īss, vīrietis vai sieviete. Vienīgi, patīkamāk tas notiks, ja pirms tam būsi trenējies. Nekad mūžā domās skrienot nedomāsi, kā arī nākamajā dienā varēsi iet vesels kā rutks uz darbu. Un skriešanas gēns tevi jau būs paņēmis savā varā, neļaujot bez skriešanas iztikt ne nedēļu. Lasīt tālāk.
Biju jau sen nolēmis, ka vajadzētu piedalīties kādās skriešanas sacensībās, kamēr atrodos Francijā, kā man pašam to patīk dēvēt, ilgstošā komandējumā. Pat Lyon Urban Trail izlasīju reģiona avīzē gaidot rindā uz pusdienām. Ilgi domāju piedalīties vai nē, līdz beidzot izdomāja, ka jāaizbrauc. Lasīt tālāk.
Viss sākās jau 2009. gada septembrī. Bija pēdējā diena, lai pieteiktos Dublinas maratonam. Uztraukums bija liels, jo pēdējie desmit gadi bija diez gan neaktīvi pavadīti sportiskajā ziņā. Gadu atpakaļ biju atsācis reizi nedēļā sporta zālē skriet pakaļ florbola bumbai un gada laikā biju noskrējis divus 10km skrējienus, un dažus 5km skrējienus. Rezultāti… tie lai labāk glabājas arhīvos. Lasīt tālāk.
Šā gada 1. janvārī notika tā, ka mēs, edGars un Kampars, noskrējām maratonu pa pludmali Liepāja – Jūrmalciems – Liepāja. Par to arī šis stāsts, no ievada ar Dzintara boulingu, līdz atvadām ar atiešanas skrējienu.
Boulinga pasākumā, kas bija jauks, bet par ko nav šis stāsts, runājām, kur un kā skriesim 1. janvāra skrējienu. Kofeīnam darbs pa kājām maisās, Mošķis uz dzimto pusi – Ventas krastā, brauks. Liepājā paliekam es un Kampars, jā ir vēl arī unknown un justmaris, bet kaut kā viņi vēl nav pielipuši mūsu ciešajam kodolam. Tad nu norunājam 1. datumā sazvanīties. Lasīt tālāk.
km 
- 
| 1. | Kaimiņš Kristaps | 1972 |
| 2. | Tūbelis Kaspars | 1820 |
| 3. | Kļaviņš Uldis | 1810 |
| 4. | Eglenieks Marķens | 1798 |
| 5. | Ķeģis Gunārs | 1782 |
| 6. | Ņilovs Valdis | 1769 |
| 7. | Rūdulis Nauris | 1740 |
| 8. | Salenieks Aigars | 1733 |
| 9. | Rublis Aigars | 1674 |
| 10. | Gržibovskis Raitis | 1599 |
Copyright © 2012 VSK Noskrien, Signis - Satura pārpublicēšana iespējama tikai ar atļauju.
Powered by WordPress & Atahualpa
Loading ...