Biedriem

Komanda piedalās

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Pacietības mācība. Pirmā mācībstunda

Sāp. Ir secinājumi un ir aptuveni skaidrs, kā būtu jārīkojas, bet gribas visu ātrāk. Gribu skriet sacensībās, gribu savu pirmo maratonu, gribu krāt kilometrus, piedalīties koptreniņos, skriet pa mežu, smiltīm, pauguriem, iziet vientuļajā brīvdienu skrējienā uz vismaz trim stundām, nogurt no skrējieniem, sajust muskuļu sāpes pēc kārtīga treniņa… Gribu, gribu, gribu. Kā niķīgs bērns. Bet reālā situācija rāda, ka šobrīd to nevaru un vismaz šodien ir pārņēmušas šaubas, vai tik drīz to varēšu. Kādam nepārprotami šķiet, ka man ir jāiemācās būt pacietīgai. Gribas tam pretoties, kaut ar prātu saprotu, ka tādējādi varu iedzīvoties vēl lielākās traumās. Jau pāris reizes esmu pārkāpusi tam pacietības un prātīguma slieksnim un sajutusi, kā tieku atmesta pāris soļus atpakaļ. Vai tas bija tā vērts?

Man šķita, ka esmu prātīga, bet acīmredzot man jākļūst vēl prātīgākai. Pagaidām ir tikai viens jautājums – Kāpēc?

Jebkurš sporta veids ir veselīgs līdz pirmajai sporta klasei


Par viņu ir tik daudz dzirdēts, ka mēs nolēmām sekot parunai “labāk vienreiz redzēt”. Saruna ar sporta ārstu, fizioterapeitu Ati Grundmani.
Lasīt tālāk.

Plantārais fascīts vai sāpošs papēdis

Rit gada 39. nedēļa… Skatoties uz savas skriešanas vēstures pieticīgo diagrammu, ar skumjām jāsastopas ar faktu – mans pēdējais skrējiens ir noritējis gada 31. nedēļā, 6. augustā, Kuldīgas pusmaratona ietvaros. Skrējienu atceros labi, atceros arī sāpes pēc skrējiena, manāmi vājākas skriešanas spējas skrējiena laikā un apziņu, ka kaut kas ir jāmaina… Lasīt tālāk.

Svētdienas mērenā skrējēja Valmiera 2011

Jauns personiskais rekors, otrais oficiālais maratons un paši smagākie beidzamie pieci kilometri manā visā īsajā viena gada skriešanas “karjerā.” Pirms skrējiena vispār centos nedomāt par rezultātu, apsolīju sev vadīties tikai un vienīgi pēc sajūtām distancē. Lasīt tālāk.