„Skrien Latvija” seriāla sacensībās jeb skriešanas svētkos distances, kas īsākas par pusmaratonu ierasti mēdz dēvēt par satelītskrējieniem. Atskatoties nesenā vēsturē, laikos, kad, diez vai zāle bij’ zaļāka, toties nebija vēl ne seriāla „Skrien Latvija”, ne arī, lai cik tas neticami nešķistu, arī VSK Noskrien – 2006.gadā pirmajā Kuldīgas pusmaratonā 5 km satelītskrējienā startēja vien 60 dalībnieki, divreiz mazāk nekā sacensību galvenajā – pusmaratona distancē 128 dalībnieki. Lasīt tālāk.
Pārdomas par Grieķijas braucienu sākotnēji tika paredzētas glabāšanai ģimenes arhīvā, tāpēc jau iepriekš brīdinu, ka formāts nav pateicīgs ātrai lasīšanai un ieteicams tiem, kuri ir patiesi ieinteresēti, kā skrējiens pa vēsturiskajām takām izskatās no atbalsta komandas skatu punkta. Lasīt tālāk.
Transgrancanaria ir 128 km garš kalnu skrējiens pāri pasakaini skaistajai Grankanārijas salai. Ja šis cipars nešķiet gana nopietns, tad organizatori sola, ka ceļā jāpievar arī 8500 kāpuma metri, piebilstot, ka šis pasākums būs īsts piedzīvojums, kurā kāro piedalīties katrs sevi cienošs skrējējs un dabas baudītājs. Man, protams, iet pie sirds tās garās distances un piedzīvojumi, taču nenormālā kāpumu summa stipri vien mulsina. Lasīt tālāk.
Pagāja gads. Aizritēja rudens. Pienāca ziema. Līdz organizatori tā neviļus atgādināja, ka: „Unfortunately you were not success ful in the draw for the 2013 CCC®, but as promised you can try again for the same event in 2014 while be fitting from a coefficient of 2 for the draw.” Divreiz nebija jāsaka, tāpēc arī pieteikšanās 2014.gada CCC distancei notiek jaunajā gadā. Pēc divu nedēļu gaidīšanas ailītē pie sava vārda rēgojas – jābrauc. Tā pagāja ziema, uzausa pavasaris, pienāca vasara. Lasīt tālāk.
Neliels atskats hronoloģiskā secībā uz Turīnas maratonu 2014.
Četri mēneši līdz startam: šļūkāju pa plašajām interneta dzīlēm, laicīgi plānoju, kā nosvinēt Latvijas dzimšanas dienu. Veselas četras brīvas dienas nedrīkst izniekot, tās pavadot kā parastas brīvas dienas. Varbūt tepat pa latvju ārēm aizceļot, varbūt kur tālāk, varbūt kādu maratonu noskriet… Tā nu šļūkājot pa noskrien.lv kalendāru, nonāku pie Turīnas maratona. Turīna izklausās šur tur dzirdēta, Itālijā nav būts, jebkurš maratons man joprojām ir svētki, pasākums varētu būt izdevies.
Trīsarpus mēneši līdz startam. Ehh, nav ko vilkt garumā, piereģistrējos un tad jau izštukošu, kā es tur tikšu, ko vēl darīšu utt. Nolikumā sacīts – ja esmu itālis un un esmu kādā tur IIAF sporta klubā, tad piedalos competitive race (aptuvens tulkojums – konkurētspējīgā sacensība), ja ne tad – non competitive race – es, protams, piederu pie otrajiem, bet distance un trase visiem viena, man maza nozīme, pie kādas grupas mani pieskaita. Man, ka tik paskriet. Lasīt tālāk.