Vai kāds ir pārsteigts? Tas, ka mēneša skrējēja ir tieši viņa, nav nejaušība, tā ir likumsakarība. Citādi to nevar nosaukt pēc 40 cilvēku kolektīva aizvešanas uz ārvalstu sacensībām – Jaunā gada sagaidīšanas pasākumu Igaunijā un uzvaras šajās sacensībās sieviešu konkurencē, noskrienot 105,2 km 12 stundu laikā. Jāpiebilst, ka Martas jeb kā mēs viņu pazīstam – maffijas kandidatūra mēneša skrējēja titulam atlases komisijas kuluāros apspriesta vairākkārt. Un nav jau brīnums – Marta 2012.gadā paveikusi ne vienu vien atzinības vērtu varoņdarbu – 100km skrējienā iegūta 3.vieta, 24 stundu skrējienā noskrienot 137,742 km iegūta 79.vieta pasaulē sieviešu konkurencē, Pasaules kausa posmā 50km skrējienā – 5.vieta, gada laikā septiņas (!) reizes uzlabots personīgais rekords pusmaratonā, kopumā gada laikā savu rezultātu uzlabojot par 13 minūtēm. Lasīt tālāk.
Var skriet no rītiem, var skriet vakaros. Var skriet ātri, var skriet lēni. Var skriet modernākajos apavos un var skriet basām kājām. Var skriet Rīgā, var skriet otrā pasaules galā. Var skriet intervālus, var skriet pēc pulsa. Var skriet tā pat vien un var skriet cieņas cīņā. Bet, protams, galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet. Lasīt tālāk.
Lai noskrietu savu pirmo maratonu, 2010.gadā par skriešanu sāku interesēties mazliet nopietnāk, lai gan joprojām vadījos un vados pēc sajūtām, sevi lieki nemoku un cenšos skriet ar prieku. Meklējot internetā noderīgu informāciju par skriešanu, nokļuvu mājaslapā noskrien.lv. Apmēram gadus divus ik pa laikam palasīju forumu, kādu rakstu izlasīju, bet piereģistrēties īsti nebija motivācijas, jo visus savus noskrietos kilometrus uzticēju piezīmju grāmatiņai, tāpat šķita, ka, salīdzinot ar reģistrētajiem lietotājiem, es jau nekāds skrējējs neesmu. Man bija gadā labi ja 500 noskrieti km un radās sajūta, ka te tāds klubiņš, kur viens otru pazīst jau sen un nelikās, ka es te iederētos. Lasīt tālāk.
Gatavojoties kļūt par pirmo cilvēku pasaules vēsturē, kurš izskrējis maratonu no divām stundām, uzgāju šādu visiem labi zināmā skriešanas pētnieka un grāmatu autora Fila Maftona rakstu par tieši šo pašu tēmu – 1:59 maratonu. Raksts ir garš, sadalīts pa astoņām nodaļām, tāpēc šeit padalīšos ar jums, VSK Noskrien biedri un biedrenes, tikai svarīgākajos katras nodaļas aspektos, bet pilnos tekstus oriģinālvalodā esat laipni lūgti lasīt paši. Rakstot šo rakstu, es pilnībā apzinos, ka tā rezultātā, iespējams, zaudēšu cīņā par pirmā 1:59 maratonista godu, un ar šo apziņu samierinos. Lasīt tālāk.