Izotonisks dzēriens ar divkāršu iedarbību, kas satur ogļhidrātus un nātriju. Nodrošina nepieciešamā šķidruma daudzuma atjaunošanu ķermenī, kā arī izcilu enerģijas pieplūdumu. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka Hydrate & Perform sastāvs uzlabo sniegumu par 19%.
LVL 1.10
Cik vien spēju sevi atcerēties, līdz šim skriešana vienmēr man bija sagādājusi milzīgas mokas un nevēlēšanos iet uz skolu, ja zināju, ka fizkultūras nodarbībā būs jāskrien ikgadējais rudens kross vai, vēl trakāk, jānoskrien 1,6 km uz ātrumu, lai 12. klases gala ieskaitē iegūtu labu atzīmi. Tomēr par spīti nelāgajai pieredzei esmu vienmēr kaut kur dziļi sevī glabājusi sākotnēji šķietami nesasniedzamo sapni kādreiz noskriet pusmaratonu un maratonu. Pirms pāris mēnešiem tā pa īstam sākās mana skriešanas karjera, un pirms dažām dienām Ozolnieku pusmaratonā es arī noskrēju savu pirmo pusmaratonu. Nu jau sākotnēji šķietami nesasniedzamā sapņa vietā ir konkrēti mērķi, no kuriem paši tuvākie ir ne tikai noskriet maratonu, bet pēc dažiem gadiem skriet arī apkārt Monblānam. Šīs būs stāsts par to, kā es nonācu tur, kur tagad esmu, un kā man šajā procesā palīdzēja VSK Noskrien. Lasīt tālāk.
Ja kāds meklē aizbildinājumus, lai neskrietu – pajautājat man. Vismaz četras reizes dažādos savos dzīves posmos esmu mēģinājis uzsākt regulāru skriešanu, bet ilgāk par divām nedēļām neesmu varējis sevi piespiest. Jo vienmēr esmu bijis pietiekami radošs, izdomāt, kāpēc man neskriet. Padalīšos ar aizbildinājumiem, jo varbūt kādam tie noder. Lasīt tālāk.
Šis tomēr nebūs stāsts par maratona noskriešanu. Šis būs stāsts par to ko cilvēks var. Ja grib. Jā, parastais viduvējais Latvijas iedzīvotājs. Un Nāves ielejā, Sahārā un Alpu kalnos vairākas dienas pavadot skrienot var finišēt ar Latvijas karogu rokās. Ja grib. Artūrs pirms dažiem gadiem nebija skrējējs, bet nu viņš ir labākais un pieredzējušākais ultramaratonists Latvijā un skriešanas ziņā viņam vairāk izaicinājumu nav. Lasīt tālāk.
Vai esi redzējis cilvēku kas no rīta skrien? Protams, ka esi redzējis. Tavuprāt, tā ir jēdzīga nodarbe vai bezjēcīga. Noteikti jebkurš teiks, ka noderīga – skriet tas ir forši, fizkultūra. Bet Kārlim Apkalnam uzreiz ir jautājums – “Cik cilvēki no šī skrējēja rīta agrumā tiek pabaroti? Nav bezjēdzīgākas nodarbes kā no rīta skriet pa parku.” Un pēc brīža viņš paziņo, ka šogad otro reizi ir noskrējis Nordea Rīgas maratonu. “Jo, ja to dara pietiekami ilgstoši un pietiekami regulāri, tad šis cilvēks, kas no rītiem skrien, var izdarīt ko vērtīgu.” Lasīt tālāk.
Viņi uzdrošinājās un noskrēja. Viņi noticēja savām spējām, pienācīgi sagatavojās un noskrēja savu pirmo pusmaratonu Nordea Rīgas maratona laikā. Viņi pārspēja paši sevi, noskrēja līdz galam un uzvarēja. Viņi skries atkal un liks saņemties skriet citiem. Viņi ir mūsu varoņi. Lasīt tālāk.
Pirms Uzdrošinies noskriet akcijas dalībnieku publiskošanas viens bija skaidrs – meitenes, kā vienmēr, būs vairāk nekā puiši. Taču ne jau mūsu skaitam ir nozīme, vai ne? Nozīme ir tam, ka meitenes pēdējo divu mēnešu laikā kļūst par skrienošām meitenēm.
Kādēļ viņas to izvēlējās, varat atcerēties akcijas dalībnieku apskatā. Savukārt tagad par to, kā meitenēm sokas, kādas domas raisās pa galvu un ar ko viņas gribētu pavakariņot sestdienas pirmsstarta vakarā. Lasīt tālāk.
Motivācija skriet treniņos sastāv ne tikai no paša apņemšanās, plāniem un tauvojošām sacensībām, bet arī no dažādiem sīkumiem. Maza motivācija ir virtuālās nozīmītes, ko var iegūt pierakstot savus skrējiens šeit. Viena no tām ir tāda, kuru iegūst tas, kas pirmais no rīta ir gājis skriet. Šo nozīmīti ir ļoti grūti dabūt savā īpašumā, jo reti kurš spēj piecelties agrāk par Ingu un noskriet. Viņa to dara gan ziemā, gan vasarā. Katru rītu noskrien piecus kilometrus, jo skriešana ir viņas bauda. Pie tam, tieši pusmaratons Nordea Rīgas maratonā viņai pagājušo gadu bija pirmais. Lasīt tālāk.
Pusmaratonu var noskriet jebkurš. Resns, tievs, garš, īss, vīrietis vai sieviete. Vienīgi, patīkamāk tas notiks, ja pirms tam būsi trenējies. Nekad mūžā domās skrienot nedomāsi, kā arī nākamajā dienā varēsi iet vesels kā rutks uz darbu. Un skriešanas gēns tevi jau būs paņēmis savā varā, neļaujot bez skriešanas iztikt ne nedēļu. Lasīt tālāk.
Monvīdu pirmo reizi satiku pavisam savādā vietā priekš skrējējiem. Mēs nakts vidū vērojām uz deju laukuma trakojošus cilvēkus un runājām par rokenrolu. Man nākamais rīts bija grūts, bet milzīgu pārsteiguma sagādāja Monvīda ziņa – noskrēju 16 kilometrus un jūtos lieliski. Ceru, ka šī nelielā intervija, dos pārliecinošu atbildi uz jautājumu par to kas jādara, lai varētu noskriet desmit kilometrus, pusmaratonu, maratonu vai pat 55 kilometrus pa Siguldas kalniem, lai arī pirms tam parastu skriešanu uzskata par lielāko pasaules absurdu. Lasīt tālāk.