Biedriem

Maratonu var noskriet jebkurš

Šis tomēr nebūs stāsts par maratona noskriešanu. Šis būs stāsts par to ko cilvēks var. Ja grib. Jā, parastais viduvējais Latvijas iedzīvotājs. Un Nāves ielejā, Sahārā un Alpu kalnos vairākas dienas pavadot skrienot var finišēt ar Latvijas karogu rokās. Ja grib. Artūrs pirms dažiem gadiem nebija skrējējs, bet nu viņš ir labākais un pieredzējušākais ultramaratonists Latvijā un skriešanas ziņā viņam vairāk izaicinājumu nav. Lasīt tālāk.

Tradicionālais Reiki

Neformālās sarunās policisti stāsta par saviem arestu kurioziem, pavāri par ēdieniem ko taisījuši slavenībām un datoriķi par to cik ātri var iekļūt tavā draugu profilā. Skrējēji stāsta par citiem trakajiem skrējējiem. Par Didzi un viņa pusmaratoniem brokastu vietā vai par Mareka attiecībām ar strūklakām.

Par Aināru es stāstu apmēram tā. “Mums komandā ir viens džeks. Reāli aizņemts, daudz darba, visādi pienākumi, ka pat pusdienas nav laika ieēst. Vienīgā iespēja viņam skriet ir uz miega rēķina. Ceļas ātrāk nekā pārējā ģimene un iet skriet. Un jāskrien viņam ļoti ātri, jo mazi bērni, kā zināms, arī agri ceļas.” Lasīt tālāk.

Baltic seaside 100 km Cup

Didzis uz Kenigsbergu, Ainārs uz Klaipēdu. Vai otrādi.

Kuršu kāpa. Nida. 28. maijs. 2,5 kilometru aplis 40 reizes. Ievadam. Jau pirms kāda laika tepat komentāros ar Didzi bijām vienās domās, ka personīgā rekorda labošana kārtējā maratonā par kādām minūtēm ir forši, bet tas nav IZAICINĀJUMS. Sekoja Gunchas pastāsts par Pasaules čempionātu 100 km skrējienā un doma par to, ka 100 kilometru distance būtu jāpamēģina, lēnām nobrieda. Darbojošās personas no Latvijas – Andris (Dudels), Aigars (Salenieks), Arne (Ūdris), Pēteris (Cabulis), Didzis (mūsu Didzis) un Ainārs (es).

Lasīt tālāk.

100 km pa Gibraltāru – latvieši 24. IAU Pasaules čempionātā

Gibraltāra 2010 - Pasaules čempionāts 100km šosejā

Ir pagājušas teju divas nedēļas kopš 24.IAU (International Association of Ultrarunners) Pasaules čempionāta 100km šosejas skrējienā, tāpēc mēģināšu sniegt nelielu pārskatu par un ap šim sacensībām.

Ceļš uz Gibraltāru sākās 5.novembrī ar braucienu uz vēju pilsētu – Liepāju, lai pievienotos mūsu dāmu komandas līderei Irīnai Štūlai-Pankokai un ar auto kopā dotos uz Kauņas lidostu, no kurienes ar Ryanair gaisa kuģi uz Berlīni, tālāk uz Malagu, kur atradām jau iepriekš norezervētu opelīti un braucām jau uz pašu Gibraltāru. Lasīt tālāk.