Iepazīstamies ar komandas biedriem dzeltenajos krekliņos. Lasīt tālāk.
|
||||||
Komandas blogi |
No Mēneša skrējēja izvēles aizkulisēm: “Tie, kas viņu pazīst, zinās teikt, ka nav lojālāka un draudzīgāka noskrienieša. Vecbiedrs, skrējējs ar pieredzi. Milzīgs atbalsts mums visiem Kurzemē – sagādā naktsmājas, vienmēr noorganizē Rietumkrasta koptreniņus, kad viesojamies pilsētā”. “Fantastiska labestība un dzīves prieks no viņa staro pastāvīgi. Pozitīvais biedrs – jauks, smaidīgs, izpalīdzīgs, atsaucīgs.” Martā kā brīvprātīgais bijis neatsverams atbalsts skrējiensoļojuma Rīga – Valmiera organizatoriem darbojoties vairākos posteņos, tostarp arī sagaidot skrējējus pie baznīcas, kad pats negulējis nakti piereģistrēja visus finišējušos, veica visas nepieciešamās formalitātes un “bija formā”. Mūsu liepājnieks – EdGars!
Jau pēc nepilnas nedēļas, 6.aprīlī, ar Rēzeknes pusmaratonu startēs “Skrien Latvija” jaunā sezona, kur iespēja būs startēt gan ierastajās distancēs, gan komandu cīņās, kas kļūst arvien populārākas. Komandu cīņas notiks jau trešo gadu. Pirmajā sezonā triumfēja “VSK Noskrien” (Inga Pelša, Mareks Šīrants, Kaspars Tūbelis, Uldis Kļaviņš, Kristaps Kaimiņš un Renārs Roze), bet pērn pie uzvaras tika komanda “Veikals Maratons/ASICS” ar diviem Londonas olimpisko spēļu dalībniekiem Valēriju Žolneroviču un Daci Linu. Kopā ar viņiem panākumu kaldināja Andrejs Sergejevs, Andrejs Jesko, Diāna Panovska, Jānis Višķers un Liene Bernsone. Arī šogad čempioni būs ierindā, taču ar savādāku sastāvu nekā pirms gada – Valēriju Žolneroviču, Andreju Sergeju un Jāni Višķeru nomainījuši Jānis Kūms un Jānis Gailis. Jāpiebilst, ka aizgājušie dalībnieki deva nozīmīgu artavu uzvaras veicināšanā, tāpēc jāatceras senā patiesība – titulu ir vieglāk izcīnīt nekā nosargāt. Vai “Veikals Maratons/ASICS” tas izdosies? 2013.gada vicečempione “NIKE RIGA RUN 1″ šogad tikusi pie jauna nosaukuma un turpmāk būs “Sportland/Nike – 1″. Sastāvā no pērnā gada palikuši Aigars Matisons, Baiba Muzikante, Jānis Girgensons, bet pievienojušies Diāna Jakubjaņeca, Jevgeņijs Turkins un Reinis Hartmanis. “Sportland/Nike” šogad startēs ar divām komandām un otrā arī būs ļoti spēcīga –tajā būs Dmitrijs Serjogins, Konstantīns Dinārs, Inna Poluškina, Jānis Višķers, Kristaps Bērziņš, Andrejs Dmitrijevs un Toms Kunakovs. Jāuzsver, ka Serjogins un Dmitrijevs pērn skrēja “NIKE RIGA RUN – 1″ sastāvā, Višķers bija čempionu “Veikals Maratons/ASICS” rindās), bet Kristaps Bērziņš pārstāvēja “SPORTLAT 1″. Arī pērnā gada bronzas medaļnieki “VSK Noskrien & hotelalicia.com”, kuru sastāvā pērn bija četri 2012.gada čempioni komandu cīņās (Roze, Šīrants, Kaimiņš, Kļaviņš), šogad skrien ar jaunu nosaukumu – “Adidas & VSK Noskrien”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu komandas sastāvs ir palicis gandrīz nemainīgs – ierindā palikuši Roze, Šīrants, Kristaps Kaimiņš, Jeļena Ābele, Ilona Marhele un Normunds Runčs, bet Uldi Kļaviņu nomainījis Rolands Kaimiņš. Sacensībām jau reģistrējusies arī allaž spēcīgā “SPORTLAT” komanda. Pēc bronzas komandu cīņu pirmajā gadā pērn “sportlatieši” palika uzreiz aiz labāko trijnieka, tādējādi šogad noteikti lūkos atgriezties uz pjedestāla. Kā ierasts, “SPORTLAT” komandā būs Jolanta Liepiņa, kura tās sastāvā bija arī iepriekšējās sezonās, bet kopumā sastāvs ieguvis pavisam jaunas aprises – pērn komandā startēja vēl tikai Mārtiņš Jocis, bet pārējie četri dalībnieki “SPORTLAT” rindās ir debitanti – Dainis Stepe, Kristaps Vējš –Āboliņš, Raimonds Siliņš un Māris Pakārklis. Visnotaļ spēcīgs sastāvs, lai šosezon sevi apliecinātu. Pēdējos gados arvien vairāk skriešana atdzimst Ozolniekos, par ko liecina arvien lielāku popularitāti gūstošais skriešanas seriāls “Uzlūdz Ozolnieki”, tāpēc nav pārsteigums, ka Ozolnieki nokomplektējuši sastāvu 2014.gada komandu cīņām, turklāt, ar divām komandām. Maz ticams, ka ar divām komandām aprobežosies kuplā “VSK Noskrien” saime, kas sezonas gaitā raujas vairākās frontēs – gan paši skrien, gan palīdz skriet, šogad nodrošinot tempa turētājus “Skrien Latvija” seriālā visiem posmiem. Pagaidām “noskrienieši” gan nokomplektējuši tikai divas komandas (vēl arī “VSK Noskrien Eži”), bet pērn bija pat deviņas! Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet, vai ne? Līdz otrdienai, 1.aprīlim, bija pieteikušās 17 komandas – bez jau pieminētajām “Veikals Maratons/ASICS”, “Sportland/Nike 1″, “Sportland/Nike 2″, “Adidas & VSK Noskrien”, “SK Ozolnieki – 1″, “SK Ozolnieki -2″, “SPORTLAT” un “VSK Noskrien Eži” arī A/S “UPB”, “AIZKRAUKLE”, “APOLLO.lv”, “Carnikavas Sporta centrs”, “Jēkabpils Sporta centrs”, “Līvānu novada vieglatlētikas klubs”, “Møller Auto Ventspils”, SK “Alise” un “SWEDBANK”. Iepriekšējo gadu tendences liecina, ka komandu skaits sezonas gaitā var sasniegt pat pussimtu – ja aizpērn startēja 29 komandas, tad pērn jau 38. Piesakies! Kā tiks noteikti uzvarētāji? Lai noteiktu labāko komandu, seriāla ietvaros tiks vērtēti komandas dalībnieku iegūtie punkti. Komandas sastāvā drīkst būt maksimāls 7 dalībnieki, kuriem jāstartē pusmaratona (maratona) vai NIKE Tautas skrējiena (10 km) distancē. Komandas ieskaitē tiks ņemti vērā arī NIKE Tautas skrējiena (10 km) rezultāti, bet ne vairāk kā 2 labākie individuāli iegūtie punkti, kas tiek summēti komandas vērtējumā. Seriāla ieskaiti veido gan pusmaratona (maratona), gan Nike tautas skrējiena individuālie rezultāti. Piemēram, komandas vērtējuma iespējamie varianti: Katrā posmā tiek ņemti vērā 4 labākie individuāli iegūtie punkti un tie tiek summēti. No seriāla ieskaitē esošajiem 7 pusmaratoniem (maratona) tiek ņemti vērā 5 labāko posmu, kuros komanda ieguvusi augstākos punktus, punktu summa Lai piedalītos komandu ieskaitē, jāiesūta komandas sastāva pieteikums uz e-pastu info@skrienlatvija.lv Atceries! Rēzeknes pusmaratons norisināsies jau 6.aprīlī. Iepriekšējā pieteikšanās līdz 2.aprīlim, jo pēc tam pieteikties varēs tikai EXPO laikā un sacensību dienā reģistratūrā, kur maksa visās distancēs manāmi paaugstināsies. Pieteikties var internetā www.rezeknespusmaratons.lv un www.skrienlatvija.lv, “Xtreme Sports” veikalā Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 117, “Sportlat” birojā Rīgā, Ganību dambī 25d. Informāciju sagatavoja: Sveiki! Šis būs mans iepazīšanās stāsts. Sev ne visai saprotamu iemeslu dēļ, esmu pievienojusies VSK Noskrien. Skriešana galīgi nav mans hobijs (vismaz nebija). Es sevi gan nevaru nosaukt par dīvānā sēdētāju, jo ar prieku kustos. Vasarā orientējos, ziemā slēpoju gan ar distanču, gan kalnu slēpēm. Slidoju. Kopš pagājušā rudens esmu aizrāvusies ar nūjošanu, ko veiksmīgi apvienoju ar Pārdaugavas mazo ieliņu un muižu apskati. Vai zinājāt, ka Pārdaugavā vēl ir saglabājušās ap 30 vēsturisko muižas ēku? Savus maršrutus nūjošanai es parasti plānoju līdz 10 km rādiusā ap savu māju. Tie reti bija īsāki par 10 km un nebija garāki par 20 km. Nu jau Pārdaugavas muižas ir apskatītas un iegūta izturība garākiem pārgājieniem. Laiks jauniem izaicinājumiem! Kā es sāku regulāri skriet? Viss sākās ar to, ka savā telefonā ielādēju Endomondo Sports Tracker aplikāciju, lai varētu fiksēt savus nūjošanas maršrutus un noietos kilometrus. Kā jau sociālos tīklos mēdz notikt, radās draugi. Ar interesi sekoju līdzi tam, kā visi aktīvi kustas. Sāku pieņemt dažādus izaicinājumus (pievienoties chalanges), pamatā tiem, kas saistās ar noieto kilometru un patērēto kaloriju skaitīšanu. Bet pagājušā gada beigās kāds Endo draugs man ielūdza pievienoties 2014. gada janvārī skriešanas izaicinājumam (chalange). Es nospiedu ‘’JOIN”. Šeit vajadzīga neliela atkāpe. Ja mani izaicina sportot, es parasti piekrītu. Ja piekrītu, tad piedalos. Tā reiz pirms dažiem gadiem māsa man teica, ka vajag piedalīties NikeRigaRun un noskriet stafeti. Viens posms 2,5 km. Šķita, ka es to varu. Viegli negāja. Kāds gabaliņš bija arī atpūšoties jāpaiet. Pirms diviem gadiem, mans puika, redzot televīzijā Nordea Rīgas maratona pārraidi, jautāja, kādēļ mēs tur nepiedalāmies? Pagājušajā gadā mēs piedalījāmies. Skrējām 5 km. Tas bija briesmīgi. Tā jau netrenējušam ir grūti tos 5 km noskriet. Bet, ja vēl pūļa dēļ tu nevari skriet savā ritmā, tad vispār zūd skriešanas spēju un prieka. Nolēmu, ja šajā pasākumā vēl kādreiz piedalīšos, tad skriešu kādu garāku distanci, kur vairāk telpas skriešanai. Pagājušajā vasarā piedalījos vēl divos skriešanas pasākumos – Sieviešu skrējienā un NikeRigaRun. Jāatzīst, ka ne Sieviešu skrējiena 7 km, ne NikeRigaRun 10 km vienmērīgi noskriet man neizdevās. Brīžiem bija jāpāriet soļos un ātrākie nūjotāji mani pat apsteidza. Tas nebija forši. Pievienojoties Endomondo skriešanas izaicinājumam, es sapratu, ka būs jāsāk regulāri skriet. Nolēmu, ka jāsatrenējas tā, lai minētās distances varētu noskriet līdz galam bez pāriešanas soļos. Bet ir janvāris, ziema, vakari tumši. Parādās arī aukstums un – 10 grādi. Uzvaras parkā un Latvijas pakalnos sāk pūst sniegu. Arī nūjošanas treniņu Mežaparkā negribas pamest. Tā nu es pa darbdienas vakariem sāku skriet, nūjot un slēpot. Brīvdienās braucu uz kalnu vai slidoju. Kad pirmo reizi noskrēju 10 km, sapratu, ka es to varu un varbūt varu pat vēl vairāk. Nolēmu, ka latiņa jāpaceļ vēl augstāk. Februārī ar Endomomdo aplikācijas palīdzību izveidoju treniņplānu, uzstādot mērķi 18. maijā noskriet pusmaratonu. Turpināju slēpot, skriet un nūjot, pavilkos pat uz Ņergu virtuālo izaicinājumu – nosoļot 12 dienās 107 km. Labi, ka vēl pietika prāta nepietiekties skrējiensoļojumam Rīga – Valmiera, lai gan anketu es atvēru 2 reizes. Sāka nedēļā pietrūkt dienu un brīvo stundu. Manas sportiskās aktivitātes sāka rindoties ķēdītē viena aiz otras un ievilkties līdz vēlai nakts stundai. Es, piemēram, tagad zinu, ka Uzvaras parkā apgaismojumu pēc 21.00 neizslēdz un ka, pēc noslēpotiem 10 km, paskriet ir ļoti grūti. Aptvēru, ka šī aizrautība pie laba gala nenovedīs. Ieviesu sev nosacījumu – ne vairāk kā vienu treniņu dienā un tas nav slēpošanas-skriešanas vai skriešanas – nūjošanas treniņš, pat ne iešanas – skriešanas treniņš. Tad nu nedēļas dienas sadalījās šādi – 3 dienas skriešanai, pa 2 dienām nūjošanai un slēpošanai. Soļošana (iešana) atļauta tikai uz darbu (5 km) vai uz veikalu. Protams, ka pieturēties pie šāda grafika nav tik viegli, jo ir taču vēl citi izaicinājumi. Piemēram, nedēļas nogalē bija jābrauc uz nūjotāju ziemas nometni Igaunijā. Saskaņā ar treniņplānu svētdien plānoto 13 km skrējienu vajadzēja jāpārcelt uz pirmdienu. Nūjošanas trenere gan ieteica pirmdien pēc intensīvās slēpošanas atpūsties. Nepaklausīju un noskrēju plānoto distanci. Pēc 2 nedēļām man Somijā ir nozares amatieru distanču slēpošanas mači. Katru gadu es šo pasākumu gaidu ar domu, ka varēšu vienu nedēļu kārtīgi izslēpoties kvalitatīvās trasēs (dažkārt tā ir arī vienīgā nedēļa, kad vispār uz distancenēm uzkāpju). Šogad domāju, ko darīt ar tiem 3 skriešanas treniņiem, kas ieplānoti šajā nedēļā? Skriešanas treniņus, manuprāt, var pārcelt, bet nedrīkst izlaist. Kamēr rakstīju šo stāstiņu, tikmēr pati nonācu arī pie atbildes, kādēļ es kļuvu par VSK Noskrien biedru. Man vajag padomu, kā sabalansēt manu skriešanas treniņplānu ar visām citām manām sportiskajām vēlmēm. Un vispār, kad kolēģe man vaicāja, ko man uzdāvināt dzimšanas dienā, es pasūtīju jaunu adīšanas žurnālu. Ziniet, ko man uzdāvināja? Tamboradatu un tamborēšanas rokasgrāmatu, lai man būt jauni izaicinājumi! Lasma3 P.S. Ziniet, es lepojos ar saviem noskrietiem 142 km 2014.gadā, bet vienlaikus arī ceru, ka pēc 18.maija es atkal sākšu mežā meklēt kontrolpunktus. Noskrien.lv portāla lietošanas prasmes man vēl jāapgūst, tādēļ paldies Laumai, kas atsūtīja info, kā šo rakstiņu var blogā ievienot. Es nerakstīšu par milzu sasniegumiem, panākumiem un garām distancēm. Es vēlos uzrakstīt par skriešanu no tāda cilvēka skatupunkta, kurš NEKAD nebija domājis par skriešanu un uz visiem jautājumiem par skriešanu nedomājot atbildēja: „tas nav domāts man!”. Atceros, ka pagājušajā gadā uzsāka skriet mana priekšniece. Gandrīz katru dienu pusdienas laikā viņa devās uz skriešanas treniņu. Atzīšos, ka klusām smīnēju un pat nedomāju, ka līdz manam pirmajam skriešanas treniņam ir palicis mazāk kā gads. Pastāstīšu nedaudz par sevi: Man 26 gadi. Es nekad nedraudzējos ar sportu. Kā gandrīz katra meitene es ik pa laikam aizrāvos ar dažāda veida aerobiku un trenējos mājās uz paklājiņa. Aktīvie treniņi mijās ar mēnešiem bez kustības, un tad atkal atsakās treniņi. Esmu vidusmēra ofisa cilvēks- mājas-darbs-mājas. Man ļoti patīk vakaros paēst, bet tomēr izdevās saglabāt normālu figūru ar +/- 5 liekiem kg (pēc svara indeksa viss ir normā), bet tas arī viss, jo bez fiziskajām aktivitātēm ķermenis nav īpaši graciozs. Par skriešanas treniņiem man ieminējās draugs, vienkārši vienu dienu pateica, ka ir tika labi, ja cilvēks māk skriet garās distances un nenogurt. Pie tā arī palikām. Bet šaubu grauds manās smadzenēs iemitinājās- varbūt ir vērts pamēģināt? 2014.gada 1.janvārī ievadīju meklētājā: „Kā pareizi skriet?” man uzreiz atvērās daudz programmas, kas iemāca skriet no nulles. Es tiešām biju pilnīga nulle. Es izvēlējos programmu Couch to the 5km un 2014.gada 1.janvārī devos uz savu pirmo treniņu. Pateicoties programmai, es nevaru pateikt, ka pirmais treniņš bija murgs, kā es to gaidīju. Ilgu laiku mani vajāja atmiņas no skolas par skriešanas krosiem, jo pēc 1,5 km distances es biju knapi dzīva. Tomēr programma piedāvā ļoti, ļoti saudzīgu treniņu variantu! Dažiem pat liktos, ka pārāk saudzīgu! Treniņu grafiks: Programma piedāvā trenēties 3 reizes nedēļa, katrs treniņš ir apmēram pusstundu garš. Trenera vietā ir smieklīgs zombijs, kas visu laiku draud apēst tavas smadzenes un it kā dzenās tev pakaļ. Katru reizi zombijs izsaka patiesu nožēlu par tavu tik labo fizisko formu un ik pa laikam sūdzas, ka viņam izkrita acs, vai viņš pazaudēja kāju. Protams, ka zombijs pilda arī svarīgu funkciju- dod ziņu, kad ir jāpāriet uz soļiem un atkal jāskrien, kā arī nosaka treniņa vidu, lai būtu laiks atgriezties mājās. Trenējos es 3 reizes nedēļā, vakaros pēc darba. 1. nedēļa: Es sapratu, ka varu skriet! Es skrēju 1 minūti un 1 minūti gāju ātrā solī. Cik atceros, tad bija nepieciešams uztaisīt 8 piegājienus. Uz treniņa beigām biju manāmi nogurusi. Bet man radās interese par skriešanu. 2. nedēļa: 1,5 minūti skriet un 1,5 minūti soļot (6 piegājieni). Ļoti labi palika atmiņā viens treniņš mežā, kad sāka sāpēt sāns un domāju, ka būšu beigta, bet es izturēju un tas nemazināja manu vēlmi skriet. 3. nedēļa: pārgāju uz skrejceliņu trenažieru zālē, jo ārā biju mīnusi. Nopirku skriešanas botas Adidas un turpināju treniņus. Bija jāskrien 1,5 un 3 minūtes. Tad sajutu, ka tas nemaz nav tik viegli. Tajā brīdī arī sāka zust interese un bija bailes, ka skriet neiemācīšos nekad. 4. un 5.nedēļa: 3 minūtes mijās ar 5 minūtēm. Starp skriešanas seansiem bija 1,5 un 3 minūtes ātrās soļošanas. Šī nedēļa bija īsta krīzes nedēļa. Nedaudz samazināju tempu, jo bija ļoti grūti. Katras 5 minūtes man sagādāja neviltotas mokas un šausmas. Līdz ar to es uztaisīju 2 brīvus treniņus un… pilnīgi negaidīti noskrēju 10 minūtes pēc kārtas. Tas bija šoks! Es biju ļoti, ļoti priecīga! Nosaucu sevi par „Super Bizonu”! 6.nedēļa; Ārā atkal plusi un es izgāju uz Jūrmalas ielām. Skriet bija pietiekami vienkārši! Es noskrēju gan treniņu, kur bija jāskrien 3 reizes pa 5 minūtēm, gan to, kur bija jāskrien divas reizes pa 8 minūtēm. Un… sestdien 2014.gada 15.februārī es noskrēju 20 minūtes bez apstājas!!! Pašlaik ir 7.nedēļa. Es skrienu katru reizi 20 minūtes! Es to varu! Es saprotu, ka citiem tas liekas ļoti maz! Bet man tas ir sasniegums. Es nekad nevarēju padomāt, ka varēšu 20 minūtes skriet bez apstājas. Un uz jautājumu kā es jūtos es varu atbildēt tikai vienu „Es jūtos dzīva!”. Skriešanas laikā man ir viegli elpot, man nekas nesāp, bet es jūtu kā strādā manas plaušas, iztīrās deguns un kājas mani viegli nes uz priekšu. Sapratu, ka man ir vieglāk skriet nepārtraukti, nevis pāriet uz soļiem treniņa vidū. Pagaidām skrienu lēni, bet neredzu nekādu problēmu, jo es iemācīšos skriet ātrāk. Es piereģistrējos maratonam uz 10 km… tagad man ir mērķis. Es ceru, ka mans stāsts iedvesmos un palīdzēs tādiem kā es- pilnīgiem iesācējiem – sākt skriet! Jau pēc tam, kad uzsāku skriet, es sāku meklēt informāciju par skriešanu un atradu daudz fāzes no sērijas: „Izgāju pirmo reizi mūžā skriet un noskrēju 5 km!”, „skrienu 50 minūtes ar ātrumu 12km/h un tad vēl 30 minūtes kalnā!”, „ja tu skrien 3 kilometrus, tad tu esi sliņķis, jo 3 km ir smieklīga distance!”. Šādi izteikumi man lika sajusties bēdīgi, jo man nav un nebija tādu rezultātu. Bet tagad es sapratu, ka viss ir kārtībā. Galvenais ir noskriet! Un es noskriešu savus 10 km 18. maijā! Es gribu atbalstīt visus, kas tagad ir uzsākuši skriet, tos, kuri ir noskrējuši savu pirmo minūti! Mēs to varam! Tiksimies maratonā! Alisa. |
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-