Šajā batoniņā ir vienkāršo ogļhidrātu un graudaugu (salikto ogļhidrātu) maisījums, tas nodrošina gan ātru, gan arī pakāpenisku enerģijas atjaunošanu.
LVL 0.90
High5 4:1 Energy Source 1.6kg
Augstas koncentrācijas ogļhidrātu un proteīna dzēriens maksimālai enerģijai un spēkam. Viegls, ne pārāk salds. Sporta uzturs.
LVL 32.99
Visgrūtākais šajā procesā ir saņemties un iziet ārā. Vēlāk jau aiziet ļoti pat labi. Spīdēja saule, sals knieba vaigos un visapkārt balts. Skropstās krājās ledus no aukstumā asarojošām acīm. Lāstekas reizēm piesalst pie cepures. Bija forši, auksti katrā ziņā nebija. Skrienu jebkurā laikā, nekādu problēmu. Galvenais jau pareizi un optimāli saģērbties! Nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs! Lasīt tālāk.
“Es saviem audzēkņiem nebeidzu atkārtot – man kā trenerim par jums ir jāzina vairāk nekā zina jūsu tētis un mamma, vairāk nekā zina jūsu sieva vai vīrs.” Tā saviem audzēkņiem nebeidz atkārtot vieglatlētikas un skriešanas treneris, sporta kluba Metroons vadītājs Juris Beļinskis. Lasīt tālāk.
Tā kā pēdējā laikā dažs apkārtējais izrāda interesi par maratoniem, tad sapratu, ka arī pašam būtu interesanti apkopot gandrīz jau aizvadīto maratonu sezonu. Lai rakstīšanas process neievilktos līdz nākamā gada sezonas noslēgumam, talkā lūdzu manu aktivitāšu lielāko atbalstītāju, kas visos aprakstītajos notikumos ir bijusi klāt. Mūsu kopdarbā mazliet par maratona pasauli no fotoobjektīva abām pusēm. Lasīt tālāk.
Cik vien spēju sevi atcerēties, līdz šim skriešana vienmēr man bija sagādājusi milzīgas mokas un nevēlēšanos iet uz skolu, ja zināju, ka fizkultūras nodarbībā būs jāskrien ikgadējais rudens kross vai, vēl trakāk, jānoskrien 1,6 km uz ātrumu, lai 12. klases gala ieskaitē iegūtu labu atzīmi. Tomēr par spīti nelāgajai pieredzei esmu vienmēr kaut kur dziļi sevī glabājusi sākotnēji šķietami nesasniedzamo sapni kādreiz noskriet pusmaratonu un maratonu. Pirms pāris mēnešiem tā pa īstam sākās mana skriešanas karjera, un pirms dažām dienām Ozolnieku pusmaratonā es arī noskrēju savu pirmo pusmaratonu. Nu jau sākotnēji šķietami nesasniedzamā sapņa vietā ir konkrēti mērķi, no kuriem paši tuvākie ir ne tikai noskriet maratonu, bet pēc dažiem gadiem skriet arī apkārt Monblānam. Šīs būs stāsts par to, kā es nonācu tur, kur tagad esmu, un kā man šajā procesā palīdzēja VSK Noskrien. Lasīt tālāk.
Pirmos kucēnus neslīcina, tāpēc pēc pirmās „Uzdrošinies noskriet” akcijas VSK Noskrien lūdza uzdrošināties vēl piecpadsmit skrējējiem, kas nekad nebija noskrējuši. Viņi uzdrošinājās un noskrēja. Valmieras maratonā pirmo reizi finiša līniju šķērsoja astoņi pusmaratonisti un trīs maratonisti. Tagad mēs ar droši sirdi varam teikt – „galvenais ir uzdrošināties.” Gatavošanās, koptreniņi, starta drudzis un pēdējie kilometri pirms finiša ir tikai punkta uzlikšana. Galvenais ir uzdrošināties. Un tu varēsi noskriet pusmaratonu, maratonu un jebko. Maratonisti. Lasīt tālāk.
Apmēram pirms diviem gadiem šajā laikā šai pat VSK Noskrien vietnē publicēju rakstu ar līdzīgu nosaukumu, kā šim rakstam, vienīgi abiem vārdiem `maratons` priekšā bija trīs papildus burti – `p`, `u` un `s`. Nu varu šīs pusītes aizvākt un pateikt pavisam īsi un konkrēti – Valmierā esmu noskrējis maratonu!
Jauns personiskais rekors, otrais oficiālais maratons un paši smagākie beidzamie pieci kilometri manā visā īsajā viena gada skriešanas “karjerā.” Pirms skrējiena vispār centos nedomāt par rezultātu, apsolīju sev vadīties tikai un vienīgi pēc sajūtām distancē. Lasīt tālāk.
Noskriets kārtējais Latvijas čempionāts maratonā Valmierā. Katrs tam gatavojies pēc sava plāna, bet lielāko daļu no mums vienoja viens vienots mērķis – noskriet šo maratonu ar savu labāko rezultātu. Izņēmums ir tikai daži no mums. Piemēram, mūsu tempa turētāji, kuriem bija disciplinēti jāskrien pēc noteikta tempa, lai palīdzētu daļai skrējēju sasniegt savus šā brīža mērķus. Ir arī tādi Latvijas elites skrējēji, kuri neskrēja Valmieras maratonā. Viena no šādām skrējējām, kura neskrēja Valmieras maratonā, jo viņai šogad priekšā vēl nopietnāks maratons, ir Dace. Pirms diviem gadiem Dace daudziem izraisīja interesi ar jautājumu – kas tā tāda, kas Valmieras maratonā iekļuva godalgotajās vietās? Šogad būtu pamatoti jautāt – kāpēc Dace neskrien Valmieras maratonā? Sakarā ar visiem šiem jautājumiem vērsāmies pie pašas Daces Linas. Lasīt tālāk.
Vasara, it sevišķi tik laba, ir grūts laiks, lai sagatavotos pusmaratonam vai maratonam Valmierā. Ir vajadzīgs liels gribasspēks celties agri no rīta, lai paspētu noskriet treniņu pirms saule ir visu apkārt uzkarsējusi. Ir vajadzīga liela drosme un daudz ūdens, lai skrietu dienas vidū, kā arī dzelžaina apņēmība, lai nevis dotos uz pludmali un dzertu aukstu alu, bet skrietu. Lasīt tālāk.