Neesmu cītīgs Latvijas sporta dzīves sekotājs, bet pēdējās nedēļas taku skriešanas pasaules čempionāts Kanfrankā bija manu pārdomu sarakstā. Šis raksts gan nebūs par tām, bet par to ko paši dalībnieki ir teikuši par šo pasākumu, tajā piedzīvoto un kā taku skriešanu padarīt lielu plakanajā Latvijā. Drusku gan ņēmu palīgā arī tehnoloģiskus draugus, bet laipni lūgti – kā mums gāja Pasaules čempionātā taku skriešanā. Sākumā pašu dalībnieku pieredzu un pēc tam kopsavilkums.
|
||||||
Komandas blogi |
Apritējusi ir nedēļa kopš lietus sezonas Māras dīķa reģionā. Diena tiešām nebija viegla, jo lietus lija uz nebēdu. Taču, neskatoties uz nokrišņu sagādātajām grūtībām, skrējēji nepadevās un apņēmīgi devās pretī kārotajam mērķim. Bija brīži, kad likās, ka plinte jāmet krūmos, bija brīži, kad šķita, ka iecerētās virsotnes ir sasniegtas un bija arī tādi, kuros nāca apjausma par savu robežu pārspēšanu. Lai runā bildes! Lasīt tālāk.
Augustā beigās visas pasaules taku skrējēju uzmanība ir pievērsta ikgadējai “UTMB” skrējienu sērijai Monblāna apkārtnē. Pa to laiku Cēsu pusē 30. augusta vakarā 2. gadu pēc kārtas bija iespēja izjust maksimu, ko sniedz Latvijas reljefs un izmēģināt spēkus vertikālā km (VK) skrējienā. Lasīt tālāk.
Es tevi ļoti gaidīšu 1. aprīļa rīts. Vai tas ir joks? Nē. Skrējēju bariņš tiešām riņķos 12 stundas ap Baik… Piedodiet… Māras dīķi.
Nu jau gandrīz mēnesis pagājis kopš mana pēdējā skrējiena Portugālē un šoreiz ļoti ilgi nācās meklēt motivāciju, lai uzrakstītu kādu rindiņu. Vai man klājās tik slikti, ka pašam kauns to atcerēties? It kā nē. Vai man nepatika skrējiens, ka nespēju neko uzrakstīt? Arī nē. Kur tad problēma? Ar humoru, bet, tomēr, pavisam nopietni jāsaka, ka iemesls ir pavisam vienkāršs un tam ir vārds – darbs. Lasīt tālāk. |
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-