maratons - Lapa 2

Nordea Rīgas maratona 2012
tempa turētāji – pusmaratons

Lai arī pusmaratons ir tikai puse no maratona, pirmo reizi skrienot, tas ir tik pat garš kā maratons. Nordea Rīgas maratonā daudzi skries pusmaratonu un VSK Noskrien jau otro gadu pēc kārtas turēs tempu pusmaratona distancē. Lasīt tālāk.

Nordea Rīgas maratona 2012
tempa turētāji – maratons

Nordea Rīgas maratons vairs nav aiz kalniem. Janvāra beigās sākas minimāli nepieciešamās sešpadsmit nedēļas līdz 20. maijam, lai sagatavotos noskriet maratonu. Lai motivētu jūs sākt trenēties, noskriet savu pirmo maratonu, vai uzlabot savu pagājušā gada maratona rezultātu, VSK Noskrien turēs tempu un 2012. gadā Nordea Rīgas maratonā temps tiks turēts arī maratona distancē. Lasīt tālāk.

Maratoniste 2011

Kopā šogad ir divdesmit divas VSK Noskrien kluba biedres, kas vismaz reizi sacensībās pievārējušas maratonu vai garāku distanci. Lasīt tālāk.

Maratonists 2011

Lasīt tālāk.

Glen Clova pusmaratons

Ideja noskriet Glen Clova pusmaratonu man radās vēl iepriekšējā gadā, bet toreiz es tomēr svārstījos, un, kad painteresējos par iespējamo piedalīšanos, dalībnieku saraksts jau bija pilns. Kāpēc ir šāds dalībnieku saraksts, es pastāstīšu vēlāk. Lasīt tālāk.

Divi maratoni Florencē

Attiecībā uz maratonu skriešanu šogad un arī vispār bija divi mērķi – beidzot noskriet zem 4h un piedalīties kādā maratonā ārzemēs, kur ir liels dalībnieku skaits un līdz ar to cita atmosfēra kā Latvijā. Pirmo mērķi izdevās izpildīt Valmierā, kaut arī ne tik pārliecinoši kā gribētos (3h57min), bet otro bija plānots paveikt Frankfurtē. Lasīt tālāk.

Puerto Vallarta pusmaratons

Lai arī kāds no VSK Noskrien ir jau piedalījies sacensībās Ziemeļamerikas kontinentā, tomēr šķiet Edgars Puriņš ir pirmais, kas sacensībās piedalījies Meksikā. Viņš novembra beigās piedalījās Puerto Vallarta pusmaratonā, kas gan oficiāli tiek saukts par “Medio Maraton Turistico & 10K Riviera Nayarit.” Lasīt tālāk.

Atēnu maratons

Sākšu ar laiku, kad 18. gadi atpakaļ pirmo reizi apzināti uzvilku skrienamos apavus un pamēģināju noskriet nelielu gabaliņu. Vairākus gadus pirms šī notikuma biju guvis nopietnu muguras traumu, un veselu gadu biju pat nestrādājošais invalīds-pensionārs. Pastnieks par draugu kļuva, ik mēnesi pensiju piegādājot man uz mājām. Pienākot laikam, kad jāiet uz kārtējo ārstu komisiju, lai invaliditātes pensiju pagarinātu, nolēmu – nē, neiešu, vilkšu skrienamos apavus un iešu skriet. Mans svars, gulšņājot pa dīvānu, bija sasniedzis 132 kilogramus, un tik tiešām nebiju spējīgs vairs neko ne padarīt, ne paveikt. Sabiedrībai bija zudis sportisks un apņēmības pilns jauneklis. Nolēmu viņu atgriezt dzīvē, un beigt ‘’ņaudēt’’. Ilgs laiks pagāja, līdz varēju bez apstājas noskriet piecus kilometrus. Apmēram tajā laikā arī iezagās prātā doma par maratonu.
Lasīt tālāk.