Var teikt, ka skrejlentas maratonam gatavojos jau kopš rudens – no oktobra beigām sākās mana skrejceliņa sezona, kas noslēgsies brīdi pirms Rīgas pusmaratona biķerniekos aprīļa beigās. Pagaidām neesmu aukstuma, sniega, ledus un atkušņu skrējējs.
Par skrjelentas maratonu uzzināju dažas nedēļas pirms pasākuma, treniņa laikā City Fitnes Olimpia, kur šajā laikā bija iespējams satikt eees (Evita). Es piekritu pat nedomājot :) Pati maratona nedēļa nebija viegla – spraigai cīņai mani negaidot izaicināja Nix65, kurš kā beigās izrādījās, bija apmņēmies šajā nedēļā uzstādīt savu distances rekordu (171 km) un arī man nekas cits neatlika, kā izlabot arī savējo (158 km) + trešdnienas vakarā man kļuva pilnīgi skaidrs, ka vecajos Asics Kayano 18 (ar 2064 km noskrējienu kopš 2012 gada oktobra) vairs paskriet nevaru un lai sagtavotos matatonam jaunajas apavos (Asics GT 2170) man bija atlikusi viena diena, jo piektdienu biju dzelžaini apņēmies izlaist. Pirmie 22 km jaunajās čībās (tiesa gan, vienam pirkstam labajai kājai bija uzberzusies tulzniņa) izrādījās veiksmīgi un tā bija laba zīme sestdien gaidāmajiem 42,2 km. Pirmssacensību stresiņš sākas piektdienas pēcpusdienā un visvaiŗāk saistīts ar apaviem + parastais pirmssacensību drudzītis.
Sestdienas rīts sākas plkst. 08:00 pamostoties. Jogurts. Makaronus no iepriekšējā vakara šodien vairs negribas. Jāiziet no mājas plkst. 09:00 lai pusstundas laikā paspētu aiziet līdz ķipsalai, tomēr pēc 15 min esmu jau atgriezies pēc aizmirstā maka un uz Olimpiju dodos ar auto. CF Olimpijā priekš jau ir Aivars (703), Laura un Jekaterina. Liek pie sienas plakātu. Smuks :) Pieciem celiņiem piestiprināti uzraksti ar tekstu apmēram “VSK Noskrien. Rezevēts” .
Pārģerbjos. Man somā ir 1,5 L ūdens, 0,5 L ūdens un Viva Sport Isotonic dzēriens ar apelsīnu garšu. Paķēries līdzi arī Ipod ar austiņām, visam gadījumam, ja paliek garlaicīgi.
Atsteidzas Mareks (Sm72) un pēc brīža ir klāt arī Evita (eees). Kaut ko čalojam un nemanot ir pienācis starta laiks – 10:00. Nekas vēl nesakas, jo ir jāiepazīstas ar skrejamajiem aparātiem, jāsaprot kā tie ieslēdzas/izslēdzas utml. Galu galā sākam skriet plkst. 10:03 līdz 10:05. Esmu nolēmis pirmos 10 skriet 11 – 12 kmh (5.20-5.00 min/km). Otrajā rindā blakus skrien Evita un aiz viņas – Mareks. Tikai viņa zina, kāds mums abiem ir ātrums. Ar Mareku sākam sacensties pēc pirmajiem 10 km, līdz 20 km neatkāpjos no 12,5, bet trešais desmits jau iet ar 12,7. Tas ir ātrākais temps, kas tiek turēts apmēram stundu.
Suminam katra skrējēja noskrietos 10/20/30/40 km. Esmu līderos. Pirmais ūdens malks – 25 kilometrā. Laiks paiet nemanot, visi par kautko čalojam. Laura ir mūsu stiprais un nenogurtošais, uzmundrinošais un vienmēr smaidošais atbalsts. Viņa mums dod ēst, dzert, pieraksta rezultātus un pamanās to visu vēl nofotgrafēt.
Vienā sarunā ar Evitu (kas skrien man labajā pusē) nejauši pārāk daudz uzskrienu uz labās malas un gandrīz nogāzos no skrejceļiņa. “Uzkritu” uz “emergency stop” pogas. Man tajā brīdī bija 28, 9 km, Evita bija vēlējusies mani apsveikt ar 30 km, bet nu man jāatsāk skrējiens – jāsarēķina cik km vēl jāparādās uz ekrāna. Apmēram pēc 2 km mani piemeklē kaut kas līdzīgs – Emergency stop šoreiz ir nejauši nospiests ar dzēriena pudeli.
Atlkušie 11,3 km nav viegli. “Nometu” tempu uz 12 un pie tā palieku līdz finišam. Esmu to sasniedzis pirmais 3 stundās un 27 minūtēs.
Aivara703 organizētais Skrejlentas maratons ir sensācija, kas izraisa visnotaļ pretrunīgas atsauksmes – no sajūsmas līdz pat pilnīgam noraidījumam un pat nosodījumam. Ir pieņemts uzskatīt, ka “celiņš” – tas nav nopietni un reti kurš spēj pavadīt “skrienot uz vietas” vairāk par vienu stundu. Manuprāt notikušais pasākums ir revolūcija “skrejlentas” skriešanā, kas pamazām iegūst savus piekritējus līdzīgi kā baskāju, kailie, siltā apģērba, kupenu, ledus, sala un karstuma, slapjuma, kalnu, pludmales un pretvēja skrējieni.
Februāra mēneša skrējēju intervijai nākas meklēt Indijā, kur viņš devies baudīt atvaļinājumu. Žūrijas ievērību izpelnījies ar februārī noorganizēto Skrejlentas maratonu, kurā pieci kluba dalībnieki pieveica maratona distanci uz skriešanas trenažiera, tautas valodā saukta arī par melno lentu. Vēl viņš reizēm redzams ar baloniem un kreklu ar uzrakstu 4:00, izpalīdzot kādam noskriet maratonu ātrāk par četrām stundām. Un vēl viņam garšo Alus (intervijā ar Aivaru vārds Alus jāraksta ar lielo burtu – red.), kurš gan to vēl nezināja? Tātad, mūsu mēneša skrējējs februārī – Aivars703. Lasīt tālāk.
Līdz Nordea Rīgas maratonam atlikušas vēl 19 nedēļas, tādēļ aicinām visus garo distanču skrējējus sākt gatavoties un plānot savus treniņu grafikus. Lai sniegtu konsultatīvo atbalstu un atvieglotu gatavošanos, Nordea Rīgas maratona organizatori sadarbībā ar partneriem atvērs Skriešanas skolu. Skriešanas skolas aktivitātes plānotas vismaz reizi mēnesī, skrējējiem klātienē „Skriešanas Darbnīcās” tiekoties ar treneriem, ekspertiem un konsultantiem, kā arī publicējot visus „Skriešanas darbnīcu” materiālus oficiālajā Nordea Rīgas maratona mājas lapā.
Nordea Rīgas maratona skriešanas darbnīcu norises plānotie datumi: 16.janvāris, 6.februāris, 13.marts, 17.aprīlis un 8.maijs. Īpaši aicināti piedalīties visi reģistrētie un arī potenciālie Nordea Rīgas maratona dalībnieki. Dalība „Skriešanas darbnīcās” ir bez maksas, taču, paredzot lielu dalībnieku atsaucību, nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās pa e-pastu marathon@necom.lv
Nordea Rīgas maratona Skriešanas Skolas 1.Darbnīca „Kā sākt skriet?” notiks 16.janvārī no plkst. 18:30 – 20:00 kinoteātra „Forum Cinemas” 8.auditorijā (13.janvāra iela 8, Rīga).
Skriešanas darbnīcas ietvaros tiks prezentēti treniņu pamatprincipi un aplūkota dažādu treniņu plānu izstrāde (42K, 21K, 10K), kas būtu piemēroti gan iesācējiem, gan pieredzējušiem skrējējiem. 16.janvāra darbnīcā tiks sniegti ieteikumi arī par skriešanas apavu un inventāra izvēli. Darbnīcā uzstāsies un uz dalībnieku jautājumiem atbildēs Ironman.lv treneris Romāns Melderis, veikala „Maratons” skriešanas kategorijas eksperts Raimonds Soopargs un Nordea Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords.
Darba kārtība:
18:00 – 18:30 Ierašanās un reģistrācija
18:30 – 19:45 Prezentācijas un diskusijas
19:45 – 20:45 Individuālie jautājumi & skriešanas apavu izvēles konsultācijas
Papildus informācija pievienotajā dokumentā un Nordea Rīgas maratona Interneta lapā.
Lai arī kartē skaidri redzams, ka Barselonu no Rīgas šķir vismaz trīs nopietni kalnu masīvi, nemaz nerunājot par pauguriem un pauguriņiem, bet maratona puses skatoties, man jau vajadzētu skriet piecdesmit kilometrus nedēļā ar pusmaratonu nedēļas nogalē, kā garo skrējienu. Un, paldies Dievam, ka ir tāds 1. janvāra skrējiens un komandas koptreniņš, citādi mana gatavošanās maratonam nemaz neiesāktos. Lai gan pēdējās trīs dienas, es no tās 20.13km skriešanas vairāk līdzinos robotam – sāp visas malas burtiskā nozīmē, skaidri parādot, ka, ja es gribu izdzīvot līdz vasarai, tad treniņos jāskrien un jāskrien. Bez Barselonas maratona, man ir paredzēta tempa turēšana pašmāju lielākajā skriešanas notikumā Nordea Rīgas maratonā.
Tieši tāpēc es šovakar četru nenormāli garšīgu alus vietā izvēlējies iet ārā lietu un tumsā skriet. Lielākoties skrienot treniņos es domāju par alu. Par to kā noskrējis es to dzeršu un cik tas būs garšīgs un cik viss kopā būs veselīgi. Ja nu ne veselīgi, tad neveselīgi nu točna tas nebūs.
Šoreiz gan viss izvērtās savādāk, jo domas klīda tikai un vienīgi par cieņas cīņu. Man ir savādāka domāšana, bet pēdējās diskusijas un vārdu apmaiņas liecina, ka visi nedomā kā es. Dēļ uzvaras es kilometru vairāk nenoskriešu, jo skriešu tieši tik daudz cik gribēšu. Ne speciāli domāšu par ātrumu, īsiem, pusgariem vai gariem skrējieniem. Bet es saprotu jūs, kuriem vajag uzvarēt pa katru cenu un gribu piezīmēt – skriešanai ir jārada prieks un, kā saka mans brālēns skrējējs, tad neviens treniņš nav traumas vērts. Nemaz nerunājot par šādu spēli. Vai pavisam virtuālām nozīmītēm.
Bet es izdomāju kaut ko vērtīgu. Cieņas cīņā vajag ieviest jaunu epizodi. Pareiza skriešana. Liela daļa skriešanas grāmatas saka, ka nedēļas apjoms nedrīkst pieaugt vairāk kā par 10%. Tad nu šeit tu iegūtu punktus, ja spēj iekļauties šajos plus mīnus desmit procentos. Kā arī skrējienu skaitam uzskatīt, ka nedēļā ir vajadzīgi divi īsie, divi pusgarie un viens garais skrējiens. Ja tev ir viens garais un tavam pretiniekam ir desmit garie, tad tas ir neizšķirts. Ko sakāt par tādu “pakaļas saudzēšanu?”
Sāku domāt, kāda ir mana sporta dzīves anatomija? No 10 gadiem spēlēju volejbolu. Beidzu līdz ar vidusskolu. Pēc tam bija gan steps, gan bodybaiki, gan teniss, līdz beidzot atradu savu aizraušanos – orientēšanos. Bet tad, kad galva pilna ar darba lietām, mācībām un vēl sazin ko, tad ir neiespējami orientēties. Tāpēc sāku vienkārši skriet. Lai sakārtotu domas un pēc tam ar tīru galvu radītu jaunas idejas. Vēlāk jau izmēģināju arī visas iespējamās piedzīvojumu sacensības. Bet mana sirds laikam tomēr pieder maratonam un rogainingam. Pie tā arī turēšos 2013. gadā.
Gatavojoties kļūt par pirmo cilvēku pasaules vēsturē, kurš izskrējis maratonu no divām stundām, uzgāju šādu visiem labi zināmā skriešanas pētnieka un grāmatu autora Fila Maftona rakstu par tieši šo pašu tēmu – 1:59 maratonu. Raksts ir garš, sadalīts pa astoņām nodaļām, tāpēc šeit padalīšos ar jums, VSK Noskrien biedri un biedrenes, tikai svarīgākajos katras nodaļas aspektos, bet pilnos tekstus oriģinālvalodā esat laipni lūgti lasīt paši. Rakstot šo rakstu, es pilnībā apzinos, ka tā rezultātā, iespējams, zaudēšu cīņā par pirmā 1:59 maratonista godu, un ar šo apziņu samierinos. Lasīt tālāk.
Gatavojoties kļūt par pirmo cilvēku pasaules vēsturē, kurš izskrējis maratonu no divām stundām, uzgāju šādu visiem labi zināmā skriešanas pētnieka un grāmatu autora 
km 
-