Līdz Nordea Rīgas maratonam atlikušas vēl 19 nedēļas, tādēļ aicinām visus garo distanču skrējējus sākt gatavoties un plānot savus treniņu grafikus. Lai sniegtu konsultatīvo atbalstu un atvieglotu gatavošanos, Nordea Rīgas maratona organizatori sadarbībā ar partneriem atvērs Skriešanas skolu. Skriešanas skolas aktivitātes plānotas vismaz reizi mēnesī, skrējējiem klātienē „Skriešanas Darbnīcās” tiekoties ar treneriem, ekspertiem un konsultantiem, kā arī publicējot visus „Skriešanas darbnīcu” materiālus oficiālajā Nordea Rīgas maratona mājas lapā.
Nordea Rīgas maratona skriešanas darbnīcu norises plānotie datumi: 16.janvāris, 6.februāris, 13.marts, 17.aprīlis un 8.maijs. Īpaši aicināti piedalīties visi reģistrētie un arī potenciālie Nordea Rīgas maratona dalībnieki. Dalība „Skriešanas darbnīcās” ir bez maksas, taču, paredzot lielu dalībnieku atsaucību, nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās pa e-pastu marathon@necom.lv
Nordea Rīgas maratona Skriešanas Skolas 1.Darbnīca „Kā sākt skriet?” notiks 16.janvārī no plkst. 18:30 – 20:00 kinoteātra „Forum Cinemas” 8.auditorijā (13.janvāra iela 8, Rīga).
Skriešanas darbnīcas ietvaros tiks prezentēti treniņu pamatprincipi un aplūkota dažādu treniņu plānu izstrāde (42K, 21K, 10K), kas būtu piemēroti gan iesācējiem, gan pieredzējušiem skrējējiem. 16.janvāra darbnīcā tiks sniegti ieteikumi arī par skriešanas apavu un inventāra izvēli. Darbnīcā uzstāsies un uz dalībnieku jautājumiem atbildēs Ironman.lv treneris Romāns Melderis, veikala „Maratons” skriešanas kategorijas eksperts Raimonds Soopargs un Nordea Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords.
Darba kārtība:
18:00 – 18:30 Ierašanās un reģistrācija
18:30 – 19:45 Prezentācijas un diskusijas
19:45 – 20:45 Individuālie jautājumi & skriešanas apavu izvēles konsultācijas
Papildus informācija pievienotajā dokumentā un Nordea Rīgas maratona Interneta lapā.
Lai arī kartē skaidri redzams, ka Barselonu no Rīgas šķir vismaz trīs nopietni kalnu masīvi, nemaz nerunājot par pauguriem un pauguriņiem, bet maratona puses skatoties, man jau vajadzētu skriet piecdesmit kilometrus nedēļā ar pusmaratonu nedēļas nogalē, kā garo skrējienu. Un, paldies Dievam, ka ir tāds 1. janvāra skrējiens un komandas koptreniņš, citādi mana gatavošanās maratonam nemaz neiesāktos. Lai gan pēdējās trīs dienas, es no tās 20.13km skriešanas vairāk līdzinos robotam – sāp visas malas burtiskā nozīmē, skaidri parādot, ka, ja es gribu izdzīvot līdz vasarai, tad treniņos jāskrien un jāskrien. Bez Barselonas maratona, man ir paredzēta tempa turēšana pašmāju lielākajā skriešanas notikumā Nordea Rīgas maratonā.
Tieši tāpēc es šovakar četru nenormāli garšīgu alus vietā izvēlējies iet ārā lietu un tumsā skriet. Lielākoties skrienot treniņos es domāju par alu. Par to kā noskrējis es to dzeršu un cik tas būs garšīgs un cik viss kopā būs veselīgi. Ja nu ne veselīgi, tad neveselīgi nu točna tas nebūs.
Šoreiz gan viss izvērtās savādāk, jo domas klīda tikai un vienīgi par cieņas cīņu. Man ir savādāka domāšana, bet pēdējās diskusijas un vārdu apmaiņas liecina, ka visi nedomā kā es. Dēļ uzvaras es kilometru vairāk nenoskriešu, jo skriešu tieši tik daudz cik gribēšu. Ne speciāli domāšu par ātrumu, īsiem, pusgariem vai gariem skrējieniem. Bet es saprotu jūs, kuriem vajag uzvarēt pa katru cenu un gribu piezīmēt – skriešanai ir jārada prieks un, kā saka mans brālēns skrējējs, tad neviens treniņš nav traumas vērts. Nemaz nerunājot par šādu spēli. Vai pavisam virtuālām nozīmītēm.
Bet es izdomāju kaut ko vērtīgu. Cieņas cīņā vajag ieviest jaunu epizodi. Pareiza skriešana. Liela daļa skriešanas grāmatas saka, ka nedēļas apjoms nedrīkst pieaugt vairāk kā par 10%. Tad nu šeit tu iegūtu punktus, ja spēj iekļauties šajos plus mīnus desmit procentos. Kā arī skrējienu skaitam uzskatīt, ka nedēļā ir vajadzīgi divi īsie, divi pusgarie un viens garais skrējiens. Ja tev ir viens garais un tavam pretiniekam ir desmit garie, tad tas ir neizšķirts. Ko sakāt par tādu “pakaļas saudzēšanu?”
Sāku domāt, kāda ir mana sporta dzīves anatomija? No 10 gadiem spēlēju volejbolu. Beidzu līdz ar vidusskolu. Pēc tam bija gan steps, gan bodybaiki, gan teniss, līdz beidzot atradu savu aizraušanos – orientēšanos. Bet tad, kad galva pilna ar darba lietām, mācībām un vēl sazin ko, tad ir neiespējami orientēties. Tāpēc sāku vienkārši skriet. Lai sakārtotu domas un pēc tam ar tīru galvu radītu jaunas idejas. Vēlāk jau izmēģināju arī visas iespējamās piedzīvojumu sacensības. Bet mana sirds laikam tomēr pieder maratonam un rogainingam. Pie tā arī turēšos 2013. gadā.
Gatavojoties kļūt par pirmo cilvēku pasaules vēsturē, kurš izskrējis maratonu no divām stundām, uzgāju šādu visiem labi zināmā skriešanas pētnieka un grāmatu autora Fila Maftona rakstu par tieši šo pašu tēmu – 1:59 maratonu. Raksts ir garš, sadalīts pa astoņām nodaļām, tāpēc šeit padalīšos ar jums, VSK Noskrien biedri un biedrenes, tikai svarīgākajos katras nodaļas aspektos, bet pilnos tekstus oriģinālvalodā esat laipni lūgti lasīt paši. Rakstot šo rakstu, es pilnībā apzinos, ka tā rezultātā, iespējams, zaudēšu cīņā par pirmā 1:59 maratonista godu, un ar šo apziņu samierinos. Lasīt tālāk.
VSK Noskrien esat jūs visi. Jūsu skrējieni, komentāri, pieredze. Jūsu panākumi, kritumi, traumas un uzvara pār sevi. Jūsu dalīšanās ar citiem un jūsu palīdzēšana citiem. Novembra mēneša skrējējs VSK Noskrien pasākuma virtuvē ir līdz ausīm, piedalījies neskaitāmās sarunās par krekliem, lojalitātes kartes atlaidēm, bildējies Playboyam, turējis tempu pusslims, jo kāds cits nav ticis, maksājis no savas kabatas par VSK Noskrien. Šīs gods nav tādēļ. Iepriekšējo mēnešu skrējēji vienbalsīgi dažās stundās noteica, ka sm72 to ir pelnījis, jo ilgu gadu laikā, mērķtiecīgi ejot uz savu lietu, tieši novembrī viņš to izdarīja. Apsveicu, Marek, ar lielisko rezultātu. Lasīt tālāk.