Kaut kas pēdējā laikā tā kā nedeva man miera. Kaut kas tā kā nebūtu izdarīts.. Bet kas gan? Par Kuldīgu rakstu uzrakstīju, par Nike Riga Run arī, par Daugavpili arī, sertifikātu par Nutrition and Physical Activity for Health kursa nokārtošanu ar izcilību dabūju, vajadzīgo ražu dārzā arī novācu..
Ā, kas tur bija ar to Daugavpili? It kā noskrēju, it kā aprakstīju, bet tomēr kaut kas.. Nu ja, pareizi, netiku taču to ievietojis savā VSK Noskrien emuārā! Kur nu kāds to tagad atradīs tīmekļa plašumos.
Tāpēc savam sirdsmieram tagad paziņoju par savu Daugavpils 50 km noskriešanas epizodi arī šeitan! Priecīgu jums lasīšanu un pārpalikušo dienas daļu!
“Chingonu titulam virzīju jau gada sākumā, kad bija tikko noskrējis Valmiera-Rīga un bija uzvarējis igauņu 12h skrējienā Dream of the Final Night. Toreiz vēl pieminēju pavisam neseno dalīto 1.vietu vecuma grupā SKM 53km distancē un avantūru Rīga-Salacgrīva. Bija iniciators arī dažiem koptreniņiem ziemā.
Tagad viņa kontā visu iespējamo distanču pieveikšana Nordea Rīgas maratonā, 2.vieta igauņu Laulasmaa ultra 168km skrējienā un iespaidīgais sniegums TDS, kur viņš aiz sevis atstāja prāvu baru to valstu skrējēju, kuri var savā valstī trenēties kalnos, atšķirībā no Chingona, kurš šim pasākumam uztrenējās Slīpajā Smilšu Stadionā Biķerniekos un Beberbeķu takās. Es vēl arvien jūtos nelāgi, ka man kronītis ir iedots, bet tādam īpašam mūsu kluba skrējējam titula vēl nav. Es par Chingonu.” Tāda bija viena no nominācijas “runām” mēneša skrējēja izvēles aizkulisēs. Svaigi noskrējis Monblāna TDS 119km distanci ieņemot augsto 42.vietu – Chingons no Babītes jeb Laimonis. Lasīt tālāk.
Katram, kas plāno savu skriešanas treniņu un sacensību kalendāru, bieži ir grūtības izdarīt izvēli – skriet Latvijā, tuvākajās ārvalstīs vai tomēr pamēģināt kaut kur tālāk. Un kur vēl eksotiskāka ideja – skriet pa salu, pie tam Atlantijas okeānā. Lasīt tālāk.
Nosaucu šo rakstu par 52km meditācijai ne jau tāpēc, ka tajā pietrūka emocijas, bet gan tāpēc, ka cauri visam skrējienam nāca līdzi pavediens, kurā daļa no prāta bija pavisam mierīga, bez šaubām par finišu vai par pašsajūtu galā. Daļa no manis bija pārliecināta, ka līdz finišam es tikšu, dzīva un vesela, neatkarīgi no tā, kas mani sagaida ceļā.
Kaut kas pēdējā laikā tā kā nedeva man miera. Kaut kas tā kā nebūtu izdarīts.. Bet kas gan? Par Kuldīgu rakstu uzrakstīju, par Nike Riga Run arī, par Daugavpili arī, sertifikātu par Nutrition and Physical Activity for Health kursa nokārtošanu ar izcilību dabūju, vajadzīgo ražu dārzā arī novācu..
Katram, kas plāno savu skriešanas treniņu un sacensību kalendāru, bieži ir grūtības izdarīt izvēli – skriet Latvijā, tuvākajās ārvalstīs vai tomēr pamēģināt kaut kur tālāk. Un kur vēl eksotiskāka ideja – skriet pa salu, pie tam Atlantijas okeānā. 
km 
-