Katram, kas plāno savu skriešanas treniņu un sacensību kalendāru, bieži ir grūtības izdarīt izvēli – skriet Latvijā, tuvākajās ārvalstīs vai tomēr pamēģināt kaut kur tālāk. Un kur vēl eksotiskāka ideja – skriet pa salu, pie tam Atlantijas okeānā. Lasīt tālāk.
Nosaucu šo rakstu par 52km meditācijai ne jau tāpēc, ka tajā pietrūka emocijas, bet gan tāpēc, ka cauri visam skrējienam nāca līdzi pavediens, kurā daļa no prāta bija pavisam mierīga, bez šaubām par finišu vai par pašsajūtu galā. Daļa no manis bija pārliecināta, ka līdz finišam es tikšu, dzīva un vesela, neatkarīgi no tā, kas mani sagaida ceļā.
„Vēl reāls kandidāts varētu būt guncha. Ierosinu padomāt par viņa virzīšanu nākamajā reizē. Augustā kļuvis par LR čempionu 50 km un, iespējams, uzstādījis jaunu Latvijas rekordu. Vinnējis LSC 30 km skrējienā, par astoņām sekundēm apsteidzot par sevi daudz jaunāko druupiju un labojot savu PR par piecarpus minūtēm. Un septembrī tad būs kaut ko labu izdarījis arī 24 h skrējienā.” Šo vēstuli neredzēja Mēneša skrējēja piešķiršanas komisija, bet viņu domas bija līdzīgas un vienprātīgas. Apsveicam, Gunār. Lasīt tālāk.
Matīss uz stāstīšanu nav ilgi jāmudina. Viņš pirms vairāk nekā nedēļas kopā ar draugu Laimoni aizskrēja no Rīgas uz Salacgrīvu, kur norisinājās mūzikas festivāls “Positivus”. Izdzirdējusi par šo nodomu, nogrozīju galvu un nodomāju – traki cilvēki. Man jau tad bija skaidrs, ka gribēšu par šo ieceri un tās realizāciju uzzināt vairāk. Lasīt tālāk.