Kopā šogad ir divdesmit divas VSK Noskrien kluba biedres, kas vismaz reizi sacensībās pievārējušas maratonu vai garāku distanci. Lasīt tālāk.
|
||||||
Komandas blogi |
Šis tomēr nebūs stāsts par maratona noskriešanu. Šis būs stāsts par to ko cilvēks var. Ja grib. Jā, parastais viduvējais Latvijas iedzīvotājs. Un Nāves ielejā, Sahārā un Alpu kalnos vairākas dienas pavadot skrienot var finišēt ar Latvijas karogu rokās. Ja grib. Artūrs pirms dažiem gadiem nebija skrējējs, bet nu viņš ir labākais un pieredzējušākais ultramaratonists Latvijā un skriešanas ziņā viņam vairāk izaicinājumu nav. Lasīt tālāk.
 Didzis uz Kenigsbergu, Ainārs uz Klaipēdu. Vai otrādi. Kuršu kāpa. Nida. 28. maijs. 2,5 kilometru aplis 40 reizes. Ievadam. Jau pirms kāda laika tepat komentāros ar Didzi bijām vienās domās, ka personīgā rekorda labošana kārtējā maratonā par kādām minūtēm ir forši, bet tas nav IZAICINĀJUMS. Sekoja Gunchas pastāsts par Pasaules čempionātu 100 km skrējienā un doma par to, ka 100 kilometru distance būtu jāpamēģina, lēnām nobrieda. Darbojošās personas no Latvijas – Andris (Dudels), Aigars (Salenieks), Arne (Ūdris), Pēteris (Cabulis), Didzis (mūsu Didzis) un Ainārs (es). |
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
No Latvijas šonedēļ Monblāna virzienā dodas gandrīz divdesmit skrējēji. Viņi piedalīsies, ja ne pašā grūtākajā, tad populārākajā un pieprasītākajā ultramaratonistu skrējienā Eiropā. Viņi skries pa Alpu kalnu takām, pabūs Francijā, Itālijā un Šveicē, lai klasisko distanci 166km garumā apkārt Monblāna virsotnei veiktu 48 stundās. Šogad 
km 
-