Mana sacensību diena sākas pussešos no rīta, uz dīvāniņa, kaut kur Manhetenas viducī. Draudzenes brālis žēlsirdīgi atļāva pārnakšņot savā smalkajā 42. ielas dzīvoklī, pašlaik viņa mazais kaliko šķirnes kaķis laiza manu elkoni, bet modinātājs ārdās, lai mani pamodinātu. Lasīt tālāk.
|
||||||
Komandas blogi |
Cēsis. 23.06.2012. Apmācies. Nedaudz līņā. Pils parks. Reģistratūra. Izstāvot rindu tiekam pie saviem numuriem. Tie kuri reģistrējās uz vietas tiek pie piecdesmit santīmu bonusa – auduma numuriem, tie, kuri bijuši čaklāki un reģistrējušies iepriekš, tiek pie papīra numuriem. Līdz startam stunda. Sāk līt. Noskatām Pils parkā vienīgo nojumi – Kārļa kalna lapeni un līdz startam ērti iekārtojamies tajā.
Pavasaris. Latvijā snieg. Gaisa temperatūra ap un zem nulles. Bet mēs dodamies uz siltākām zemēm izbaudīt pavasari. Šoreiz uz Berlīni.
|
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
Līdz izbraukšanas dienai bija atlikušas vien divas nedēļas, kad labs draugs man piezvanīja un teica „Braucam uz Ameriku. Uz mēnesi”. Uz ko es ilgi nedomādama atbildēju „Ja tas ir nopietns piedāvājums, tad kāpēc gan nē. Braucam.” Ceļojums labā kompānijā – man nekad nav bijis ilgi jādomā, lai pieņemtu lēmumu. Kā vēlāk noskaidrojās, tas bija viens no iemesliem, kāpēc tiku aicināta – esot no tiem retajiem trakajiem, kam ceļojums ir aicinājums. Neko daudz par ceļojumu nestāstīšu, visumā ASV ir tieši tādas, kā es tās biju iedomājusies un diezgan tuvu tam, ko rāda kino. Bet ne par to ir stāsts. 
km 
-