Sigņa izveidotais VSK Noskrien skriešanas sacensību kalendārs ļauj padalīties ar savām vēlmēm uz sacensībām, par to informējot savus kluba biedrus un, iespējams, arī samazinot kopējās izmaksas. Vēlmē piedalīties pēdējos sezonas mačos Ozolniekos piesaka daudzi no VSK Noskrien, tikai ne katram to izdodas realizēt. Visu izjauc traumas un Siguldas ACG maratona (laumiic rakstu par šo pasākumu lasiet ŠEIT) organizatori, kas ieliek šo Latvijā iecienīto ekstremālo pasākumu vienā dienā ar Ozolnieku pusmaratonu. Esam mazliet apbēdināti par tādu netaisnību, jo vienai daļai kluba dalībnieku Ozolnieki bija kā sagatavošanās posms pirms Siguldas, bet tagad, mazliet vairāk kā mēneša laikā, bija jāizšķiras par ko vienu.
Ir pienākusi viena no pēdējām oktobra mēneša nedēļas nogalēm, kad vairāki kluba biedri dodas uz Ozolniekiem pierādīt savu varēšanu gadskārtējā Ozolnieku pusmaratonā vai arī dodas uz Siguldu pierādīt savu varēšanu Siguldas maratonā 2009. Lasīt tālāk.
2009. gada 10. oktobra rītā Salaspils veikalu „Maxima” apsēda vairāki sportiska paskata jaunieši – tērpušies apspīlētās triko biksēs, pieskaņotas krāsas sporta jakās, rokās kaudze Snickers batoniņu, bet kājās izturīgi skriešanas apavi. Viena šāda daiļā dzimuma pārstāve neilgi nopētot mani, pasmaidīja un klusām, maigā, sievišķīgā balsī čukstēja pie auss sev blakus stāvošajam draugam – „Šitais izskatās, ka būs mūsu konkurents.” Draugs uzmeta man aci un pakratīja galvu. Lasīt tālāk.
Nu ko, arī šā gada Valmieras maratons ir aiz muguras un jāteic – aizvadīts godam! Tā kā līdz šim visi mani skriešanas treniņi bija vērsti uz vienu mērķi – noskriet Valmierā pusmaratonu -, tad tagad vairs īsti nav skaidrs, kā trenēties tālāk, kad šis mērķis ir sasniegts.
Ja runājam precīzāk, jāatzīst, ka īstenībā mērķis bija konkrētāks – noskriet savu pirmo maratonu, iekļaujoties divās stundās. Treniņu proces pēdējā posmā (pāris nedēļas pirms sacensībām) viss liecināja par to, ka mērķis patiešām ir reāls un tam vajadzētu būt īstenojamam pat kalnainajā Valmierā (labi, labi, Siguldā skrējušie man par Valmieras `kalniem` droši var nepiekrist). Pēdējas dažās dienās pirms pusmaratona gan atkal sanāca pāris ne tik veiksmīgi treniņi, kas sēja bažas par manu fizisko sagatavotību, tomēr uz Valmieru devos kopumā pozitīvu cerību pilns. Šīs ir arī manas pirmās nopietnās sacensības VSK Noskrien skrējēju kluba sastāvā, kuram pievienojos pavisam nesen (vēl šo klubu norādīju arī, reģistrējoties Viļnas minimaratonam un Zelta kedas skrējienam Mežaparkā). Bija gaidāms, ka Valmierā skries ievērojams pulciņš kluba biedru, lai gan es nevienu no viņiem personīgi nepazīstu ;)
Septembris. Zelta rudens. Zelta keda Mežaparkā 2009.gada 20.septembrī.
Ir pienākusi kārtējā nedēļas nogale, kad vairāki kluba biedri dodas uz Ozolniekiem pierādīt savu varēšanu skrējienu seriālā „Ielūdz Ozolnieki” vai arī tepat Mežaparkā centīsies pierādīt savu varēšanu Zelta kedā. Šoreiz stāsts būs par to pēdējo.
km 
-