Ir pēdējais laiks plānot šīs vasaras skriešanas aktivitātes. Līdzās jau zināmajiem mačiem būs arī jauni. Viens no tiem – Cēsis Eco Trail 2. augustā. Tāpēc aicinājām uz sarunu šī skrējiena idejas autoru un galveno organizatoru Vilmāru Zemi (turiburu). Lasīt tālāk.
Teiciens „Bez īpašas sagatavotības nemēģiniet to atkārtot mājās” mudina apzināties risku, ko uzņemamies mēģinot pārbaudīt savu spēju robežu. Ko secinām, kad mēģinām sasniegt savu spēju robežu? Man 42 maratoni no 47 skrējieniem liek secināt, ka cilvēka spēju robeža ir neizmērojama. Un piedzīvotā laika apstākļu buķete piešķir visam tikai vairāk krāsu (mīnusi, vējš, aukstums, sniegs, ledus, lietus, slapjums, karstums, saule,utt.) Lasīt tālāk.
Skrējiens Rīga – Valmiera notika piecas reizes no 1989. līdz 1993. gadam*. 107km vajadzēja veikt 24 stundu kontrollaikā, tamdēļ šo skrējiensoļojumu mēdza dēvēt arī par gladiatoru pastaigu. Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem organizatoriskie pienākumi tika sadalīti pavisam vienkārši, proti, katrs lielais Valmieras uzņēmums uzņēmās atbildību par savu 10km posmu distancē, kā arī vietējie iedzīvotāji šosejas malā dalījās ar ūdeni un cienastiem. Klīst leģendas, ka Rubenē pie 100km atzīmes varoņus sagaidījusi brīvdabas viesnīca, kur varēts gan pagulēt, gan saņemt tik nepieciešamo masāžu. Lasīt tālāk.
2013.gada pēdējā mēneša – decembra skrējēja nopelni runā jau paši par sevi – Skrien Latvija seriāla VSK Noskrien “spicākās” komandas viens no dalībniekiem – punktu pienesējiem, viņa kontā pērn – divi asfalta 100nieki, trīs pusmaratoni, kas noskrieti ātrāk par 1h15min, LSC 30nieks basām kājām, kā arī Tempa turēšana 2012.gada Nordea Rīgas maratonā pastalām kājās. Un tas nav viss. Uldis nesmādē arī īsākas distances – sacensībās skrējis arī 800, 1000, 1500, 3000m. Bet decembrī žūrijas uzmanību izpelnījies ar saviem panākumiem gada pēdējā dienā Igaunijas mežos – uzvarējis Dream of the Final Night 12h skrējienā, noriņķojot 132 apļus (tie arī 132,2 km) dziedādams (tiešā šo vārdu nozīmē – klātesošie neļaus samelot). Jūsu uzmanībai druupijs jeb Uldis Kļaviņš. Lasīt tālāk.
Šo apcerējumu nebija plānots publicēt – savā slimošanas laikā piespiedu brīvprātīgā kārtā sāku plānot 2014.gadu. Es, pretēji Zatleram, zinu, kas es esmu, bet man grūtības dažkārt sagādā jautājums: „Ko tu īsti vēlies?”.
Cīņa par novembra mēneša skrējēja nozīmīti bija sīva. Lai arī sezona beigusies un vairs nebija izteikts spilgtu kandidātu birums, pacīkstēties tomēr nācās un šajā cīniņā lai arī nelielā, bet vadībā izvirzījās Imants. Lai arī jau manīts šosezon skrienam 50 km, 100 km un piedalāmies Ņergu treniņos, tomēr tikai tagad – novembrī noskrējis savu pirmo klasisko maratonu tā klasiskajā trasē. Viņš arī bija viens no idejas autoriem Latvijas 95 gadu jubilejas skrējienam, kas sapulcināja ļoti kuplu dalībnieku skaitu un aizkustināja ne viena vien skrējēja emocijas, patriotiskās jūtas un arī dažas muskuļu grupas. Imants arī bija atbildīgais par Siguldas kalnu maratona pēcballīti, bijis tempa turētāja amatā gan oficiāli, gan privāti – nu vienkārši – aktīvs biedrs ne tikai kilometru krāšanā, bet arī sabiedriski darbojoties.