|
||||||
Komandas blogi |
Nu jau ir tas brīdis, kad tu pat rīta agrumā vairs nevari vientulībā noskriet savu treniņu. Visas malas ir pilnas ar skrējējiem un brīžiem pat liekas, ka Latvija patiešām skrien. Akcijas „Uzdrošinies noskriet” dalībniekiem šī ir pati grūtākā nedēļa, jo tieši tagad notiek garākie skrējieni viņu dzīvē. Tieši tagad notiek viņu kļūšana par pusmaratonistiem. Lasīt tālāk.
Labā lieta par skriešanu ir tāda, ka atšķirībā no citiem sporta veidiem, lai ar to sāktu nodarboties ir vajadzīgas divas lietas – pulkstenis un apavu pāris. Var pieņemt, ka pulkstenis ir visiem. Ja tev nav, tad pats zini, ka laimīgie laiku neskaita. Tātad, lai skrietu, vajag skriešanas apavus. Protams, skriet var basām kājām, zābakos un tenisa čībās. Vienu vai divas reizes. Ja gribi skriet daudz un bieži, tad tev jāzina viss par skriešanas apaviem. Lasīt tālāk.
Iespējams, pirms tam es tam nebiju pievērsis uzmanību. Bet nu jau gandrīz trīs gadus kopš nodarbojos ar skriešanu, man šķiet, ka skrējēju parādās arvien vairāk un vairāk. Par skrējējiem drīz varēs stāstīt anekdotes, gluži tā pat kā par bļitkotājiem – ja redzi skrienošu cilvēku, drīz pavasaris būs klāt. Skrējēju ielās ar katru gadu ir vairāk un nu jau redzēt skrienošu cilvēku pat pie -20*C ir ikdiena. Tā pat, sacensības ar katru gadu uzstāda arvien jaunus dalībnieku rekordus un šogad Latvija notiks vairāk kā desmit dažādas pusmaratona distances skriešanas sacensības. Lasīt tālāk.
Un tomēr – 2010. gada februāra mēneša izskaņā arī mans prāts pēkšņi bija spiests nodarbināt sevi ar šo pašu jautājumu – kāpēc man sāp kāja? Uzdevu šo jautājumu lielākiem skriešanas speciālistiem par sevi (pats tikai salīdzinoši nesen biju uzsācis nodarboties ar šo hobiju), saņēmu dažādas atbildes, par kurām esmu visiem pateicīgs, taču pa īstam ar situāciju mierā nebiju.. Vai man jālieto glukozamīns, lai spētu skriet bez sāpēm? Vai man tiešām ik pēc pusgada jāpērk jauni skriešanas apavi, lai izvairītos no savainojumiem? Ja gribu ar skriešanu nodarboties regulāri un daudz, vai man tiešām nāksies samierināties ar kortizona injekcijām un pieņemt to kā normu? Vai tiešām papildus sāļu šķidrumiem jālieto vēl arī atjaunošanās šķīdumi, ja gribu skriet katru dienu? Vai patiešām gan pirms, gan pēc ikkatra skrējiena nepieciešams tik dikti staipīties, ja negrib sastiept kādu muskuli vai atkal savainoties citā veidā? Vai tiešām visu mūžu man skriešanas (un arī iešanas) apavos būs jānēsā iekšzoles, kas koriģēs manu “nepareizo” pēdu? Tas nelikās ne īsti normāli, ne dabiski.. Vai tiešām cilvēks ir vienīgā dzīvības forma uz šīs planētas, kas nespēj skriet dabīgi, neizmantojot visas šīs iepriekš minētās lietas un piesardzības formas? (Atzīstos, ka šī doma šādā formā manā galvā tolaik vēl noformulējusies nebija, tā klīda apkārt visai nenoformulētā veidā, bet tagad nesen to šādā formā kaut kur izlasīju). Lasīt tālāk.
|
2024. gadā: noskriets - 142713.43 km skrējuši - 306 biedri Pēdējās septiņās dienās: noskriets - 8558.08 km skrējuši - 240 biedri skrējieni - 806 reizes
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-