Šā gada 1. janvārī notika tā, ka mēs, edGars un Kampars, noskrējām maratonu pa pludmali Liepāja – Jūrmalciems – Liepāja. Par to arī šis stāsts, no ievada ar Dzintara boulingu, līdz atvadām ar atiešanas skrējienu.
Boulinga pasākumā, kas bija jauks, bet par ko nav šis stāsts, runājām, kur un kā skriesim 1. janvāra skrējienu. Kofeīnam darbs pa kājām maisās, Mošķis uz dzimto pusi – Ventas krastā, brauks. Liepājā paliekam es un Kampars, jā ir vēl arī unknown un justmaris, bet kaut kā viņi vēl nav pielipuši mūsu ciešajam kodolam. Tad nu norunājam 1. datumā sazvanīties. Lasīt tālāk.
Šaubu par to, vai piedalīties Viļņas maratonā 2009, nebija ne brīdi. Kampars jau gadu atpakaļ šeit bija skrējis savu otro maratonu karjerā. Un, lai gan tā laika sasniegtais rezultāts nebija izcils – 3:02:05, tomēr tas bija devis motivāciju un ticību saviem spēkiem, kalpojis par nospraustā mēŗķa – noskriet maratona distanci zem 3 stundām, īstenošanu. Arī atmiņas par Viļņas maratona 2008 distanci ir visai pozitīvas – lai gan trases organizācija drusku piekliboja, tomēr trase bija samērā pateicīga lieliem ātrumiem. Jautājums bija vienīgi ko šogad skriet – 
km 
-