..un tagad ar Latvijas karogu rokās finišē Ruben Martinez! Latviešu valodu uzskata par vienu no skaistākajām valodām pasaulē, viņam patīk latvieši un viņš pat nedaudz jūtas kā latvietis, un kur nu vēl lielāku latvietības mēģinājumu kā mēģināt noskriet Rīga – Valmiera? Tas jau ir zīmogs! Skrien pa mūsu takām, izbauda mūsu ziemas, nu īsts patriots, kaut arī nāk no Spānijas. Mūs ieinteresēja, ko spāņu puisis dara Latvijā un kā viņam šeit sokas, tāpēc aicinājām uz interviju rubernmardom jeb Ruben Martinez. Lasīt tālāk.
Pirms septiņiem gadiem mana draudzene ar savu draugu pārcēlās dzīvot uz Valensiju Spānijā. Toreiz man pirms dažiem mēnešiem bija piedzimis mans vecākais dēls, un es izteicu cerību, ka gan jau pēc gada aizbraukšu ciemos. Taču gadi aizskrēja ātri un šī gada pavasarī attapos, ka vecākajam dēlam drīz jau būs septiņi gadi, bet es tā arī neesmu aizbraukusi ciemos uz Spāniju. Turklāt, lasot gardos noskrieniešu – kalniešu stāstus, aizvien vairāk sāka gribēties iemēģināt kājas kādā kalnu skrējienā. Tā nu tika nolemts rudenī doties uz Spāniju, atlika vien izvēlēties skrējienu, jo skrējienu Spānijā ir nebeidzami daudz, tai pašā Valensijas reģionā notiek vairāki skrējieni katrās brīvdienās. Izvēle krita uz Montanejos trail Tdm55K (izrunā Montanehos),kam vienīgajam jau pavasarī bija zināms konkrēts datums un trases krāšņie dabasskati mani savaldzināja vienā acumirklī – skatoties bildes un video, trīsas pārskrēja un zināju, ka tas ir mans meklētais skrējiens. Lasīt tālāk.
Aprīlis viņam ir bijis ļoti ražīgs. 3. vieta Rēzeknes pusmaratonā un 2. vieta Biķernieku pusmaratonā dod kopvērtējuma 1. vietu Skrien Latvija seriālā. Bez tam viņš aprīlī uzvarēja LSC pusmaratonā un Latvijas čempionātā krosā bija otrais, zaudējot tikai pasaules čempionam orientēšanās sportā Edgaram Bertukam. Aprīļa mēneša skrējējs ir murderdoll jeb Kristaps Kaimiņš. Lasīt tālāk.
Atsāku regulāri skriet 2012. gada sākumā, Janvāris padevās tāds ražens, spītējot aukstumam, mierīgā tempā skrēju 5 – 15 km distancītes. Ap Jūniju – Augustu treniņi izpalika – vasaras mēnesis un nejauši sanāca pat pagulēt slimnīcā, tas arī ir viens iemesls, kāpēc šogad izlaidu Siguldas kalnu maratonu, bet noteikti to darīšu nākamgad. Pēc slimnīcas biju tāds nekāds un ņemot vērā veselu divu mēnešu pauzi, izdomāju, ka piedalīšos Siguldas pusmaratonā, noskrēju diezgan mierīga tempā 1:58:03~ un likās, ka šogad vairāk nekas nenotiks.
Desmit stundās pieveikt 45 kilometrus nav nekāds varoņdarbs un droši vien pie labas veselības un nākamās dienas brīvas to varētu katrs. Bet desmit dienās pievarēt vairāk kā 400km noteikti ir izaicinājums un savu spēku pārbaude daudziem. Stāsts ne gluži par skriešanu, bet tajā ir visas ar skriešanu saistītas lietas – tulznas, sāpes ceļos, nogurums, bailes un paveikšanas prieks. VSK Noskrien biedrs Ivars piedalījās Camino Santiago un šī dienasgrāmata var kalpot daudziem par iedvesmu pārvarēt sevi un noiet vai noskriet. Lasīt tālāk.
Pasākums nopietns. Un arī gatavošanās notika ļoti nopietni. Vienmēr pastāv vārda „nopietni” dažādā interpretācija. Šinī gadījumā katram skrējējam bija savs uzstādījums un katrs to nopietni realizēja dzīvē. Pirms maratona noskrieto kilometru daudzums tieši proporcionāli atvieglo maratona beigu daļas cīņu ar sevi. Lasīt tālāk.
km 
-