Latvija ir kļuvusi vēl bagātāka. Bagātāka ar labo gribu, bagātāka ar savu vēlmi palīdzēt tiem, kuriem dzīvē iet grūtāk kā citiem. PALĪDZI SKRIENOT! Šī ir devīze, kura dota jaunai tradīcijai – labdarības skrējienam NIKE RIGA RUN. 12.septembrī Mežaparkā visi skriet gribētāji tiek aicināti vienoties ar vienu vienīgu ideju – ziedosim MAZAJĀM SIRSNIŅĀM. Tieši tā saucas viens no ZIEDOT.LV projektiem, kurš sniedz palīdzību bērniem ar veselības problēmām. Lasīt tālāk.
|
||||||
Komandas blogi |
 Drošība - veselības garants arī Ozolnieku 5km čempionātā! Šiem Ozolniekiem gatavojoties visi zināja, ka ir gaidāma tveice 32 grādu karstumā. Dažs atteicās no dalības, dažs izvēlējās skriet ar saulessargu. Forumā jau viss plaši izstāstīts. Skriesim.lv rezultātos saskaitīju tuvu 30 noskrieniešus, kas piedalījušies līdz šim 2010. gada karstākajā Latvijas sacensībā. Rādās, ka visi pratuši sevi saudzēt un nekādas veselības problēmas pēc skrējiena dalībniekiem nav. Lasīt tālāk.
Nordea Rīgas maratonā ne tikai piedalījās lielākais VSK Noskrien biedru skaits jebkad sacensībās (113), bet tika sasniegts milzīgs panākums tieši kā komandai. VSK Noskrien komanda četru puišu sastāvā izcīnīja trešo vietu maratona stafetes disciplīnā ar rezultātu 2:49:48. Malači Mareks Šīrants (sm72), Normunds Lagzda, Edgars Porciks un Kaspars Tūbelis (Kampars). Tā pat mums ir lieliski rezultāti maratonā – 25. vieta Ritvaram Lērme ar 3:00:29 un 29. vieta Gunāram Ķeģis ar 3:04:37. Kā arī pusmaratonā 34. vieta Jevgēnijam Turkinam ar 1:23:02. Lasīt tālāk. VSK Noskrien plašā pulkā piedalījās skrējienu seriāls “Ielūdz Ozolnieki” otrajā kārtā. Dažādās grupās un dažādās distancēs tikai izcīnītas labākās vietas. Ne velti Ozolnieku apli skrējēju vidū dēvē par pašu ātrāko Latvijā. Skrējiens notika par godu pagājušajā gadā aizsaulē aizgājušam skrējēju kluba “Ozolnieki” dibinātājam Leonam Miķelsonam par godu, kas tika pieminēts ar klusuma brīdi un visiem dalībniekiem – piemiņas medaļu.
Maratona skriešanā mani, pats varbūt pat to neatceroties, ievilka Aigars Nords. Satiku viņu uz ielas stūra Rīgā un Aigars jautāja, vai neskriešu Rīgas maratonu. Domāju, ka varētu pamēģināt – pusīti. Tā nu noskrēju pusīti vienu gadu, otrā gadā jau tā pusīte likās pa īsu un sāku domāt par maratonu. Gribēju skriet Ņujorkā, jo tā ir pilsēta, kurā es esmu pavadījis kādu savas dzīves laiku un kas man ir otra tuvākā un zināmākā pilsēta pēc Rīgas. Tomēr sanāca tā, ka savu pirmo maratonu noskrēju Rīgā, jo, lai skrietu Ņujorkā, ir jāpiedalās loterejā, gribētāji tur ir daudzi. Mana laimīgā loze atnāca tikai trešajā piegājienā. |
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-