3. maija rīts. Saulains, ziemeļu vējš. Atbraucu no Jelgavas paskriet. Sacensību vietā, Māras dīķa apkaimē ierados pēc deviņiem, tad vēl nekas neliecināja, ka būs sacensības. Pēc kāda laika pamazām sāk visi ierasties, notiek rosība. Atzīmējos pie organizatoriem, ka esmu ieradusies – ievelk ķeksīti, numurus deva tik pirms paša starta. Tiek noskaidrots, ka starts būs vēlāk, jo skriešana ieilgs – pirmais starts būs mazākajiem dvīņiem, tad gados vecākiem, tikai pēc tam divu apļu skriešana, tad sievietēm 3 apļi, un visbeidzot vīriešiem 5 apļi. Laika vēl daudz, veicu iesidīšanos – visu distanci 3 apļus. Uz sacensībām pamanu ierodamies vēl VSK Noskrien biedrus, sastapu arī Lieni. Lasīt tālāk.
|
||||||
Komandas blogi |
Agrs sestdienas rīts. Tiek izlikts karogs pie mājas. Paņemta soma un brauciens uz Vīlandi var sākties. Juglas Staoil tiek sagaidīts auto, kur jau līksmi iekšā sēž Kampars un Co. Pie Vaidavas tiek uzņemts vēl viens pasažieris un tagad gan aidā prom. Tad Valmieras aplis, Rūjiena, Latvijas/Igaunijas robeža un esam klāt.
Gruzīni aicina ciemos. Ventspils Maratona Kluba biedri, ņemot dalību Parīzes Maratonā 2010, iepazinās ar tūrisma pārstāvjiem no Gruzijas, kuri prezentējās Parīzes maratona EXPO, ar savu pirmo Gruzijas Maratonu – KAZBEGI MARATHON. Maratons notiks 4. septembrī un iespēja būs doties arī pusmaratona distancē. Lasīt tālāk.
Pagājušās brīvdienas VSK Noskrien komanda piedalījās sacensībās Cēsu pavasaris 2010. Ir dažas godalgotas vietas un milzum daudz emociju.
Izrādās, ka uz avantūrām maratonu pieveikšanā nav tikai džeki, bet arī meitenes. Četras nekad maratonu neskrējušas skrējējas dodas uz Parīzi iepirkties un… pie reizes arī noskriet savu pirmo maratonu. Kā viņām tur gāja, padomi citām un citiem drosminiekiem un pavisam sievišķīgas emocijās. Lasīt tālāk.
Daugavas stadiona reģistrācijas telpā es, Krishjohn, ar Aivaru ieradāmies nedaudz agrāk kā stundu pirms startiem. Es teiktu, ka pavisam laicīgi vai pat priekšlaicīgi, bet tās jau ir vārdu spēles. Satikām tur vēl vienu Aivaru, šo gan ar numuru „703”. Aivars piereģistrējās, es nē. Pārmijuši pāris pļāpas par to, ko vīriešu cilvēki parasti runā pirms starta, pašķīrāmies – Aivars (bez koda), kurš jau bija apvilcis jaunākos sporta svārkus, devās sildīties mašīnā, Aivars (ar kodu) – pārģērbties uz blakus ģērbtuvēm, bet es (bez koda un bez sporta svārkiem) – apskatīt pašu Daugavas stadionu. Lasīt tālāk. |
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-