Ir silts un saulains aprīļa 3dienas vakars. Tikko pieveikti ikdienas maizes darbi un 4 “trakie”(katrs savā krāsā – zaļš, dzeltens, zils, oranžs) neskatoties uz retajām garāmbraucošo automašīnu vadītāju un pasažieru greizajiem skatiem, nu jau 6. reizi centīgi šturmē, ne tik stāvo, bet visai garo kalnu, kas atrodas Vārtājas upes tuvumā. Tieši šādā veidā turpinās VSK Noskrien Liepājas nodaļas 2009.gada sezonas sagatavošanās posms Rīgas Maratonam, kura viena no sastāvdaļām ir kalna treniņi. Ar Šmerļa jautrībām ir par īsu. Iesaistoties edGaram un VSK kandidātam Normundam, cenšamies uzlabot kalnu pievarēšanas tehniku tepat uz vietas, jo pieredze šajā jomā ir, bet acīm redzami, ierūsējusi un gana slīpējama. “Izklaides sadaļā” – lēns riksītis uz vietējo vēsturisko mantojumu un Kārļa XII Zābaka apskate.
Tā, soli par solim, no sacensībām uz treniņiem, no treniņiem uz sacensībām, tuvojas šī raksta galvenais mērķis un viena no interesantākajām šīs sezonas sacensībām – kalnu treniņš kaujas apstākļos “Cēsu pavasaris-2009 kopā ar Mizuno”. Noskatītas ar nolūku, jo kopš bērnības laikiem, šī apkaime bija palikusi prātā ar to, ka tik daudz Latvijas nelīdzenuma vienlaikus nebiju sastapis nekur. Papildus stimuls, man kā kurzemniekam, ir pacīnīties ar konkurentiem svešā teritorijā.
Apzinot kluba dalībniekus, kas dosies Cēsu virzienā, secinu, ka mūs tur būs diezgan prāvs pulciņš. Puse no šaipus Lielupes un “lielākā” puse ir no otra krasta. Rēķinam, ka vienā virzienā ar 3 stundām bez lidmašīnas nekādi netiekam cauri, braucienam starts tiek dots visai agri jau 05.40 – par ko arī paziņoju visiem interesentiem kluba mājas lapā.
Atvainojos visiem par dezinformāciju, bet Kamparam mani tomēr izdevās izvilkt uz šo pasākumu, lai gan biju nosolījies ne par kādiem labumiem uz turieni nebraukt :)) Lietuvas tūre organizatoru dēļ tika atcelta uz nenoteiktu laiku un par Laumuciic anonsēto Juglas (Šmerlis) izdzīvošanas pasākumu biju piemirsis. Tāpēc Kampara jautājums par pievienošanos viņam braucienā nāca nedaudz negaidīti. Laikam jau, lielu lomu nospēlēja pēdējais skolas eksāmens, jo biju izpumpējies un gribēju, neskatoties uz neregulāru skriešanu, izlocīt kājas un izvēdināt galvu :) Tā nu, devis galējo “jā” vārdu, centos piereģistrēties pēdējā vakarā, īsi pirms sacensībām. Samaksāju caur interneta banku dalības naudiņu un pie viena, lai mani laicīgi iekļautu sarakstā, uzrakstīju personālu vēstuli Sportlat. Ar šādu soli cerēju, ka man nākamajā rītā nebūs papildus jāšķiras no pāris “zivīm”, bet tos varēšu izmantot citos savtīgos nolūkos. 
km 
-