Rit gada 39. nedēļa… Skatoties uz savas skriešanas vēstures pieticīgo diagrammu, ar skumjām jāsastopas ar faktu – mans pēdējais skrējiens ir noritējis gada 31. nedēļā, 6. augustā, Kuldīgas pusmaratona ietvaros. Skrējienu atceros labi, atceros arī sāpes pēc skrējiena, manāmi vājākas skriešanas spējas skrējiena laikā un apziņu, ka kaut kas ir jāmaina… Lasīt tālāk.
Noskriets kārtējais Latvijas čempionāts maratonā Valmierā. Katrs tam gatavojies pēc sava plāna, bet lielāko daļu no mums vienoja viens vienots mērķis – noskriet šo maratonu ar savu labāko rezultātu. Izņēmums ir tikai daži no mums. Piemēram, mūsu tempa turētāji, kuriem bija disciplinēti jāskrien pēc noteikta tempa, lai palīdzētu daļai skrējēju sasniegt savus šā brīža mērķus. Ir arī tādi Latvijas elites skrējēji, kuri neskrēja Valmieras maratonā. Viena no šādām skrējējām, kura neskrēja Valmieras maratonā, jo viņai šogad priekšā vēl nopietnāks maratons, ir Dace. Pirms diviem gadiem Dace daudziem izraisīja interesi ar jautājumu – kas tā tāda, kas Valmieras maratonā iekļuva godalgotajās vietās? Šogad būtu pamatoti jautāt – kāpēc Dace neskrien Valmieras maratonā? Sakarā ar visiem šiem jautājumiem vērsāmies pie pašas Daces Linas. Lasīt tālāk.
Šis tomēr nebūs stāsts par maratona noskriešanu. Šis būs stāsts par to ko cilvēks var. Ja grib. Jā, parastais viduvējais Latvijas iedzīvotājs. Un Nāves ielejā, Sahārā un Alpu kalnos vairākas dienas pavadot skrienot var finišēt ar Latvijas karogu rokās. Ja grib. Artūrs pirms dažiem gadiem nebija skrējējs, bet nu viņš ir labākais un pieredzējušākais ultramaratonists Latvijā un skriešanas ziņā viņam vairāk izaicinājumu nav. Lasīt tālāk.
Skriešana un citas sportiskās aktivitātes ķermenim ir zināma veida pārbaudījums. Skrienot pieaug sirds ritms, nodarbinātie muskuļi tiek daudz aktīvāk apgādāti ar asinīm, paātrinās elpošana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, kājas un rokas strādā daudz aktīvāk, izdalās adrenalīns un asinīs var uzkrāties pienskābe. Lai organisms efektīvi sākt strādāt iecerētajā režīmā, pirms sportiskajām aktivitātēm tas ir jāsagatavo slodzei, un tieši tāpat, lai organismam pēkšņi neiestātos šoks, kad skrējiens strauji tiek nobeigts, organisms pēc skrējiena atkal ir jāsagatavo miera stāvoklim. Šos sagatavošanās procesus tad arī var uzskatīt par to, ko mēs pazīstam kā iesildīšanos un atsildīšanos. Lasīt tālāk.
Skriešana ir varen labs veids kā tikt pie labām sajūtām. Daba, brīvība, citi skrējēji, patīkamā pēcskrējiena sajūta un vēl milzumdaudz citu lietu ir tās, kas skrējienā rada patīkamas sajūtas. Jā, mēdz būt arī reizes, kad sajūtas nav tik labas – kad karstums nav izturams, kad enerģija beigusies, bet līdz finišam vēl labs gabals skrienams, kad vienkārši ir grūti. Bet vairumam no mums ir kaut kāds mērķis, kāpēc mēs skrienam, kāpēc no jauna aujam kājas un dodamies skriet, par spīti grūtajām reizēm. Un labās sajūtas ir viens no šiem dzinuļiem. Lasīt tālāk.