|
||||||
Komandas blogi |
Septiņas meitenes un pieci puiši šogad Valmieras maratona ietvaros pievienosies garo distanču skrējējiem, jo pirmo reizi mūžā skries pusmaratonu sacensībās. Viņi skries, VSK Noskrien komanda viņus atbalstīs un palīdzēs treniņos, un cerams, ka visiem pietiks spēka, drosmes un motivācijas 18. septembrī iziet uz starta līnijas un noskriet pusmaratonu. Lasīt tālāk.
Dienasgrāmatas raksta ne tikai mīlas mokas atklājušas skolnieces vai romantiski noskaņoti puiši. Izrādās, katram rūdītam skrējējam ir tāda īpaša burtnīca vai fails, kurā viņš katru dienu pieraksta savas sajūtas. Ne jau par princi baltā zirgā, bet par piedzītiem muskuļiem, pulsiem, sāpēm potītēs, noskrietā laikiem, distancēm. Skrējēja dienasgrāmata palīdz pašam organizēt treniņus un saprast kļūdu vai veiksmes cēloņus. Lasīt tālāk.
Sestdiena. 2011.gada 11.jūnijs. Saulains rīts. Dzelzceļa stacija. Virziens diezgan tradicionāls – Sigulda. Biļete vienā virzienā 1.30Ls. Kompānija es, Vizbulīte un Diāna. Sarunas. Sigulda. Kaķu māja un garšīgās maizītes. Siguldas pilsētas laukums. Panorāmas rats. Trepītes, trepītes un vēlreiz trepītes – atmiņas no rudens. Parādās pirmie odi. Gaujas tilts. Asfaltētais celiņš. Serpentīns. Starta/finiša vieta. Reģistrācija. Starta numurs un čips. Lasīt tālāk.
Neformālās sarunās policisti stāsta par saviem arestu kurioziem, pavāri par ēdieniem ko taisījuši slavenībām un datoriķi par to cik ātri var iekļūt tavā draugu profilā. Skrējēji stāsta par citiem trakajiem skrējējiem. Par Didzi un viņa pusmaratoniem brokastu vietā vai par Mareka attiecībām ar strūklakām. Par Aināru es stāstu apmēram tā. “Mums komandā ir viens džeks. Reāli aizņemts, daudz darba, visādi pienākumi, ka pat pusdienas nav laika ieēst. Vienīgā iespēja viņam skriet ir uz miega rēķina. Ceļas ātrāk nekā pārējā ģimene un iet skriet. Un jāskrien viņam ļoti ātri, jo mazi bērni, kā zināms, arī agri ceļas.” Lasīt tālāk.  Didzis uz Kenigsbergu, Ainārs uz Klaipēdu. Vai otrādi. Kuršu kāpa. Nida. 28. maijs. 2,5 kilometru aplis 40 reizes. Ievadam. Jau pirms kāda laika tepat komentāros ar Didzi bijām vienās domās, ka personīgā rekorda labošana kārtējā maratonā par kādām minūtēm ir forši, bet tas nav IZAICINĀJUMS. Sekoja Gunchas pastāsts par Pasaules čempionātu 100 km skrējienā un doma par to, ka 100 kilometru distance būtu jāpamēģina, lēnām nobrieda. Darbojošās personas no Latvijas – Andris (Dudels), Aigars (Salenieks), Arne (Ūdris), Pēteris (Cabulis), Didzis (mūsu Didzis) un Ainārs (es). |
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-