Šajā batoniņā ir vienkāršo ogļhidrātu un graudaugu (salikto ogļhidrātu) maisījums, tas nodrošina gan ātru, gan arī pakāpenisku enerģijas atjaunošanu.
LVL 0.90
High5 IsoGel
Augstas koncentrācijas izotoniskā (sajaukta jau ar ūdeni) ogļhidrātu želeja lietošanai slodzes laikā, satur svarīgākos elektrolītus. Sporta uzturs.
LVL 1.29
Polar RCX5
Augstākā precizitāte izturības sporta veidu atlētiem.
LVL 189.00
Lai noskrietu maratonu, jāgatavojas ir vismaz sešpadsmit nedēļas. Lai noorganizētu maratonu, to jāsāk plānot gandrīz vai nākamajā dienā pēc iepriekšējā maratona. Par Nordea Rīgas maratonu, labākajiem pasaules maratoniem, skriešanas līdzjušanu un to, kāpēc Nordea Rīgas maratona direktors Aigars Nords ir skriešanā. Lasīt tālāk.
“Es saviem audzēkņiem nebeidzu atkārtot – man kā trenerim par jums ir jāzina vairāk nekā zina jūsu tētis un mamma, vairāk nekā zina jūsu sieva vai vīrs.” Tā saviem audzēkņiem nebeidz atkārtot vieglatlētikas un skriešanas treneris, sporta kluba Metroons vadītājs Juris Beļinskis. Lasīt tālāk.
Parastais stāsts – izdomāja sākt skrien un skrēja. Vienīgi šogad to darīja tik daudz un labi, ka kļuva par Noskrien 2011 reitinga uzvarētāju VSK Noskrien komandas vērtējumā. Jānis nav profesionāls skrējējs un viņa treniņi pieliek punktu dienai, ļauj sakārtot domas un nomierināties. Bet pēdējā laikā skriešana viņa dzīvē ir ieņēmusi nozīmīgu lomu. Arī VSK Noskrien. Lasīt tālāk.
Šogad Valmierā savu pirmo maratonu noskrēja ne tikai akcijas „Uzdrošinies noskriet 2” dalībnieki, bet arī vairāki skrējēji no VSK Noskrien komandas. OreMan par savu skrējienu jau rakstīja, savu pirmo maratonu noskrēja ro, kā arī vēl daži. Lai arī kārtējais apraksts par maratonu virs četrām stundām, Indra pie noskrieta maratona savā pilsētā neapstāsies un iedvesmo citus sākt skriet. Lasīt tālāk.
Noskriets kārtējais Latvijas čempionāts maratonā Valmierā. Katrs tam gatavojies pēc sava plāna, bet lielāko daļu no mums vienoja viens vienots mērķis – noskriet šo maratonu ar savu labāko rezultātu. Izņēmums ir tikai daži no mums. Piemēram, mūsu tempa turētāji, kuriem bija disciplinēti jāskrien pēc noteikta tempa, lai palīdzētu daļai skrējēju sasniegt savus šā brīža mērķus. Ir arī tādi Latvijas elites skrējēji, kuri neskrēja Valmieras maratonā. Viena no šādām skrējējām, kura neskrēja Valmieras maratonā, jo viņai šogad priekšā vēl nopietnāks maratons, ir Dace. Pirms diviem gadiem Dace daudziem izraisīja interesi ar jautājumu – kas tā tāda, kas Valmieras maratonā iekļuva godalgotajās vietās? Šogad būtu pamatoti jautāt – kāpēc Dace neskrien Valmieras maratonā? Sakarā ar visiem šiem jautājumiem vērsāmies pie pašas Daces Linas. Lasīt tālāk.
Šis tomēr nebūs stāsts par maratona noskriešanu. Šis būs stāsts par to ko cilvēks var. Ja grib. Jā, parastais viduvējais Latvijas iedzīvotājs. Un Nāves ielejā, Sahārā un Alpu kalnos vairākas dienas pavadot skrienot var finišēt ar Latvijas karogu rokās. Ja grib. Artūrs pirms dažiem gadiem nebija skrējējs, bet nu viņš ir labākais un pieredzējušākais ultramaratonists Latvijā un skriešanas ziņā viņam vairāk izaicinājumu nav. Lasīt tālāk.
Pēc izdevušās pirmās “Uzdrošinies noskriet” akcijas, sapratām, ka iesāktais jāturpina. Bezkaunīgi Renāram prasīju – vai viņš ir gatavs atkal palīdzēt? Un man bija sajūta, ka Renāram škiet, ka nevis viņš palīdz mums, bet ka mēs dodam viņam iespēju. Iespēju padarīt citus no skriešanas atkarīgus. Viņš ne tikai palīdzēja atlasīt akcijas dalībniekus, piedalījās plānu sastādīšanā un koptreniņā, bet nolika malā sportiskās ambīcijas un sacensībās palīdzēja turēt tempu. Un ja Latvijā būtu vairāk šādu skrējēju, kas ne tikai paši ātri un pa pirmām vietām skrien, trenējas divas reizes dienā, bet vēl atrod laiku, lai ar skriešanu aplipinātu citus, tad latvieši nebūtu sliktāki skrējēji par kenijiešiem. Lasīt tālāk.
Neformālās sarunās policisti stāsta par saviem arestu kurioziem, pavāri par ēdieniem ko taisījuši slavenībām un datoriķi par to cik ātri var iekļūt tavā draugu profilā. Skrējēji stāsta par citiem trakajiem skrējējiem. Par Didzi un viņa pusmaratoniem brokastu vietā vai par Mareka attiecībām ar strūklakām.
Par Aināru es stāstu apmēram tā. “Mums komandā ir viens džeks. Reāli aizņemts, daudz darba, visādi pienākumi, ka pat pusdienas nav laika ieēst. Vienīgā iespēja viņam skriet ir uz miega rēķina. Ceļas ātrāk nekā pārējā ģimene un iet skriet. Un jāskrien viņam ļoti ātri, jo mazi bērni, kā zināms, arī agri ceļas.” Lasīt tālāk.
“Noskriet maratona distanci nodrošina vienīgi veselais saprāts.” Tā savā blogā par gatavošanos pirmajam maratonam un to kā tajā gāja raksta Jānis Saulīte. Viņš ne tikai skrien maratonu, bet arī dzīvo vegānu dzīvesveidu. Lasīt tālāk.
Zane bija trases malā Florencē, kad Renārs Roze pagājušo gadu noskrēja starp latviešiem visātrāko maratonu sezonā. Un pie sevis klusībā izdomāja ka skries un tā sanāca, ka mēs viņai palīdzējām. Šo interviju viņa sniedza pirms lielā notikuma un bija pārliecināta ka noskries. Zane uzdrošinājās un noskrēja. Lasīt tālāk.