Attiecībā uz maratonu skriešanu šogad un arī vispār bija divi mērķi – beidzot noskriet zem 4h un piedalīties kādā maratonā ārzemēs, kur ir liels dalībnieku skaits un līdz ar to cita atmosfēra kā Latvijā. Pirmo mērķi izdevās izpildīt Valmierā, kaut arī ne tik pārliecinoši kā gribētos (3h57min), bet otro bija plānots paveikt Frankfurtē. Lasīt tālāk.
|
||||||
Komandas blogi |
|
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
Lai arī kāds no VSK Noskrien ir jau piedalījies sacensībās Ziemeļamerikas kontinentā, tomēr šķiet Edgars Puriņš ir pirmais, kas sacensībās piedalījies Meksikā. Viņš novembra beigās piedalījās Puerto Vallarta pusmaratonā, kas gan oficiāli tiek saukts par “Medio Maraton Turistico & 10K Riviera Nayarit.” 
Lai noskrietu maratonu, jāgatavojas ir vismaz sešpadsmit nedēļas. Lai noorganizētu maratonu, to jāsāk plānot gandrīz vai nākamajā dienā pēc iepriekšējā maratona. Par Nordea Rīgas maratonu, labākajiem pasaules maratoniem, skriešanas līdzjušanu un to, kāpēc Nordea Rīgas maratona direktors Aigars Nords ir skriešanā. 
Sākšu ar laiku, kad 18. gadi atpakaļ pirmo reizi apzināti uzvilku skrienamos apavus un pamēģināju noskriet nelielu gabaliņu. Vairākus gadus pirms šī notikuma biju guvis nopietnu muguras traumu, un veselu gadu biju pat nestrādājošais invalīds-pensionārs. Pastnieks par draugu kļuva, ik mēnesi pensiju piegādājot man uz mājām. Pienākot laikam, kad jāiet uz kārtējo ārstu komisiju, lai invaliditātes pensiju pagarinātu, nolēmu – nē, neiešu, vilkšu skrienamos apavus un iešu skriet. Mans svars, gulšņājot pa dīvānu, bija sasniedzis 132 kilogramus, un tik tiešām nebiju spējīgs vairs neko ne padarīt, ne paveikt. Sabiedrībai bija zudis sportisks un apņēmības pilns jauneklis. Nolēmu viņu atgriezt dzīvē, un beigt ‘’ņaudēt’’. Ilgs laiks pagāja, līdz varēju bez apstājas noskriet piecus kilometrus. Apmēram tajā laikā arī iezagās prātā doma par maratonu.
Visgrūtākais šajā procesā ir saņemties un iziet ārā. Vēlāk jau aiziet ļoti pat labi. Spīdēja saule, sals knieba vaigos un visapkārt balts. Skropstās krājās ledus no aukstumā asarojošām acīm. Lāstekas reizēm piesalst pie cepures. Bija forši, auksti katrā ziņā nebija. Skrienu jebkurā laikā, nekādu problēmu. Galvenais jau pareizi un optimāli saģērbties! Nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs! 
Man nekad nav bijis skriešanas treneris. Visi ieteikumi un secinājumi ir balstīti uz maniem novērojumiem, pieredzi, sarunām ar draugiem, konsultācijām ar speciālistiem un internetā atrasto informāciju.
km 
-