Tieši ar šādu jautājumu iesākās bijušā Associated Press kara reportiera un pazīstamā rakstnieka Kristofera Makdugala stāsts “Dzimis, lai skrietu” jeb oriģinālvalodā – “Born To Run“. Tagad, domājot pretēji hronoloģiskajai lietu kārtībai – šo grāmatu pēc kāda laika būšu izlasījis arī es, pagaidām esmu to tikai knapi iesācis, Ziemassvētkos ieguvu to savā īpašumā, vēl pirms dažiem mēnešiem ieguvu savā īpašumā šo grāmatu audio formātā, bet nenoklausījos, vēl pirms kāda laika pirmo reizi dzirdēju, ka tāda vispār eksistē (un šķita saistoša, tādēļ radās vēlme pie tādas tikt), bet vēl agrāk – ap 2010. gada pavasara sezonu – par šādu grāmatu vēl nebiju dzirdējis vispār neko.
Un tomēr – 2010. gada februāra mēneša izskaņā arī mans prāts pēkšņi bija spiests nodarbināt sevi ar šo pašu jautājumu – kāpēc man sāp kāja? Uzdevu šo jautājumu lielākiem skriešanas speciālistiem par sevi (pats tikai salīdzinoši nesen biju uzsācis nodarboties ar šo hobiju), saņēmu dažādas atbildes, par kurām esmu visiem pateicīgs, taču pa īstam ar situāciju mierā nebiju..
Vai man jālieto glukozamīns, lai spētu skriet bez sāpēm? Vai man tiešām ik pēc pusgada jāpērk jauni skriešanas apavi, lai izvairītos no savainojumiem? Ja gribu ar skriešanu nodarboties regulāri un daudz, vai man tiešām nāksies samierināties ar kortizona injekcijām un pieņemt to kā normu? Vai tiešām papildus sāļu šķidrumiem jālieto vēl arī atjaunošanās šķīdumi, ja gribu skriet katru dienu? Vai patiešām gan pirms, gan pēc ikkatra skrējiena nepieciešams tik dikti staipīties, ja negrib sastiept kādu muskuli vai atkal savainoties citā veidā? Vai tiešām visu mūžu man skriešanas (un arī iešanas) apavos būs jānēsā iekšzoles, kas koriģēs manu “nepareizo” pēdu? Tas nelikās ne īsti normāli, ne dabiski.. Vai tiešām cilvēks ir vienīgā dzīvības forma uz šīs planētas, kas nespēj skriet dabīgi, neizmantojot visas šīs iepriekš minētās lietas un piesardzības formas? (Atzīstos, ka šī doma šādā formā manā galvā tolaik vēl noformulējusies nebija, tā klīda apkārt visai nenoformulētā veidā, bet tagad nesen to šādā formā kaut kur izlasīju). Lasīt tālāk.
Ieplāno sportiskas svētku brīvdienas no 18. līdz 21.novembrim, jo Ironman.lv aicina uz kopīgiem triatlona treniņiem un iespēju izmēģināt spēkus Half Ironman triatlona distancē trenera Romāna Meldera uzraudzībā. Treniņus organizēsim atbilstoši katra spēju līmenim, taču iepriekšēja fiziska sagatavotība ir obligāts dalības priekšnosacījums. Mūsu mērķis ir labi pavadīt laiku, tādēļ rūpēsimies par savu viesu labsajūtu – atbalstīsim, palīdzēsim un ļausim atpūsties, ja vajadzēs. Četru dienu laikā organizēsim vairākus treniņus un piebiedroties var sev ērtākajā laikā. Rīta un vakara treniņus varat veikt vienatnē, taču esam pārliecināti par 110%, ka kopā būs interesantāk. Treniņus vadīs un konsultācijas sniegs Ironman.lv treneris un Latvijas rekordists Ironman triatlona distancē Romāns Melderis. Pēdējā dienā aicinām visus doties Half Ironman distancē – peldēt 2km, braukt 90km un skriet 21km. Distanci veiksim viegli un brīvi. Ja vēlēsieties, distanci varēsiet saīsināt. Jebkurā gadījumā aiz muguras nevienu neatstāsim, uzmundrināsim, palīdzēsim un ļausim izbaudīt triatlonu pilnībā! Lasīt tālāk.
Monvīdu pirmo reizi satiku pavisam savādā vietā priekš skrējējiem. Mēs nakts vidū vērojām uz deju laukuma trakojošus cilvēkus un runājām par rokenrolu. Man nākamais rīts bija grūts, bet milzīgu pārsteiguma sagādāja Monvīda ziņa – noskrēju 16 kilometrus un jūtos lieliski. Ceru, ka šī nelielā intervija, dos pārliecinošu atbildi uz jautājumu par to kas jādara, lai varētu noskriet desmit kilometrus, pusmaratonu, maratonu vai pat 55 kilometrus pa Siguldas kalniem, lai arī pirms tam parastu skriešanu uzskata par lielāko pasaules absurdu. Lasīt tālāk.
Maratona distance tās pašreizējā garumā pirmo reizi tika skrieta Londonas 1908. gada olimpiādē un neskaitāmi skrējēju tūkstoši katru gadu atkal un atkal noskrien. Savā ziņā šīs olimpiskais skrējiens kalpo par pierādījumu cilvēka varēšanai un izaicinājumam noskriet maratonu. Diskvalificētā uzvarētāja dramatiskā finiša fotogrāfija dos iedvesmu katram skrējējam un… arī loģikas faniem. Lasīt tālāk.
Tieši ar šādu jautājumu iesākās bijušā Associated Press kara reportiera un pazīstamā rakstnieka Kristofera Makdugala stāsts “Dzimis, lai skrietu” jeb oriģinālvalodā – “Born To Run“. Tagad, domājot pretēji hronoloģiskajai lietu kārtībai – šo grāmatu pēc kāda laika būšu izlasījis arī es, pagaidām esmu to tikai knapi iesācis, Ziemassvētkos ieguvu to savā īpašumā, vēl pirms dažiem mēnešiem ieguvu savā īpašumā šo grāmatu audio formātā, bet nenoklausījos, vēl pirms kāda laika pirmo reizi dzirdēju, ka tāda vispār eksistē (un šķita saistoša, tādēļ radās vēlme pie tādas tikt), bet vēl agrāk – ap 2010. gada pavasara sezonu – par šādu grāmatu vēl nebiju dzirdējis vispār neko.
km 
- 