|
||||||
Komandas blogi |
Skriet ir labi. To zina katrs, it sevišķi nedēļu pirms Rīgas maratona, kad visās populārās skriešanas vietās jāierīko luksofori un atgriežoties mājās no ballītes nejutīsies vientuļš, jo pat septiņos rītā jau būs kāds skrējējs. Skriet ir labi, gan veselības un nepieciešamo fizisko aktivitāšu dēļ, gan stresa noņemšanas un garastāvokļa uzlabošanas dēļ. Bet kāpēc tieši sievietei ir labi skriet? Lasīt tālāk.
Tā, soli par solim, no sacensībām uz treniņiem, no treniņiem uz sacensībām, tuvojas šī raksta galvenais mērķis un viena no interesantākajām šīs sezonas sacensībām – kalnu treniņš kaujas apstākļos “Cēsu pavasaris-2009 kopā ar Mizuno”. Noskatītas ar nolūku, jo kopš bērnības laikiem, šī apkaime bija palikusi prātā ar to, ka tik daudz Latvijas nelīdzenuma vienlaikus nebiju sastapis nekur. Papildus stimuls, man kā kurzemniekam, ir pacīnīties ar konkurentiem svešā teritorijā. Apzinot kluba dalībniekus, kas dosies Cēsu virzienā, secinu, ka mūs tur būs diezgan prāvs pulciņš. Puse no šaipus Lielupes un “lielākā” puse ir no otra krasta. Rēķinam, ka vienā virzienā ar 3 stundām bez lidmašīnas nekādi netiekam cauri, braucienam starts tiek dots visai agri jau 05.40 – par ko arī paziņoju visiem interesentiem kluba mājas lapā.
|
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
Ir silts un saulains aprīļa 3dienas vakars. Tikko pieveikti ikdienas maizes darbi un 4 “trakie”(katrs savā krāsā – zaļš, dzeltens, zils, oranžs) neskatoties uz retajām garāmbraucošo automašīnu vadītāju un 
Atvainojos visiem par dezinformāciju, bet Kamparam mani tomēr izdevās izvilkt uz šo pasākumu, lai gan biju nosolījies ne par kādiem labumiem uz turieni nebraukt :)) Lietuvas tūre organizatoru dēļ tika atcelta uz nenoteiktu laiku un par Laumuciic anonsēto Juglas (Šmerlis) izdzīvošanas pasākumu biju piemirsis. Tāpēc Kampara jautājums par pievienošanos viņam braucienā nāca nedaudz negaidīti. Laikam jau, lielu lomu nospēlēja pēdējais skolas eksāmens, jo biju izpumpējies un gribēju, neskatoties uz neregulāru skriešanu, izlocīt kājas un izvēdināt galvu :) Tā nu, devis galējo “jā” vārdu, centos piereģistrēties pēdējā vakarā, īsi pirms sacensībām. Samaksāju caur interneta banku dalības naudiņu un pie viena, lai mani laicīgi iekļautu sarakstā, uzrakstīju personālu vēstuli Sportlat. Ar šādu soli cerēju, ka man nākamajā rītā nebūs papildus jāšķiras no pāris “zivīm”, bet tos varēšu izmantot citos savtīgos nolūkos. 
km 
-