Tā kā pēdējā laikā dažs apkārtējais izrāda interesi par maratoniem, tad sapratu, ka arī pašam būtu interesanti apkopot gandrīz jau aizvadīto maratonu sezonu. Lai rakstīšanas process neievilktos līdz nākamā gada sezonas noslēgumam, talkā lūdzu manu aktivitāšu lielāko atbalstītāju, kas visos aprakstītajos notikumos ir bijusi klāt. Mūsu kopdarbā mazliet par maratona pasauli no fotoobjektīva abām pusēm. Lasīt tālāk.
Skriešanā lai sasniegtu panākumus ir daudz jāskrien treniņos. Nenoliedzami kaut ko ietekmē ķermeņa uzbūve, ģimenes stāvoklis un gribasspēks, bet galvenais ir treniņu darbs. Cilvēks ir slinks un izdomas bagāts, tāpēc tiek meklētas iespējas, ka ar mazāku darbu panāktu lielāku efektu un izmantojot savādāku pieeju sasniegtu vēlamo. Šajā ziņā lielu lomu spēlē farmācija un treniņu apstākļu maiņa. Lasīt tālāk.
Parastais stāsts – izdomāja sākt skrien un skrēja. Vienīgi šogad to darīja tik daudz un labi, ka kļuva par Noskrien 2011 reitinga uzvarētāju VSK Noskrien komandas vērtējumā. Jānis nav profesionāls skrējējs un viņa treniņi pieliek punktu dienai, ļauj sakārtot domas un nomierināties. Bet pēdējā laikā skriešana viņa dzīvē ir ieņēmusi nozīmīgu lomu. Arī VSK Noskrien. Lasīt tālāk.
Nordea Rīgas maratons pirmoreiz vēsturē saņēmis prestižo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) „Bronzas” kvalifikācijas zīmi (Bronze Label). Esam kļuvuši par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā un vienu no dažiem desmitiem pasaulē, kas izpelnījušies šo augsto kvalitātes novērtējumu. Lasīt tālāk.
Cik vien spēju sevi atcerēties, līdz šim skriešana vienmēr man bija sagādājusi milzīgas mokas un nevēlēšanos iet uz skolu, ja zināju, ka fizkultūras nodarbībā būs jāskrien ikgadējais rudens kross vai, vēl trakāk, jānoskrien 1,6 km uz ātrumu, lai 12. klases gala ieskaitē iegūtu labu atzīmi. Tomēr par spīti nelāgajai pieredzei esmu vienmēr kaut kur dziļi sevī glabājusi sākotnēji šķietami nesasniedzamo sapni kādreiz noskriet pusmaratonu un maratonu. Pirms pāris mēnešiem tā pa īstam sākās mana skriešanas karjera, un pirms dažām dienām Ozolnieku pusmaratonā es arī noskrēju savu pirmo pusmaratonu. Nu jau sākotnēji šķietami nesasniedzamā sapņa vietā ir konkrēti mērķi, no kuriem paši tuvākie ir ne tikai noskriet maratonu, bet pēc dažiem gadiem skriet arī apkārt Monblānam. Šīs būs stāsts par to, kā es nonācu tur, kur tagad esmu, un kā man šajā procesā palīdzēja VSK Noskrien. Lasīt tālāk.
Tā kā pēdējā laikā dažs apkārtējais izrāda interesi par maratoniem, tad sapratu, ka arī pašam būtu interesanti apkopot gandrīz jau aizvadīto maratonu sezonu. Lai rakstīšanas process neievilktos līdz nākamā gada sezonas noslēgumam, talkā lūdzu manu aktivitāšu lielāko atbalstītāju, kas visos aprakstītajos notikumos ir bijusi klāt. Mūsu kopdarbā mazliet par maratona pasauli no fotoobjektīva abām pusēm. Lasīt tālāk.
Parastais stāsts – izdomāja sākt skrien un skrēja. Vienīgi šogad to darīja tik daudz un labi, ka kļuva par 
Un komentāros. 
km 
-