
Lai būtu labas sacensības ir jāaizvada labi treniņi un ceru, ka katrs no jums ir pavadījis daudz laika trenējoties un pašas sacensības jums būs patīkams pārdzīvojums un finišs pienāks nemanot, un ar smaidu. Lasīt tālāk.
|
||||||
|
Lai būtu labas sacensības ir jāaizvada labi treniņi un ceru, ka katrs no jums ir pavadījis daudz laika trenējoties un pašas sacensības jums būs patīkams pārdzīvojums un finišs pienāks nemanot, un ar smaidu. Lasīt tālāk. Daudziem no mums Nordea Rīgas maratons vai Valmieras maratons ir sezonas svarīgākās sacensības, daudziem tas ir pirmais pilnais maratons vai pusmaratons. Pēdējās nedēļas ir aizvadītas cītīgos treniņos un esat gatavi sacensībām. Nedēļa pirms starta ir viens no svarīgākajiem posmiem visā sagatavošanās ciklā. Pēdējā nedēļa var būt gana mokoša un uztraukuma pilna, tāpēc sadarbībā ar vienu no Latvijā vadošiem garo distanču skrējēju treneri Juri Beļinski, sporta ārstu dk. Juri Piebalgu un izturibai.lv dodam nelielus padomos kā tad aizvadīt šo pēdējo nedēļu.
Skrējējiem, kas vēlas noskriet maratonu vai pusmaratonu, ir, protams, nepieciešami tauki. Sākot no aptuveni 25 km (atkarībā no ātruma un pulsa) enerģija tiek gūta pārsvarā no ķermeņa taukiem. Tādēļ garo distanču skrējēji kļūst pēc tam lēnāki, jo ātrums nāk no glikoigēna krātuvēm ogļhidrātiem, kuri jau pirmajos 20 km tiek iztērēti. Tādējādi beigās atliek tikai viens enerģijas avots – tauki. Lasīt tālāk.
Laimīgie cilvēki laiku neskaita, bet, lai arī cik laimīgs tu būtu, telefons tev noteikti ir. Skriešanā vajadzīga tikai gribēšana skriet, bet bieži vien gribās zināt cik tad esmu noskrējis (pie tam to vajag lai pievienotu skrējienu noskrien.lv lapā). Šīs divas lietas var apvienot un pie tam to visu var izdarīt pārsvarā bez maksas. Ievieto savā telefonā kādu no skriešanai domātām aplikācijām un dodies skriet. Kādas tās ir un kuru izvēlēties? Lasīt tālāk.
Liela daļa cilvēku nekad neuzzinās, kāda ir sajūta pēc noskrieta pusmaratona. Vēl lielākai daļai tas pats izpaliks ar maratonu. Bet ir cilvēki kuriem ar to ir par maz. Viņi skrien Siguldas kalnu skrējienā, viņi skrien 100km, viņi skrien apkārt Moblānam. Bet ir arī cilvēki kuriem ar skriešanu vien nepietiek, vai arī precīzāk – viņi skrien maratonu pēc tam, kad nopeldējuši gandrīz četrus kilometrus un 180km nobraukuši ar riteni. Tie ir dzelzs vīri no Ironman.lv. Latvijas rekordists un Ironamn.lv treneris Romāns Melderis atbild uz jautājumu, kas tad ir triatlons. Lasīt tālāk.
Labā lieta par skriešanu ir tāda, ka atšķirībā no citiem sporta veidiem, lai ar to sāktu nodarboties ir vajadzīgas divas lietas – pulkstenis un apavu pāris. Var pieņemt, ka pulkstenis ir visiem. Ja tev nav, tad pats zini, ka laimīgie laiku neskaita. Tātad, lai skrietu, vajag skriešanas apavus. Protams, skriet var basām kājām, zābakos un tenisa čībās. Vienu vai divas reizes. Ja gribi skriet daudz un bieži, tad tev jāzina viss par skriešanas apaviem. Lasīt tālāk. Uz jautājumu „kāpēc vajadzīgs pulsometrs” atbild ir pavisam vienkārša. Lai tu skrietu, pulsometrs nav vajadzīgs, respektīvi pulsometra neesamība nav pietiekams iemesls lai neskrietu. Jā, protams, pulsometrs padara skriešanas treniņus efektīvākus un vienkāršāk ir sekot līdzi tam, lai skrējiens būtu arī veselīgs. Un ar pulsometru tavs treniņš būs interesantāks, jo mūsdienās pulsometri piedāvā dažādas izmantošanas iespējas un skrējienā iegūtos ciparus pusi dienas var analizēt. Lasīt tālāk.
Un tomēr – 2010. gada februāra mēneša izskaņā arī mans prāts pēkšņi bija spiests nodarbināt sevi ar šo pašu jautājumu – kāpēc man sāp kāja? Uzdevu šo jautājumu lielākiem skriešanas speciālistiem par sevi (pats tikai salīdzinoši nesen biju uzsācis nodarboties ar šo hobiju), saņēmu dažādas atbildes, par kurām esmu visiem pateicīgs, taču pa īstam ar situāciju mierā nebiju.. Vai man jālieto glukozamīns, lai spētu skriet bez sāpēm? Vai man tiešām ik pēc pusgada jāpērk jauni skriešanas apavi, lai izvairītos no savainojumiem? Ja gribu ar skriešanu nodarboties regulāri un daudz, vai man tiešām nāksies samierināties ar kortizona injekcijām un pieņemt to kā normu? Vai tiešām papildus sāļu šķidrumiem jālieto vēl arī atjaunošanās šķīdumi, ja gribu skriet katru dienu? Vai patiešām gan pirms, gan pēc ikkatra skrējiena nepieciešams tik dikti staipīties, ja negrib sastiept kādu muskuli vai atkal savainoties citā veidā? Vai tiešām visu mūžu man skriešanas (un arī iešanas) apavos būs jānēsā iekšzoles, kas koriģēs manu “nepareizo” pēdu? Tas nelikās ne īsti normāli, ne dabiski.. Vai tiešām cilvēks ir vienīgā dzīvības forma uz šīs planētas, kas nespēj skriet dabīgi, neizmantojot visas šīs iepriekš minētās lietas un piesardzības formas? (Atzīstos, ka šī doma šādā formā manā galvā tolaik vēl noformulējusies nebija, tā klīda apkārt visai nenoformulētā veidā, bet tagad nesen to šādā formā kaut kur izlasīju). Lasīt tālāk.
Skriet ir labi. To zina katrs, it sevišķi nedēļu pirms Rīgas maratona, kad visās populārās skriešanas vietās jāierīko luksofori un atgriežoties mājās no ballītes nejutīsies vientuļš, jo pat septiņos rītā jau būs kāds skrējējs. Skriet ir labi, gan veselības un nepieciešamo fizisko aktivitāšu dēļ, gan stresa noņemšanas un garastāvokļa uzlabošanas dēļ. Bet kāpēc tieši sievietei ir labi skriet? Lasīt tālāk. |
|
|||||
|
Copyright © 2012 VSK Noskrien, Signis - Satura pārpublicēšana iespējama tikai ar atļauju. |
||||||