Esi apdomājis vai nevajadzētu sākt skriet? Sniegs sāk kust, pludmales sezona arī nav aiz kalniem, vai vienkārši gribi tālāk dzīvot nedaudz veselīgāk. Skriešana šajā ziņā ir viens no risinājumiem. Ir daudz iemeslu kāpēc vajadzētu skriet un tik pat daudz iemeslu kāpēc tu sāc skriet. Bet viens no tā visa ir ļoti mērķtiecīgs – piedalīšanās sacensībās. Ne jau Olimpiskajās spēlēs vai Latvijas čempionātā, parastās, tādās kurās piedalās tavi kolēģi, draugi vai paziņas. Mēs šeit varam tev palīdzēt. Lasīt tālāk.
Kilometri, kilometri, kilometri …. – gargabalnieka maize ziemā …. ne tikai apnīk ar laiku, bet pats trakākais, ka ātrums paliek kā gliemezim. Meklēju “izklaidi” mazliet sprintojot, vai dažu gabaliņu uzraujot pa Piejūras parka perimetru. Bet vēlamā efekta nav … nav gandarījuma no skriešanas. Situācija labi pazīstama un arī risinājumu gana labi zinu – neskatoties uz visiem aukstumiem – gribu sacensības! Pagājušo gadu izlīdzējāmies ar Grīziņkalna skrējieniem un tie gana labi palīdzēja, bet šoreiz meklēju tuvāk, jo atceroties Klaipēdas lieliskās sacensības oktobrī, (GINTARINĖ JŪRMYLĖ 2009) par kurām tā arī neizdevās uzrakstīt rakstu, ir palikušas atmiņas, ka šajā pilsētā es gribu atgriezties – šeit “broliai” prot rīkot sacensības! Lasīt tālāk.
Piecēlos ap plkst. 6:00, tieši laikā, lai blakus esošajā ēstuvē pabrokastotu, konstatētu, ka mainīta mūsu lidmašīnas izeja uz citu, ne to, pie kuras nakšņojām, paklīstu pa lidostu, aplūkojot dažu veikaliņu piedāvājumu, un dotos uz izeju, lai kāptu ceļojuma turpceļa pēdējā transporta līdzeklī uz sava otrā pusmaratona mītnes zemi – Šveici. Lasīt tālāk.
Nu ko, arī šā gada Valmieras maratons ir aiz muguras un jāteic – aizvadīts godam! Tā kā līdz šim visi mani skriešanas treniņi bija vērsti uz vienu mērķi – noskriet Valmierā pusmaratonu -, tad tagad vairs īsti nav skaidrs, kā trenēties tālāk, kad šis mērķis ir sasniegts.
Ja runājam precīzāk, jāatzīst, ka īstenībā mērķis bija konkrētāks – noskriet savu pirmo maratonu, iekļaujoties divās stundās. Treniņu proces pēdējā posmā (pāris nedēļas pirms sacensībām) viss liecināja par to, ka mērķis patiešām ir reāls un tam vajadzētu būt īstenojamam pat kalnainajā Valmierā (labi, labi, Siguldā skrējušie man par Valmieras `kalniem` droši var nepiekrist). Pēdējas dažās dienās pirms pusmaratona gan atkal sanāca pāris ne tik veiksmīgi treniņi, kas sēja bažas par manu fizisko sagatavotību, tomēr uz Valmieru devos kopumā pozitīvu cerību pilns. Šīs ir arī manas pirmās nopietnās sacensības VSK Noskrien skrējēju kluba sastāvā, kuram pievienojos pavisam nesen (vēl šo klubu norādīju arī, reģistrējoties Viļnas minimaratonam un Zelta kedas skrējienam Mežaparkā). Bija gaidāms, ka Valmierā skries ievērojams pulciņš kluba biedru, lai gan es nevienu no viņiem personīgi nepazīstu ;)
Pazudušais dēls ir atgriezies no pardīķa piedzīvojumiem! Esmu veicis gana garu ceļu uz savu 5.maratonu un ceru, ka mani fani nebūs vīlušies. Bet pa priekšu – nedaudz vēstures par manu ceļu uz šo tālo pasaules malu. Lasīt tālāk.
Jaunībās ir jānodarbojas ar sportu, un skriešana ir lielisks sevis izzināšanas un apliecināšanas veids, tas ir ļoti piemērots jaunatnei. Nereti skriešana prasa ne tikai fizisko un morālo spēku pilnīgu atdevi maksimālo iespēju robežās, bet arī visgrūtāko cīņu – cīņu pašam ar sevi – un viskaistāko uzvaru – uzvaru pār sevi. Tomēr jāatzīst, ka jaunatnes vidū skriešana nav ieguvusi sevišķu popularitāti un iespējas pievērst jauniešu intereses skriešanai ne tuvu nav izsmeltas. Lasīt tālāk.
km 
-