Man nekad nav bijis skriešanas treneris. Visi ieteikumi un secinājumi ir balstīti uz maniem novērojumiem, pieredzi, sarunām ar draugiem, konsultācijām ar speciālistiem un internetā atrasto informāciju.
Lasīt tālāk.
|
||||||
Komandas blogi |
Skriešana un citas sportiskās aktivitātes ķermenim ir zināma veida pārbaudījums. Skrienot pieaug sirds ritms, nodarbinātie muskuļi tiek daudz aktīvāk apgādāti ar asinīm, paātrinās elpošana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, kājas un rokas strādā daudz aktīvāk, izdalās adrenalīns un asinīs var uzkrāties pienskābe. Lai organisms efektīvi sākt strādāt iecerētajā režīmā, pirms sportiskajām aktivitātēm tas ir jāsagatavo slodzei, un tieši tāpat, lai organismam pēkšņi neiestātos šoks, kad skrējiens strauji tiek nobeigts, organisms pēc skrējiena atkal ir jāsagatavo miera stāvoklim. Šos sagatavošanās procesus tad arī var uzskatīt par to, ko mēs pazīstam kā iesildīšanos un atsildīšanos. Lasīt tālāk. |
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
No Latvijas šonedēļ Monblāna virzienā dodas gandrīz divdesmit skrējēji. Viņi piedalīsies, ja ne pašā grūtākajā, tad populārākajā un pieprasītākajā ultramaratonistu skrējienā Eiropā. Viņi skries pa Alpu kalnu takām, pabūs Francijā, Itālijā un Šveicē, lai klasisko distanci 166km garumā apkārt Monblāna virsotnei veiktu 48 stundās. Šogad 
km 
-