Cik vien spēju sevi atcerēties, līdz šim skriešana vienmēr man bija sagādājusi milzīgas mokas un nevēlēšanos iet uz skolu, ja zināju, ka fizkultūras nodarbībā būs jāskrien ikgadējais rudens kross vai, vēl trakāk, jānoskrien 1,6 km uz ātrumu, lai 12. klases gala ieskaitē iegūtu labu atzīmi. Tomēr par spīti nelāgajai pieredzei esmu vienmēr kaut kur dziļi sevī glabājusi sākotnēji šķietami nesasniedzamo sapni kādreiz noskriet pusmaratonu un maratonu. Pirms pāris mēnešiem tā pa īstam sākās mana skriešanas karjera, un pirms dažām dienām Ozolnieku pusmaratonā es arī noskrēju savu pirmo pusmaratonu. Nu jau sākotnēji šķietami nesasniedzamā sapņa vietā ir konkrēti mērķi, no kuriem paši tuvākie ir ne tikai noskriet maratonu, bet pēc dažiem gadiem skriet arī apkārt Monblānam. Šīs būs stāsts par to, kā es nonācu tur, kur tagad esmu, un kā man šajā procesā palīdzēja VSK Noskrien. Lasīt tālāk.
Kopš laikiem, kad strādāju valsts pārvaldē, ir saglabājies kupls paziņu loks, kas šobrīd strādā un mitinās Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Vēlme viņus apciemot bija viens faktors, bet apvienot to ar noskrietu pusmaratonu ārzemēs šķita vēl labāka doma. Šķiet, jau vasaras sākumā tika iegādātas aviobiļetes, sakurināti vēl pāris skrējēji un briedināta doma par Briseles pusmaratonu zelta rudenī – 2.oktobrī. Lasīt tālāk.
Pirmos kucēnus neslīcina, tāpēc pēc pirmās „Uzdrošinies noskriet” akcijas VSK Noskrien lūdza uzdrošināties vēl piecpadsmit skrējējiem, kas nekad nebija noskrējuši. Viņi uzdrošinājās un noskrēja. Valmieras maratonā pirmo reizi finiša līniju šķērsoja astoņi pusmaratonisti un trīs maratonisti. Tagad mēs ar droši sirdi varam teikt – „galvenais ir uzdrošināties.” Gatavošanās, koptreniņi, starta drudzis un pēdējie kilometri pirms finiša ir tikai punkta uzlikšana. Galvenais ir uzdrošināties. Un tu varēsi noskriet pusmaratonu, maratonu un jebko. Pusmaratonisti. Lasīt tālāk.
Jau vairāku gadu garumā ir izveidojusies tradīcija – katru rudeni kopā ar sievu braucu ceļojumā, kura pamatmērķis ir noskriet pusmaratonu. Lēmums, kur un kad braukt, tiek pieņemts pavasarī, jau pirms pavasara Rīgas maratona. Rūpīgi izpētu AIMS kalendāru, pieskaņoju datumus savām un ģimenes svinamajām dienām, izstudēju potenciālo galamērķu mājas lapas, pieņemu lēmumu. Šoreiz sanāca tā, ka iepriekšējā rudenī sāku iet un pabeidzu daivinga kursus, un bija vēlme un iespēja apvienot abus – gan skriešanu, gan niršanu. Tamdēļ tika izvēlēta šī eksotiskā vieta Āfrikā – Šarmelšeiha. Lasīt tālāk.
Vasara, it sevišķi tik laba, ir grūts laiks, lai sagatavotos pusmaratonam vai maratonam Valmierā. Ir vajadzīgs liels gribasspēks celties agri no rīta, lai paspētu noskriet treniņu pirms saule ir visu apkārt uzkarsējusi. Ir vajadzīga liela drosme un daudz ūdens, lai skrietu dienas vidū, kā arī dzelžaina apņēmība, lai nevis dotos uz pludmali un dzertu aukstu alu, bet skrietu. Lasīt tālāk.