|
||||||
Komandas blogi |
Nosaucu šo rakstu par 52km meditācijai ne jau tāpēc, ka tajā pietrūka emocijas, bet gan tāpēc, ka cauri visam skrējienam nāca līdzi pavediens, kurā daļa no prāta bija pavisam mierīga, bez šaubām par finišu vai par pašsajūtu galā. Daļa no manis bija pārliecināta, ka līdz finišam es tikšu, dzīva un vesela, neatkarīgi no tā, kas mani sagaida ceļā.
Atsāku regulāri skriet 2012. gada sākumā, Janvāris padevās tāds ražens, spītējot aukstumam, mierīgā tempā skrēju 5 – 15 km distancītes. Ap Jūniju – Augustu treniņi izpalika – vasaras mēnesis un nejauši sanāca pat pagulēt slimnīcā, tas arī ir viens iemesls, kāpēc šogad izlaidu Siguldas kalnu maratonu, bet noteikti to darīšu nākamgad. Pēc slimnīcas biju tāds nekāds un ņemot vērā veselu divu mēnešu pauzi, izdomāju, ka piedalīšos Siguldas pusmaratonā, noskrēju diezgan mierīga tempā 1:58:03~ un likās, ka šogad vairāk nekas nenotiks.
|
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
Ja godīgi, tad skriet ziemā 12 stundas no vietas sniegainā Igaunijas mežā pa 1 km apli man sākotnēji nešķita pārāk laba ideja, taču noskrieniešu nerimstošais fanātisms un mīlestība pret skriešanu drīz vien lika man radikāli mainīt domas.
km 
-